Osvalds Zebris. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Osvalds Zebris 

DARBA NOSAUKUMS: “Mežakaija”

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata 

REDAKTORE: Gundega Blumberga 

DIZAINS: Jānis Esītis 

ANOTĀCIJA: Romāns "Mežakaija" vēsta par latviešu prozaiķi, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000). Autors ieved mūs ietilpīgu simbolu un tipāžu pasaulē, kur literatūra ir pati dzīve un otrādi. Vēstījums skan rakstnieka Gunara Janovska balsī, un vienīgais, kas tajā jūtams no Osvalda Zebra, ir plašāka perspektīva, sava veida nojausmas par to, kas būs tālāk.

PAR AUTORU: Rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris (1975) literatūrā debitē 2010. gadā ar stāstu krājumu "Brīvības tīklos", kas tiek apbalvots ar Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā "Spilgtākā debija". Publicējis romānus "Koka nama ļaudis" (2013), "Gaiļu kalna ēnā" (2014), kas 2017. gadā godalgots ar Eiropas Savienības Literatūras balvu. 2019. gadā iznācis romāns "Māra", 2021. gadā – stāstu krājums "Šaubas", bet 2022. gadā – romāns "Mežakaija".

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Autors uzņēmies sarežģītu uzdevumu – vēstīt par vai, precīzāk, caur vienu no latviešu prozas virtuoziem:  Gunaru Janovski. “Mežakaija” nelido pie Janovska kā pie trimdas autora, bet gan ieskrāpē mūs, lasītājus, viņam blakus tepat šķūņa dēlī kādā Āgenskalna pagalmā. Pēcāk Zebris mūs izskrubina no tā, lai ļautu pašiem pieredzēt “labo laiku” sabrukšanu un vērot, jau varoņa acīm, kā draugiem mainās sejas vai maskas uz tām – līdz pat brīdim, kad arī tās pazūd. Visu pasauļu pazušana šajā grāmatā aprakstīta meistarīgi, pustoņos tvertais un spilgtās gaismēnās izliktais mūs ievaino un atgādina, ka vārdi spēj iemiesot attālināšanos. Osvalda Zebra prozā Eiropas drupas vai jaunas dzīves sākums nebiedē tik ļoti kā uz galda putekļu strēlē aizmirsts nazītis. Kinematogrāfiski lēnu kadru izvēle mijas ar strauju tempu, gandrīz neizturamu ātrumu, kādā roka švīkā papīru, rakstīdama vēstuli no kāda, ar kuru mēs nekad neparunāsim, bet kam cienīgu balsi izveidojis viņš – pavisam cilvēcisks un dabisks intelekts, savērpdamies ar mokoši izsmalcinātu maņu fiksējumu ik lappusē.

dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode

PAR. Pārsteidzoša klātbūtnes sajūta ainu detalizācijā un dialogos ļauj ienirt valodas brīnumā, kā arī izjust profesionālu skaudību, kā šis plūdums tiek panākts, un baudīt pieskaršanos tekstam kā mākslai.

PRET. Labajai pēcgaršai gaistot, lasītājam jāpiedomā, vai viņš ko svarīgu uzzinājis par Janovski, jo emocionālā stīga un iejušanās varonī atstājusi ēnā klasisko sižetu. Kinoļaudis paliks pilsētā pie upes. 

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Romāns “Mežakaija” vispilnīgāk attaisno sērijas “Es esmu” ideju. Vai mūsdienu rakstnieks var satikties ar pirms gadsimta dzīvojušo amata brāli cilvēciskās sapratnes un valodas līmenī? Katrs no sērijas autoriem oriģinālā veidā meklē saskares punktus,  Zebris tos atrod valodā, stilizējot Janovska romānu un vēstuļu valodu. Romāna pirmās daļas darbība norisinās Pārdaugavā, Kalnciema ielas apkārtnē, un te iztēli rosinošs ir fakts, ka Zebris dzīvo mājā, kurā kādreiz dzīvojis viņa izvēlētais autors, un kurā norisinās Janovska romāna “Ines” notikumi. Īpaša nozīme piešķirta teksta/laika nepārtrauktībai: viena notikuma pēdējais vārds pārplūst nākamās sadaļas pavisam cita notikuma apraksta pirmajā teikumā. Kara nejēdzības ainas romānā šobrīd lasās kā īpaši.

kultūras žurnāliste Anda Buševica

EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM

Par pārsteidzošu klātbūtnes sajūtu ainu detalizācijā un dialogos, kas ļauj ienirt valodas brīnumā un baudīt pieskaršanos tekstam kā mākslai. Satikšanās ar grāmatas varoni notiek pavisam reālā vidē, it kā mūsu acu priekšā, bet laiks, ko autors un viņa izvēlētais sarunbiedrs piedzīvo, ved mūsu cauri gandrīz visam 20. gadsimtam, šai mūsdienu literatūrā aizvien aktuālajai dimensijai, ko joprojām iespējams pieredzēt kā pārsteigumu.  

dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode

Kristīne Ilziņa. Foto: Didzis Grodzs

AUTORE: Kristīne Ilziņa

DARBA NOSAUKUMS: “Es neliecināšu pret jums”

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

REDAKTORS: Bārbala Simsone

DIZAINS: Natālija Kugajevska (vāks) un Gunta Plotka (iekšlapas)

ANOTĀCIJA: Stāstu krājums "Es neliecināšu pret jums" ir kā mozaīkbilde. Tajā savākti un apkopoti stāsti par cilvēkiem, kas piedalās lielos notikumos, paši būdami mazi. Par tiem, kuriem parasti neviens neprasa: ko jūs par to domājat? Tiem, kas vienkārši dzīvo. Pirms Atmodas, tās laikā un arī pašlaik.

PAR AUTORI: Dzejniece un publiciste Kristīne Ilziņa (1969) ir dzejoļu grāmatas "Jukusi saulespuķe" (1996, Klāva Elsberga prēmija 1997) un vairāku bērnu grāmatu – "Uz ielas", "Mani zobiņi" (abas 2007), "Par ķepām, astēm un zvēriem neparastiem jeb Nebakadnukaķa stāsti" (2010) – autore. 2022. gadā izdevusi stāstu krājumu "Es neliecināšu pret jums".

Kopš 2012. gada strādā apgādā "Zvaigzne ABC" par projektu vadītāju. Publicē recenzijas par jaunākajiem latviešu literatūras darbiem.

EKSPERTU VĒRTĒJUMS

Kristīne Ilziņa stāstos ne vien ieraksta personīgās atmiņas par desmitgadi pirms un pēc Atmodas, bet zemsvītras piezīmēs arī precīzi atgādina jau piemirstus, taču laikmetu spilgti raksturojošus faktus. 1988. gadā 24 gadus vecais VEF strādnieks Modris Lujāns tika apcietināts un tiesāts par pretpadomju plakāta izgatavošanu. 1987. gada 20. maijā trīs jaunieši nogāza tēlnieces Lūcijas Žurginas radīto dzejnieka Aleksandra Čaka akmens galvu. Pilsoniskā drosme, gaisā virmojošo pārmaiņu līdzi nestā agresija, lielo notikumu ignorēti vai savirpināti cilvēku likteņi.  Un tomēr atmiņas par padomjlaikiem vairs nav bezvainīgas, stāsti šķiet rakstīti ļoti mērķtiecīgi, kā apsūdzība padomjlaika Krievijas uzspiestās dzīves ačgārnībai un represijām. 

kultūras žurnāliste Anda Buševica

Kristīnes Ilziņas prasmīgi rakstītais debijas prozas krājums vēstī par relatīvi maz apcerētu laiku, pēdējiem padomju gadiem, un autores radītajos īsstāstos saslāņojas gan jaunības atmiņas, gan skan izteikti personiskas notis, pirmā mīlestība, mātes slimība, kaŗā zaudēto klātbūtne atmiņās, pārmaiņu tuvums, pārrunas Stūŗa mājā, disidenti, aizceļošana, dzīvokļu maiņas, kaimiņu (ne)būšanas, piemirsta mūzika – bet arī kaut kas dinamisks, skarbs, nepastarpināts, vulgārs, neveikls vējo no Ilziņas stāstiem, dodot savu leptu mūsu vēsturiskās atmiņas stiprināšanā. Īstums. Priecē arī valodas tiešums un spilgtums.

tulkotājs Dens Dimiņš

PAR. Nozīmīgs pielikums vēstures grāmatām, salīdzinoši vienkāršā valodā sniedzot unikālu ieskatu padomju laika beigu pretestības kustībā un tā laika izvēlēs. Virsrakstā pieminētos karma panāks tik un tā.

PRET. Aprakstot savu pieredzi, sajūtu gamma kļūst jūtami bagātāka un krāsaināka, tātad pirmais līmenis rakstniecībā apgūts. Tajā var tikt tālu, taču jātiek vismaz soli augstāk, jo pakausī elpo sociālo tīklu rakstniecība. 

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Jānis Joņevs. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Jānis Joņevs

DARBA NOSAUKUMS: “Decembris”

IZDEVNIECĪBA: Ascendum

REDAKTORS: Ilmārs Zvirgzds 

DIZAINS: Estere Betija Grāvere

ANOTĀCIJA: Grāmatas pamatā ir patiesi notikumi. Detektīvromāns, kura pamatā ir absurdu, mistisku slepkavību sērija Rīgā 1997. gada decembrī. Tas, par ko rakstīja asinskārā deviņdesmito prese, ko stāsta nogurušie deviņdesmito izmeklētāji, ko juta cilvēki un kas palicis mūsu pielāgoties spējīgajā atmiņā. Neticamu sižetu virkne, ko autors centies apkopot un saprast. Kurš bija slepkava? Kas notika un kā tas bija iespējams? Notikumi bija pārāk briesmīgi, un patiesība pārāk nenotverama.

PAR AUTORU: Jānis Joņevs (1980) – rakstnieks, dramaturgs. Romāna "Jelgava 94" (2013), stāstu krājuma "Tīģeris" (2020) un dokumentāla detektīvromāna "Decembris" (2022) autors. Debijas romāns "Jelgava 94", kas vēsta par 20. gadsimta 90. gadu Jelgavu un jauniešu aizraušanos ar alternatīvo kultūru un smagā metāla mūziku, saņēmis vairākas godalgas, kā arī tulkots vairāk nekā desmit valodās. 2019. gadā pēc grāmatas motīviem uzņemta režisora Jāņa Ābeles filma.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Lasot Jāņa Joņeva “Decembri” gribētos uzteikt (kā ielīmējot dienasgrāmatā zelta zvaigznīti) kājas speršanu šajā jocīgajā žanrā – dokumentālajā detektīvromānā. Priecē grāmatā jūtamā Joņevīgā intonācija, kura, domāju, lasītājus tik ļoti uzrunāja viņa pirmajā grāmatā. Šis nav vienkārši savādu notikumu pārstāsts, tas ir ļoti konkrēti Jāņa Joņeva balsī skanošs teksts. Tai gribas sekot un tajā klausīties arī šajā jau krietni drūmākajā gabalā, kas tomēr arī mitinās tajos pašos deviņdesmitajos. Dažādas asprātības un avīzē sastopamās jaukās vakara meitenes mijas ar slepkavību aprakstiem, kuri mīkstā klubkrēslā sēdošajam lasītājam uzdveš neomulīgu vēsumu, kā spocīgs caurvējš. Ar Joņeva zīmuli uzzīmētais deviņdesmito gadu portrets uzdzen gan smieklus, gan zosādu un liek nogrozīt galvu apcerot pasaules, cilvēku un it īpaši deviņdesmito absurdo iedabu.

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

Ar hipijiska anarhista azartu Jānis Joņevs ir ķēries pie deviņdesmito gadu preses un radījis kanonos un žanros grūti ietilpināmu, tomēr ļoti aizraujošu gabalu. Laikposma ziņā viņš atgriezies savas daiļrades sākumos – deviņdesmitajos –, taču saturiski metas nezināmos ūdeņos, pievērsdamies kādas krimināllietas studijām un dažādu scenāriju izspēlei. Un veiksmīgi – rakstniekam ir izdevies noturēt savu stilu, veselīgo humora izjūtu un pievērst uzmanību tādām detaļām, ka lasītājs patiešām jūtas kā atkal nonācis deviņdesmitajos. Un varbūt mazliet arī autora prātā. Tomēr ne tikai spēja atrast interesanto un par to interesanti pastāstīt Joņeva “Decembrim” godam nopelna vietu LALIGABA īsajā sarakstā. Pēc būtības tas ir vēstījums (vēl aizvien atturēšos no žanra piedēvēšanas) par radošo procesu un domāšanu. Turklāt Joņevs pamanās vienlaikus atrasties gan šajā procesā, gan ārpus tā – kā vērotājs un komentētājs –, gan arī uzturēt asprātīgu un ļoti raitu sarunu ar lasītāju, itin kā iztaujādams viņa domas par “Decembrī” sarakstīto. 

rakstniece un publiciste Ilze Jansone

PAR. Drosmīga, eksperimentāla antiliteratūra atmasko skumjo, rūpīgi glabāto valsts noslēpumu, ka noslēpuma nav. Sazvērestības teorijas, ar kurām pūlis aizrāvās pirms klikšķu biznesa, tiek eleganti atbruņotas.

PRET. Visērtāk grāmatu uztvert lasītājiem, kas sirdī glabā trūkstošos datus par autora (materiālu apkopotāja) spožo personību un paziņu loku. Kritiskāki prāti saskata jautājumus, kurus vēl varēja uzdot. 

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Dace Vīgante. Foto: Didzis Grodzs

AUTORE: Dace Vīgante

DARBA NOSAUKUMS: "Romantiķis"

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC 

REDAKTORE: Anda Ogriņa

DIZAINS: Vita Lēnerte

ANOTĀCIJA: Ātrums, spēks, kaislība, vīrieša prāts un jūtīgums – Dace Vīgante krāšņā, bagātā valodā un neparastā rakursā atklājusi motorsporta fanātiķi Haraldu Vindinieku, kā arī viņa dzimtas stāstu, kas nesaraujami saistīts ar 20. gs. notikumiem – no viņa vecvecāku dzīves pirmajā Latvijas valstī, cauri Otrajam pasaules karam un padomju laikam līdz jaunās tūkstošgades sākumam.

PAR AUTORI: Dace Vīgante (1970) rakstniece. Literatūrā debitējusi 2015. gadā. Stāstu krājumu "Ledus apelsīns" (2016), "Tad redzēs" (2018) un "Bumbulītis" (2020), kā arī romāna "Romantiķis" (2022) autore. Pirmais stāstu krājums nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Dace Vīgante raksta kā jau “Romantiķis”, aizraujot lasītāju dubļos un putekļos zibošā trasē. Viņa vada lasītāju cauri arī daudziem riskantiem Latvijas vēstures pagriezieniem un cilvēku dzīvēm, kas ar vienkāršiem manevriem nav lutinātas. Par ko pārvēršas aizrautība, ja tai atņemta iespēja izpausties varas pozīcijā? Kas trenc uz priekšu sapņus? Ko aizrautība dara ar tiem, kam brīžam jāpucē tās virsbūve? Autores saspēle ar “vīriešu pasaules” vērtībām liek šķērsot ērtās dualitātes robežas arī lasītājam, iejūtoties gan femīnā, gan maskulīnā vēstījuma nesējos. Var gadīties pārsteigtam secināt, ka arī šajā gadsimtā, kad auto kļuvuši teju neatkarīgi no cilvēka un cilvēks – pilnībā atkarīgs no iepriekšdotām tehnoloģijām, kurās iejaukšanās iespēja ir minimāla, aizvien ir iespējams radīt intensīvu tekstu, rakstot par dvēselēm un par “dzelžiem” un domājot par gluži fizisku ceļu zem riteņiem.

dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode

Daces Vīgantes rakstnieces īpašais talants ir pierakstīt laiku. Ne tikai pamanīt vizuālas detaļas, valodā atveidot gaisotni veidojošus notikumus, bet itin kā ieiet laika iekšienē un ar neticamu empātiju sajust tajā dzīvojušo cilvēku skatījumu uz pasauli. Romāna stāstā par sacīkšu braucēju Haraldu Vindenieku ir kas pretrunīgs – riskēšana ar dzīvību stagnējošā miera laikā, sacīkšu braucēju tiekšanās pēc izcilības, vienlaikus skaidri apzinoties dzelzs priekškara ierobežojumus. Daces Vīgantes romāns “Romantiķis” nav tikai par sportu, stāstījumam ir vēl otrs loks, kurā tiek uzdots jautājums – kā rodas šādas personības, kurās dzinulis dzīvot citādāk ir stiprāks par bailēm sasisties? Iemesli tiek meklēti galvenā varoņa dzīvesstāstā, dzimtas, un pat visā 20. gadsimta vēsturē.  

kultūras žurnāliste Anda Buševica

Romāns būvēts no latviešu prozai gana ierastām lietām – liktenīgiem vēstures notikumiem, dzimtas un indivīda likteņiem, dokumentāliem privātiem tekstiem. Vēstījuma atklāsmē autore radusi kādu zelta griezumu, kas materiālam un tēloto cilvēku likteņiem liek iemirdzēties īpašā gaismā un izskanēt gan skumīgi, gan cerīgi vienlaikus.

literatūrzinātnieks Ojārs Lāms