Māris Bišofs. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Māris Bišofs

DARBA NOSAUKUMS: “Dom-raxti”

IZDEVNIECĪBA: Valters Dakša 

REDAKTORE: Ilze Jansone 

DIZAINS: Anna Priede

ILUSTRATORS: Māris Bišofs 

ANOTĀCIJA: Bilingvāls krājums (latviešu un angļu valodā), ko papildina Māra Bišofa grafiskie zīmējumi. "Dom-raxti" būtu uzskatāmi par dokumentāliem, autobiogrāgiskiem iespaidiem, taču precīzi fiksē pasaules savādības un kaislības, padarot tos par spilgtiem literāriem tēlojumiem. 

PAR AUTORU:   

Māris Bišofs (1939) ir latviešu mākslinieks, ilustrators, karikatūrists un rakstnieks. Jau studiju gados Māris Bišofs apzināti pievērsās karikatūras žanram un 1963. gadā žurnālā "Dadzis" publicēti pirmie darbi. Pēc emigrācijas no PSRS, dzīvojis Izraēlā, Francijā un ASV, viņa grafiskie ir publicēti dažādos pasaulslavenos izdevumos, tostarp viņa ilustrācijas ir bijušas uz, piemēram, Times žurnāla vāks.

Māris Bišofs saņēmis apbalvojumu par augstvērtīgu darbu ilustrāciju jomā. 1975. gadā starptautiskajā karikatūru izstādē Berlīnē Cartoon 75 ieguvis Bronzas Heinrihu — 3. godalgu. Izdotas vairākas Māra Bišofa grafisko darbu grāmatas, rīkotas personālizstādes Izraēlā, Vācijā, Beļģijā, ASV, Latvijā, piedalījies arī grupu izstādēs. 2022. gadā izdots viņa prozas krājums "Dom-raxti", kas būtu saucama par viņa debiju literatūrā. 

EKPSERTU VĒRTĒJUMI

Katru dienu manā Facebook ziņu lentē materializējas viens Māra Bišofa zīmējums. Tas mani parasti iepriecina, bet tagad var priecāties arī par iespēju lasīt viņa asprātīgos, šarmantos sacerējumus. Māris Bišofs ir izcils mākslinieks un, lai arī iepriekš bija sanācis viņa interesantās un smieklīgās pārdomas lasīt sociālajos tīklos, ir vēl patīkamāk tās redzēt apkopotas grāmatā. Māris Bišofs, cik saprotu, savā karjerā ir nonācis vietā, kur dara ko vēlas un kā vēlas. Vai tas nav lielisks brīdis, kad debitēt literatūrā? “Domraxti” izceļas ar savu ne-obligātumu, ar spilgto iztēli, ar neparasto skatījumu uz dažādām ikdienas un ar mākslu saistītām parādībām, tā pievērš uzmanību un ļauj paraudzīties uz pasauli ar citām acīm, piepeši visu ieraugot krietni dīvaināku un neparastāku, kā esam pieraduši. Bišofs man acī ir ielicis tādu mazu aparātiņu, kas skatāmo sašķiebj kubistiskā perspektīvā. Ar mazu striķīti viņš dažu labu reizi pār lūpām izvelk smieklu birumu.

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

Kā mazi, nebēdīgi saules zaķi uzmirgo īsi un asprātīgi tekstulēni, viegli un nopietni vienlaikus caurgaismojot dzīvi un mākslu, Latviju un pasauli, bijušo, cerēto un ceramo, kopumā veidojot diezgan pamatīgu pasaules ēku, kas iespaido lasītāju un rada atbalsi.

literatūrzinātnieks Ojārs Lāms 

Māris Bišofu – zīmētāju, grūti atdalīt no Māra Bišofa – rakstnieka. Viņš ir stāstnieks, neatkarīgi no izvēlētā mākslas veida. Bišofs zīmē ar ļoti smalku zīmuli, un arī viņa pastāsti vispirmām kārtām piedāvā apgūt to autora īpatno pasaules uztveres veidu, ko raksturo smalks vērojums un līdzdomāšana. Zīmējumu, kurus autors pats nevēlas saukt par karikatūrām, sižetu izdomāšana pieprasa pasauli tvert jau gatavos tēlos un priekšstatos, to sadures izspēlējot kā teātra izrādē. Drosmīga un brīžiem absurda pasaules dramatizēšana ir arī Bišofa stāstos, un tomēr tie savdabīgā veidā dokumentē laiku. Debija 83 gados! Pats šis fakts ir pietiekami dzīvi apliecinošs un neparasts, lai būtu īsti Māra Bišofa pastāstu stilā.  

kultūras žurnāliste Anda Buševica

Toms Deimonds Barvidis. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Toms Deimonds Barvidis

DARBA NOSAUKUMS: “Zaļā Dzīle”

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata 

REDAKTORS: Vents Zvaigzne, Dace Sparāne-Freimane

DIZAINS: Jānis Esītis 

MĀKSLINIEKS: Reinis Pētersons

ANOTĀCIJA: Toma Deimonda Barvida pirmais romāns "Zaļā Dzīle" ir "Jauno rakstnieku konkursa 2021" laureātu darbs, kurš izdots ar ilggadēja latviešu literatūras mecenāta Baltic International Bank atbalstu. 

Pasaule, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas, trīs spoži mēneši, reiz esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

PAR AUTORU:   

Toms Deimonds Barvidis (1994) strādā IT jomā, bet brīvajā laikā raksta, rūpējas par telpaugu saimi un darina mājas vīnu. 2021. gadā uzvarējis jauno rakstnieku konkursā, kas rezultējies viņa debijas romāna "Zaļā Dzīle" izdošanā. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Romāns importē latviešu literatūrā fantāzijas pasauļu būvēšanas literatūras labākos paraugus, vienlaikus iepludinot stāstījumā ko dziļi latvisku. Zaļās Dzīles pasaulē ir patīkami uzturēties, tā ir kā vasaras rīts lauku mājās. Tīruma valstības vietvārdi sakņojas Ziemeļvalstu valodās, augu un sadzīves priekšmetu nosaukumi – latviskajā viensētā. Notikumos nemanāmi iepludinātas latviešu tautas pasaku formulas, atmodinot visai ticamu sajūtu, ka romānā notiekošā likumsakarības esi zinājis vienmēr. “Zaļā Dzīle” ar fantāzijas jaudu runā par reālās pasaules spēku samēriem: tuksnesīguma draudi atgādina par ekoloģijas problēmām, rakstotāji ir datoprogrammētāju līdzinieki, romānā aprakstītās dažādās civilizācijas un dzīvesveidi varētu būt sadzīvošanas stāsts arī mūsdienu pasaulē. 

kultūras žurnāliste Anda Buševica

“Vispārīgās valodniecības kursā” Sosīrs 1916. gadā rakstīja, ka ne jau telpa nosaka valodu, bet gan valoda – telpu. Valodas autonomais spēks pats atrod izplešanās vietu runājošajos (vai rakstošajos) subjektos. Vairāk nekā simt gadus vēlāk tāds subjekts Toms Deimonds Barvidis ir neticami meistarīgi parādījis, ko var dabūt gatavu latviešu valoda savā apjomīgajā debijas darbā, fantāzijā “Zaļā dzīle”. Autors ar lielu rūpību un talantu uzbuŗ teiksmainu pasauļu pāri, Dzīli un Tīrumu, neparastās krāsās un skaņās tērpjot dīvainas būtnes un notikumus. Barviža valoda nudien šķiet veidojam pati sevi – šai “importa žanrā” uzteicami raiti, aizraujoši rakstīts, realitātei pāri plūstošs darbs.

tulkotājs Dens Dimiņš 

PAR. Bagātinošs ceļojums, veidojot savu pasauli un valodu (daudzi sapņos iedomājas, ka varētu labāk). Vārdu spēka un baltu mitoloģijas iekļaušana lielajā leģendā liek cerīgi gaidīt nākamo autora darbu.   

PRET. Monotonu risinājumu nomocīts, jo kādi izgarojumi pastāvīgi uzsūcas kādā varonī, sāku ilgoties pēc tēlu psiholoģijā dziļāka rakstotāja (Kivirekha vai Kajoka). Šādā apjomā rakstot, ilgāk jāpēta temps. 

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM

Par raitu un pārdomātu atveidojumu jaunradītām pasaulēm, kas – arī ar valodu – gudri pieskaras tai, kuru apdzīvojam te un tagad; par veiksmīgu žanra manifestēšanos oriģinālliteratūrā.  

dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode

Marija Luīze Meļķe. LALIGABA publicitātes foto

AUTORS: Marija Luīze Meļķe

DARBA NOSAUKUMS: “Nerealizēto potenciālu klubs”

IZDEVNIECĪBA: Orbīta 

REDAKTORS: Artis Ostups

DIZAINS: Tom Mazrauskas

ANOTĀCIJA: Marijas Luīzes Meļķes teksti ir viscaur laikmetīgi. Autore debijas krājumā atradusi līdzsvaru starp divām īpašībām – starp dokumentalitāti un mākslinieciskumu. Citiem vārdiem sakot, šos dzejoļus ir bauda lasīt ne tikai kā liecību par dzejnieces draugiem un laikabiedriem, un to, kā viņa starp tiem jūtas, bet arī kā drosmīgu eksperimentu, kas būtiski papildina jaunās paaudzes dzejnieku veikumu.

PAR AUTORI:  

Marija Luīze Meļķe (1997) – dzejniece un aktrise. Pirmā publikācija 2017. gadā interneta žurnālā “Punctum”. Kopš 2015. gada piedalās dzejas lasījumos un performancēs. Vairākkārt piedalījusies neatkarīgo teātru izrāžu veidošanā, bijusi līdzautore filmas scenārijam, nodarbojusies arī ar publicistiku un strādā literārā žurnāla “Žoklis”, kā arī vada Radio NABA raidījumu “Bron-hīts”. 2022. gadā izdots debijas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs". 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Šķiet, ka Marijas Luīzes Meļķes grāmata ir īpaši piemērota savai debijas kategorijai. “Nerealizēto potenciālu klubā” teksti minstinās, kautrējas, pārprot. Nevar atrast vietu, grib tuvoties citiem, taču vēl taustās pēc veidiem, kā to izdarīt. Meļķes dzejoļu spēks slēpjas to ievainojamībā, to spējā atļauties būt tādiem, kādi tie ir un to godīgumā pret sevi un iesaistītajiem. Savā ziņā tas parādās arī tekstu formā – pamīšus tie ir nevis dzejoļi, bet dienasgrāmatas ieraksti un, tādējādi, tie ne tikai apcer tuvību un ilgas pēc tās, bet autore pati it kā pietuvojas lasītājam. Šie teksti netiecas būt pārgudri, būt intelektuāli, būt baigi stilīgi (tie gan ir diezgan stilīgi), iespiest sevi nezin kādā formā, lai arī formas tekstiem ir dažādas un dzīvīgas. Tie nemētājas ar daudzreiz dzirdētiem sajūtu apzīmējumiem, tā vietā meklējot kaut ko neierastu un reizēm pat mazliet neērtu, gandrīz neveiklu. Tekstus veidojošā valoda šķiet gan tieša, gan poētiska, reizēm kustīga kā nemierīgs bērns. Lai nu visiem mūsu nerealizētajiem potenciāliem atrodas vieta, kur tie var būt pieņemti un netiek saukti par slīmestiem, kā arī var mierīgi neko nedarīt.

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

MLM ir samērā jaunākās paaudzes dzejniece un no sevis sūta mums (arī man, arī tev, viņam, viņai, mums, jums, viņiem, brrr, grrr, mio, ča-ča-čau) savu pirmo (debija tātad) dzejas un zibprozas krājumiņu “Nerealizēto potenciālu klubs”, ap 30 tekstu, daži precīzi datēti ar pulksteņlaika norādēm, hmm, varbūt pretenzija uz dokumentalitāti? Vai vienkārši tāpat? Uzzinām, ko viņa lasa, kā sarunājas – ar citiem, ar sevi. Zemē kā saknes viņa dzen dzejoļus. Tie paņem ar mīlestību.  Man personīgi mīlīga likās dzejā metaforizētā ātrā palīdzība, likās, šo jēdzienu zina un lieto tikai ne tā jaunākā paaudze. 

tulkotājs Dens Dimiņš

PAR. Ja vēl kaut ko atceraties par pieaugšanas naivo atklātību, saasināto detalizāciju, spēju atklāt intriģējošas pretrunas ikdienišķās atziņās un norisēs, tad jums patiks vērot, kā neobligāta zibproza pieaug līdz dzejai.

PRET. Manā uztverē “klubs” manifestē viegli ievainojamu radošo brīdi, kad pirmā krājuma sajūsma par dzeju sākusi noplakt, bet otrā krājuma pārliecība tikko sāk izplest spārnus. Bet es vairāk vainoju redaktoru.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Ilmārs Zvirgzds. FOTO: Didzis Grodzs

AUTORS: Ilmārs Zvirgzds

DARBA NOSAUKUMS: “Reģistratūra”

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

REDAKTORE: Anda Ogriņa 

DIZAINS: Līva Rutmane

ANOTĀCIJA: “Nekad un nekādos apstākļos man nebija nācis prātā, ka diena varētu izvērsties nepārtrauktā skrējienā augšup lejup pa kāpnēm, vairākos braucienos pa pilsētu un ka vienā dienā būšu iepazinies ar meiteni, kas prot programmēt, un izmisīgi mēģināšu atklāt, kurš noslepkavojis vienu no apnicīgākajiem pacientiem, ko esmu sastapis. Nemaz jau nerunājot par starptautiska mēroga blēžiem un algotiem slepkavām – nevis filmu varoņiem, bet īstiem un bīstamiem cilvēkiem ar miesu un asinīm, kas staigā, ēd un dzer pagrabu ūķos tepat blakus.”

Šis romāns nav klasisks detektīvs. Tas vairāk līdzinās ironiskam rēbusam, intelektuāli izaicinošai spēlei, kurā ticamais mijas ar neticamo, brīnumainais – ar ikdienišķo, groteskais – ar piegludināti parasto.

PAR AUTORU:  

Ilmārs Zvirgzds (1971) – senu un jaunu tekstu tulkotājs un atdzejotājs, feļetonists žurnālos un avīzēs, redaktors. 2022. gadā izdots viņa debijas romāns "Reģistratūra". 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Debiju teicamu un vērā ņemamu padara ārkārtīgi asprātīgais vēstījuma paņēmiens – teksta robežas nospraust reģistratora darba dienas robežās. Beidzas diena, un reģistrators aizver aiz sevis durvis, pēkšņi, negaidīti un arī komiski apraujot vēstījumu, bet vienlaikus darba diena ir bijis pietiekams apjoms cilpainai un raibai notikumu virknei, kuras tekstuālā iemiesojuma perfekcijai gan raksturīga pārāk strauja traukšanās uz debiju. 

literatūrzinātnieks Ojārs Lāms

Reģistratūra – ideāla vieta cilvēku vērošanai, uzgaidāmā telpa, kurā var notikt jebkas, un arī nenotikt nekas. Vienīgais līķis gan romāna lappusēs jāgaida pārāk ilgi. Bet varbūt lasītājam uzmanība jākoncentrē ne tik daudz uz romāna pieteikto detektīva žanru un sižeta līniju, bet drīzāk uz autora paša personību un valodu? Aizraujoši izzināt, kas sanāk, kad erudīts tulkotājs ar milzīgu iepazīto tekstu bagāžu, nolemj sekot citvalodu intelektuāļu jau iemītajās pēdās, un mazliet parotaļāties ar “lētās” literatūras žanru, iepinot tajā žanram netipisku vēstījumu. 

kultūras žurnāliste Anda Buševica

PAR. Spilgts debijas darbs ar intelektuālā rotaļā sprakstošiem citātiem, salīdzinot dažādus civilizācijas paņēmienus, kā runāt par nāvi, panākumiem, reliģiju, kultūru u. c. cinismu rosinošiem jēdzieniem.

PRET. Varonis un kriminālā intriga romāna gaitā zaudē pievilcību un savstarpējo saspēli. Pašmērķīgi seksualizēts, līdzšinējās pieredzes aprakstu apkrauts, darba dienas beigās tas viss spiests doties mājās.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš