Māris Salējs. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Julians Tuvims
ATDZEJOTĀJS: Māris Salējs
DARBA NOSAUKUMS: “Pans Trallalnieks”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
REDAKTORE: Inese Zandere
ILUSTRATORS: Ernests Kļaviņš
ANOTĀCIJA: Poļu dzeja bērniem pasaulē vislielāko slavu guvusi tieši ar Juliana Tuvima meistarīgajiem dzejoļiem, kuros smieklīgas situācijas un notikumi risinās raiti kā multenē. Viņš spēj rakstīt viegli, dziedāt un dejot ar valodu. Mēdz sacīt, ka Tuvims poļu dzejā ievedis pilsētu līdz ar tās iemītniekiem, viņu ikdienu, profesijām un paradumiem, ielās un mājās dzirdamo sarunvalodu un jokiem. Atraktīvā, jautrā Tuvima dzeja paver plašas iespējas radošai rotaļai ar valodu, sižetu vizualizācijai, dzejoļu iestudēšanai, attīsta bērnu valodas izjūtu.
PAR AUTORU: Julians Tuvims (Julian Tuwim, 1894–1953) bija poļu dzejnieks. Izglītību ieguva Lodzā un Varšavā; Varšavas Universitātē studēja jurisprudenci un filozofiju. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918. gadā Julians Tuvims kopā ar domubiedriem izveidoja eksperimentālo dzejnieku grupu "Skamander". Viņš bija nozīmīga personība poļu literatūrā, lielu ieguldījumu sniedzis arī bērnu literatūrā. 1935. gadā saņēma prestižo Polijas Literatūras akadēmijas Zelta lauru.
PAR ATDZEJOTĀJU: Māris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs, 1971) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Piecu dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (1999), "Mana politika" (2001, Annas Dagdas godalga), "Nedaudz vairāk" (2013), "Kā pirms pērkona" (2016, Ojāra Vācieša prēmija), "Tuvošanās" (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni "Par nopelniem Polijas kultūras labā" (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u. c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska u. c. autoru dzeju.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Atdzejotāja izraudzītais poļu autors ir dzejas valodas virtuozs, kura bērnu dzeju Polijā zina praktiski visi. Reiz Tuvims meklēja slāvu pirmvalodu – daļēji spēlēdamies, daļēji modes ietekmē, bet visvairāk – jaunu izteiksmi meklēdams. Tuvims šo izteiksmi atrada – un nu Māra Salēja atdzejojumā tā iezum valodā, iedun, piederas un ieburas! Atdzejotāja uzdevumu nez vai atvieglojis tas, ka Tuvims latviski jau mazliet ir zināms K. Krūzas un J. Osmaņa atdzejojumos – dabūt no teksta ārā mūsdienu bērniem lasāmu tvaika lokomotīvi ar visu tās vilkto vagonu sastāvu, atlētiem un kotletēm, nostādīt uz pareizā viļņa Putnu radio, izspēlēties kā bērnam – Salējam tas ir izdevies aizraujoši, laikmetīgi un tuvimiski. Tuvimiski ir tāds ietilpīgs poļu apzīmējums, ko līdz ar “Pana Trallalnieka” iznākšanu arī mēs varam likt lietā, par tekstiem runādami.
dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode
Skaniski bagāts un ritmiski daudzveidīgs nudien ir poļu dzejnieka Juliana Tuvima (Tuwim) Trallalniekpans atsperīgā un sirsnīgā SalējMāŗa atdzejojumā: ar izjustiem pantiem par smidzeklīti kā lietusbērnu, ar ābeci, kuŗā dažiem burtiem aizbrauc jumtiņš, bet citi gāžas uz sāniem. Ik dzejolī ir kāds klikš, kas ieslēdz vārdu strāvu. Putni tenko, atmiņa zilonim īsa, bet, kad putni (vesels katalogs kā Ķerum) salaižas radio, tad jāsauc milicija, lai ievieš kārtību. Ļoti ekspresīvas Ernesta Kļaviņa ilustrācijas.
tulkotājs Dens Dimiņš
Juliana Tuvima “Pans Trallalnieks” aši apbur ar savu asprātīgo intonāciju, humoru un tēlainību. Daļa dzejoļu godīgi sadalās pa četrrindēm, bet citi dauzās un pat kā kaziņa pārlec no dzejas uz prozu. Dzejoļi lasās kā īsi, rotaļīgi stāsti vai pasauli uzmanīgi un oriģināli aprakstošas ainas. Tuvima teksti bieži spēlējas ar dzejas kvalitātēm un valodu. Ir vērtīgi, ka šis autors caur Māra Salēja atdzejojumu tiek atklāts lieliem un maziem lasītājiem un, lai arī nevaru tekstu salīdzināt ar oriģinālu poļu valodā, ir ļoti priecīgi, ka Māris Salējs ticis galā ar Tuvima jokiem un atskaņām, saglabājot tekstos dzīvīgumu un raksturu, kā arī pielietojot bagātīgu un niansētu vārdu krājumu, vienlaikus nezaudējot tekstu vienkāršību.
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa