Guntars Godiņš. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Lēlo Tungala
TULKOTĀJS: Guntars Godiņš
DARBA NOSAUKUMS: “Biedrs bērns”
IZDEVNIECĪBA: Latvijas Rakstnieku savienība
REDAKTORE: Sanda Godiņa
DIZAINS: Aleksejs Muraško
ANOTĀCIJA: Lēlo Tungalas triloģijas trešā daļa. Romāns, kura darbība notiek pēckara gados padomju Igaunijā, uzrakstīts no mazas meitenes skatapunkta un atklāj sarežģītās izjūtas un ikdienu, kad varas iestādes apcietina un aizved viņas māti. Mazā Lēlo cenšas būt labs bērns, jo tic, ka tad mamma pie viņas atgriezīsies. Pēc triloģijas motīviem ir uzņemta režisores Monikas Sīmetsas spēlfilma, kas bija iekļauta Igaunijas simtgades filmu programmā.
PAR AUTORI: Lēlo Tungala (Leelo Tungal, 1947) ir iemīļota igauņu dzejniece, bērnu grāmatu autore un tulkotāja. Viņa ir bērnu žurnāla Hea Laps dibinātāja un ilggadēja galvenā redaktore. Lēlo Tungala ir sarakstījusi vairāk nekā 90 prozas un dzejas grāmatu bērniem un jauniešiem. Viņa ir saņēmusi daudzus apbalvojumus un godalgas, tostarp iekļauta IBBY Goda sarakstā, saņēmusi arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā un Igaunijas Kultūras fonda balvas. Viņas darbi ir optimistiski, tiešā saskarsmē ar lasītāju, tajos ir plūstošs stāstījums un asprātība.
PAR TULKOTĀJU: Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes (arī Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 40 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Lēlo Tungalas “Biedrs bērns” ir aizkustinoša grāmata, kurā cieši blakus stāv šausmas un līksme, raudas un dziesmas. Romānā labi nolasās padomju iekārtas absurds, asprātības jaucas ar stipri drūmām padarīšanām un patiesi traģiskiem notikumiem, un humors grāmatas varoņiem, šķiet, kalpo par izdzīvošanas stratēģiju. Padomju laika reālijas ir aprakstītas ar rūpību līdz sīkākajām detaļām, darot šo pasauli taustāmu. Tomēr galvenais ir biedrs bērns, kura apziņa skarbo realitāti izfiltrē savā īpatnā veidā, kā visu apspīdinot ar gaišu un naivu bērnības saulesstaru. Grāmatai piemīt skaista valoda, par ko jāpateicas tulkotājam Guntaram Godiņam. Teksts lasās raiti un kāja nekur neķeras. Skumjas uzdzen doma, ka grāmatā aprakstītais nav vis laimīgi iesviests kādā vēstures nostūrī, bet jūtams tepat, pavisam netālu.
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa
Guntara Godiņa tulkojums dāvā mums nu jau pilnīgu igauņu mūsdienu klasiķes Lēlo Tungalas triloģiju “Biedrs bērns”. Tungalas-Godiņa teksts ved cauri – atkal jau – 20. gadsimta otrajam cēlienam tik šķietami zināmos apstākļos – pastiep vien roku, un pieskarsies gandrīz katras dzimtas atmiņām! Tungalas vēstījums, kā jau bērna balsī veidots, ir gan patiesības, gan bērna prātam neaptverama mēroga arhetipu, gan aizraujošu domas virāžu iemiesojums, un Godiņa izjustais tulkojums ļauj tam notikt mūsu acu priekšā koši, niansēti un caurcaurēm piesavināmi tagadnes lasītājam.
dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode
Bērnības stāsti ir sirsnīgs žanrs, kuru lasītājs viegli ielaiž sirdī. Šis konkrētais pievēršas bērnībai, kas pavadīta padomju gados, veikli balansējot pieaugušo un bērna reakcijas uz realitāti. Vēstījums par bērnu, kas gaida mājās mammu, kuru aizveduši lielie, melnie vīri, rakstīts jau retrospektīvi, tomēr nezaudējot nenieka no laikmeta atainojuma ticamības. Gluži otrādi – šī retrospektīvā pieeja autorei ļāvusi vēstījumu blīvi bagātināt ar krāšņu leksiku, dažādiem sulīgiem pantiņiem un citu tautas folkloru, kas tapusi un lietota padomju varas okupētajā Igaunijā. Tādējādi “Biedrs bērns” ir ne tikai absolūti baudāma, raiti izlasāma literatūra, bet arī kultūrvēsturiskas izziņas avots, kas var kalpot par sākuma platformu dialogam starp mūslaiku paaudzēm.
rakstniece un publiciste Ilze Jansone