Marts Pujāts. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Marts Pujāts
DARBA NOSAUKUMS: “Zenīts”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
REDAKTORE: Inese Zandere
DIZAINS: Artis Briedis
ILUSTRATORE: Rūta Briede
ANOTĀCIJA: Dzejoļu krājums ir emocionāls vēstījums par skolas gados pieredzēto, atgriešanās 90. gadu Rīgas Doma kora skolā, kur zēni brauc liftā, raksta diktātus, spēlē "Super Mario" un sapņo par jaunām botām. Leģendārā zēnu kora puikas, kuru ikdiena cieši savijusies ar mūziku, kuriem diktāts nozīmē ne tikai latviešu valodas, bet arī solfedžo stundas, gluži tāpat kā citi viņu vienaudži, ir augoši, dauzonīgi un jūtīgi bērni, un dzejniekam izdevies fiksēt šo dzīvo skolas sajūtu. Dzejoļos savijas 90. gadu reālijas, saglabātas bērnības iztēles ainas, arī ārpus klases un brīvdienu piedzīvojumi, un neatkārtojamās skolas gadu draudzības klātbūtne. Dzejoļiem piemīt īpaša muzikalitāte, muzikāli argumentēta brīvība un neparedzamība.
PAR AUTORU:
Marts Pujāts (1982) – dzejnieks. Dzejas publikācijas kopš 1998. gada. Sešu dzejas krājumu autors, darbojies arī kā atdzejotājs. Par pirmo dzejas krājumu "Tuk tuk par sevi" (2000) saņēmis Klāva Elsberga prēmiju, par dzejas krājums "Nāk gaismā pati lampa" (2013) saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Raksta arī dzeju bērniem, par krājumu "Ej nu ej" (2020) saņēmis gan Latvijas Literatūras gada balvu, gan Jāņa Baltvilka balvu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Dažādu mākslu – dzejas, mūzikas, vizualās mākslas – elementi likti lietā asprātīgas un sirsnīgas sintēzes tapumam, kas mazākam lasītājam piedāvā piedzīvojumu labirintu, lielākam – nostalģisku teleportāciju bērnības atmiņās, autoram prasmīgi līdzsvarojot lietišķu reāliju atveidi ar valodas dzirkstīgumu un tēlainību.
literatūrzinātnieks Ojārs Lāms
Autora ritma, spēles, humora, pasaules un citas izjūtas šajā skolasbērniem domātajā dzejas krājumā vai, ja vēlamies, libreta pierakstā, manifestējas precīzā un spilgtā dzejtekstu kompozīcijā. Krājums neatstāj nevienu nenospēlētu gammu un nevieš liekas ilūzijas par talantīgu cilvēku pašsajūtu talanta izkopšanas ceļā – tostarp izglītībā. Bez rezonanses nav mūzikas. Martam Pujātam šajā krājumā ir abas, turklāt pievilktas savu sajūtu un pasaules vērojumā un klausījumā tik tuvu, cik vien atmiņa ļauj. Jācer, ka šo atmiņu un bērna redzējuma satikšanās ar dažādu vecumu lasītājiem nāk par labu gan viņu mūzikas izjūtai, gan spējai, pat nošu lapā ieslodzītiem, radīt rezonējošas domas – tāpat kā autora poētiskā attīstība līdz šim nākusi par labu dzejai.
dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode
Sākotnēji radies kā teksts operai, ko izdziedāt zēnu balsīm, “Zenīts” nu lasāms arī daiļi ilustrētā sējumā. “Zenīts” citu bērnu grāmatu pulkā izceļas ar savu specifisko ievirzi mūzikā – dzejoļos varam staigāt pa Rīgas Doma kora skolas gaiteņiem un no grīdas uzlasīt dažādus skaisti un noslēpumaini skanošus mūzikas terminus. Nošu nosaukumi dzejoļos spēlējas ar apkārt dzīvojošajiem vārdiem un, ja tiek pieminēta atslēga, tad tā visticamāk sevī nes arī nošatslēgas nozīmi. Dzejoļos manāmi Martam Pujātam raksturīgi spilgti tēli, kas skolas laika brīžus un sajūtas neapraksta banālā vai garlaicīgā veidā. Dzejoļi ne tikai apraksta, bet arī paši spēlējas ar savu skanīgumu. Labi zināmā smagā skolas švamme un krīts, agrā rīta vilkšanās uz nullto stundu un sestdienas rītā šķīvī ievēlušās mammas ceptās pankūkas liek lasītājam ieslīgt patīkamā nostaļģijā. Dzejoļu ritms reizēm nolasās īpatni, šķiet, jo trūkst sākotnējā muzikālā pavadījuma. Bet varbūt būtu forši kādam šos tekstus nevis lasīt, bet, piemēram, nodziedāt priekšā?
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa