Žebers. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Žebers
DARBA NOSAUKUMS: “Ejas un asakas”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
REDAKTORE: Inese Zandere
DIZAINS: Artis Briedis
ILUSTRATORS: Andris Breže
ANOTĀCIJA: Krājums “Ejas un asakas” rok ejas uz pārsteigumiem ikdienišķās lietās un tajās kā noslēpušos asaku atrod pasaules aizkustinošo absurdumu. Tas varētu būt eksperiments vai treniņš dažāda vecuma lasītājiem, lai pārbaudītu, kāds ir viņu pašu skatapunkts, un izmēģinātu iespēju paskatīties uz to pašu lietu vai notikumu no cita punkta, kaut vai izlasot kādu vārdu no otra gala un atrodot situācijai jaunu nozīmi. Šāda “domas vingrošana” ar grāmatu varētu attīstīt zināmu vīrišķību attiecībās ar pasauli. Žebera asprātīgais, tiešais stils, kuru virza ziņkāre un uzdrošināšanās, ir ļoti tuvs bērnam saprotamajam pasaules izzināšanas veidam – spēlei, un brīvs tiklab no pedagoģiskām, kā estētiskām bērnu literatūras klišejām.
PAR AUTORU:
Žebers (īstajā vārdā Andris Breže, 1958) – mākslinieks, dzejnieks. Žebers ir mākslinieka Andra Brežes literārais pseidonīms, kas veidots kā viņa uzvārda anagramma. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Darbojies arī grāmatu mākslā (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016, sērija "Bikibuks"). Autors dzejoļu krājumiem "Tetovējumi" (1988), "Šnabji/Blaknes" (2007), "Ceļš pie patērētāja" (2021), kā arī dzejoļu un īspasaku krājumam "Ejas un asakas" (2022).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
“Ejas un asakas” šķiet grūti ievietojama vienā konkrētā kategorijā – tie ir teksti, kas ir tiklab bērniem kā pieaugušajiem, jebkuram, kuru aizrauj un priecē visādas izdarības ar valodu un dzejoli, un pievelk oriģināls pasaules redzējums. Tie ir lakoniski, samērā īsi teksti, kuri meņģējas ar valodu, izteikti pamanāmi apspēlētas dažādās nozīmes, kuras sevī var ietvert viens vārds. Dzejoļos dzīvojas tādas valodas parādības, kurām bērni mēdz pievērst uzmanību, kamēr pieaugušajiem tās jau vairs nav saredzamas – ka ugunsdzēsējs var būt tas, kurš gulētejot izslēdz uguni, vai, ka, piemēram, sērkoks varētu būt augošs koks ar zariem. Par to, ka tie varētu būt bērnu dzejoļi liek nojaust it kā vienkāršais atskaņu izmantojums, tomēr arī tas šķiet mānīgs un neuzticams. Tekstu risinājumi mēdz būt konceptuālas iedabas, tādējādi sasaucoties ar paša Žebera (Andra Brežes) praksi vizuālajā mākslā, nereti tos pavada tāda kā melanholija un pat atsvešinātības sajūta, un visu šo īpašību iespaidā tie ļoti izceļas uz pārējo bērnu grāmatu fona. Reizēm dzejoļi sevī nes nozīmes, kas mazākam cilvēkam varētu būt jāpaskaidro, tomēr tiem piemīt piesaistošs savdabīgums un domāju, ka pat, ja reizēm nesaprotami, tie noķers bērna uzmanību tieši ar šo neparastumu.
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa
PAR. Sirreāli traka pārdomu telpa, radniecīga bērnu atklāsmēm par mūžību. Labākās ejas dziedina moderno pasauli. Nav gluži bērnu dzeja, toties mākslinieka saruna ar bērniem gan. Ievēroju pievilcīgi risinātu vecuma tēmu un apbrīnoju, ka bildes ar tekstiem sadzīvo kā bračkas.
PRET. Brīžos, kad emociju brīnums neuzšķiļas, par centrālo notikumu kļūst viena atskaņa.
dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš
tad viņi nonāca Ķīpsalā.
izstāžu centrā iegājis,
Žebers, zlarkt, dzina ārā netikļus,
kas izstādē pārdeva un pirka,
viņš apgāza grāmatu maiņas stendu
un satrieca apgādu īrētos solus.
it neko neļāva nest uz stāvvietu
tiem vides neapzinīgajiem.
viņš mācīja: vai nav rakstīts:
vējā virs pilsētas dejo,
līdz izgaist skatienam
sarkans iepirkumu maisiņš? –
bet jūs tajā smacējat grāmatas.
to dzirdēja izdevēji un galvenie redaktori,
un tie meklēja, kā viņu pazudināt,
bīdamies viņa, jo ļaudis apbrīno
Žebera mākslu un mācību.
tulkotājs Dens Dimiņš