Marija Luīze Meļķe. LALIGABA publicitātes foto
AUTORS: Marija Luīze Meļķe
DARBA NOSAUKUMS: “Nerealizēto potenciālu klubs”
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
REDAKTORS: Artis Ostups
DIZAINS: Tom Mazrauskas
ANOTĀCIJA: Marijas Luīzes Meļķes teksti ir viscaur laikmetīgi. Autore debijas krājumā atradusi līdzsvaru starp divām īpašībām – starp dokumentalitāti un mākslinieciskumu. Citiem vārdiem sakot, šos dzejoļus ir bauda lasīt ne tikai kā liecību par dzejnieces draugiem un laikabiedriem, un to, kā viņa starp tiem jūtas, bet arī kā drosmīgu eksperimentu, kas būtiski papildina jaunās paaudzes dzejnieku veikumu.
PAR AUTORI:
Marija Luīze Meļķe (1997) – dzejniece un aktrise. Pirmā publikācija 2017. gadā interneta žurnālā “Punctum”. Kopš 2015. gada piedalās dzejas lasījumos un performancēs. Vairākkārt piedalījusies neatkarīgo teātru izrāžu veidošanā, bijusi līdzautore filmas scenārijam, nodarbojusies arī ar publicistiku un strādā literārā žurnāla “Žoklis”, kā arī vada Radio NABA raidījumu “Bron-hīts”. 2022. gadā izdots debijas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs".
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Šķiet, ka Marijas Luīzes Meļķes grāmata ir īpaši piemērota savai debijas kategorijai. “Nerealizēto potenciālu klubā” teksti minstinās, kautrējas, pārprot. Nevar atrast vietu, grib tuvoties citiem, taču vēl taustās pēc veidiem, kā to izdarīt. Meļķes dzejoļu spēks slēpjas to ievainojamībā, to spējā atļauties būt tādiem, kādi tie ir un to godīgumā pret sevi un iesaistītajiem. Savā ziņā tas parādās arī tekstu formā – pamīšus tie ir nevis dzejoļi, bet dienasgrāmatas ieraksti un, tādējādi, tie ne tikai apcer tuvību un ilgas pēc tās, bet autore pati it kā pietuvojas lasītājam. Šie teksti netiecas būt pārgudri, būt intelektuāli, būt baigi stilīgi (tie gan ir diezgan stilīgi), iespiest sevi nezin kādā formā, lai arī formas tekstiem ir dažādas un dzīvīgas. Tie nemētājas ar daudzreiz dzirdētiem sajūtu apzīmējumiem, tā vietā meklējot kaut ko neierastu un reizēm pat mazliet neērtu, gandrīz neveiklu. Tekstus veidojošā valoda šķiet gan tieša, gan poētiska, reizēm kustīga kā nemierīgs bērns. Lai nu visiem mūsu nerealizētajiem potenciāliem atrodas vieta, kur tie var būt pieņemti un netiek saukti par slīmestiem, kā arī var mierīgi neko nedarīt.
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa
MLM ir samērā jaunākās paaudzes dzejniece un no sevis sūta mums (arī man, arī tev, viņam, viņai, mums, jums, viņiem, brrr, grrr, mio, ča-ča-čau) savu pirmo (debija tātad) dzejas un zibprozas krājumiņu “Nerealizēto potenciālu klubs”, ap 30 tekstu, daži precīzi datēti ar pulksteņlaika norādēm, hmm, varbūt pretenzija uz dokumentalitāti? Vai vienkārši tāpat? Uzzinām, ko viņa lasa, kā sarunājas – ar citiem, ar sevi. Zemē kā saknes viņa dzen dzejoļus. Tie paņem ar mīlestību. Man personīgi mīlīga likās dzejā metaforizētā ātrā palīdzība, likās, šo jēdzienu zina un lieto tikai ne tā jaunākā paaudze.
tulkotājs Dens Dimiņš
PAR. Ja vēl kaut ko atceraties par pieaugšanas naivo atklātību, saasināto detalizāciju, spēju atklāt intriģējošas pretrunas ikdienišķās atziņās un norisēs, tad jums patiks vērot, kā neobligāta zibproza pieaug līdz dzejai.
PRET. Manā uztverē “klubs” manifestē viegli ievainojamu radošo brīdi, kad pirmā krājuma sajūsma par dzeju sākusi noplakt, bet otrā krājuma pārliecība tikko sāk izplest spārnus. Bet es vairāk vainoju redaktoru.
dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš