Jānis Joņevs. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Jānis Joņevs
DARBA NOSAUKUMS: “Decembris”
IZDEVNIECĪBA: Ascendum
REDAKTORS: Ilmārs Zvirgzds
DIZAINS: Estere Betija Grāvere
ANOTĀCIJA: Grāmatas pamatā ir patiesi notikumi. Detektīvromāns, kura pamatā ir absurdu, mistisku slepkavību sērija Rīgā 1997. gada decembrī. Tas, par ko rakstīja asinskārā deviņdesmito prese, ko stāsta nogurušie deviņdesmito izmeklētāji, ko juta cilvēki un kas palicis mūsu pielāgoties spējīgajā atmiņā. Neticamu sižetu virkne, ko autors centies apkopot un saprast. Kurš bija slepkava? Kas notika un kā tas bija iespējams? Notikumi bija pārāk briesmīgi, un patiesība pārāk nenotverama.
PAR AUTORU: Jānis Joņevs (1980) – rakstnieks, dramaturgs. Romāna "Jelgava 94" (2013), stāstu krājuma "Tīģeris" (2020) un dokumentāla detektīvromāna "Decembris" (2022) autors. Debijas romāns "Jelgava 94", kas vēsta par 20. gadsimta 90. gadu Jelgavu un jauniešu aizraušanos ar alternatīvo kultūru un smagā metāla mūziku, saņēmis vairākas godalgas, kā arī tulkots vairāk nekā desmit valodās. 2019. gadā pēc grāmatas motīviem uzņemta režisora Jāņa Ābeles filma.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Lasot Jāņa Joņeva “Decembri” gribētos uzteikt (kā ielīmējot dienasgrāmatā zelta zvaigznīti) kājas speršanu šajā jocīgajā žanrā – dokumentālajā detektīvromānā. Priecē grāmatā jūtamā Joņevīgā intonācija, kura, domāju, lasītājus tik ļoti uzrunāja viņa pirmajā grāmatā. Šis nav vienkārši savādu notikumu pārstāsts, tas ir ļoti konkrēti Jāņa Joņeva balsī skanošs teksts. Tai gribas sekot un tajā klausīties arī šajā jau krietni drūmākajā gabalā, kas tomēr arī mitinās tajos pašos deviņdesmitajos. Dažādas asprātības un avīzē sastopamās jaukās vakara meitenes mijas ar slepkavību aprakstiem, kuri mīkstā klubkrēslā sēdošajam lasītājam uzdveš neomulīgu vēsumu, kā spocīgs caurvējš. Ar Joņeva zīmuli uzzīmētais deviņdesmito gadu portrets uzdzen gan smieklus, gan zosādu un liek nogrozīt galvu apcerot pasaules, cilvēku un it īpaši deviņdesmito absurdo iedabu.
dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa
Ar hipijiska anarhista azartu Jānis Joņevs ir ķēries pie deviņdesmito gadu preses un radījis kanonos un žanros grūti ietilpināmu, tomēr ļoti aizraujošu gabalu. Laikposma ziņā viņš atgriezies savas daiļrades sākumos – deviņdesmitajos –, taču saturiski metas nezināmos ūdeņos, pievērsdamies kādas krimināllietas studijām un dažādu scenāriju izspēlei. Un veiksmīgi – rakstniekam ir izdevies noturēt savu stilu, veselīgo humora izjūtu un pievērst uzmanību tādām detaļām, ka lasītājs patiešām jūtas kā atkal nonācis deviņdesmitajos. Un varbūt mazliet arī autora prātā. Tomēr ne tikai spēja atrast interesanto un par to interesanti pastāstīt Joņeva “Decembrim” godam nopelna vietu LALIGABA īsajā sarakstā. Pēc būtības tas ir vēstījums (vēl aizvien atturēšos no žanra piedēvēšanas) par radošo procesu un domāšanu. Turklāt Joņevs pamanās vienlaikus atrasties gan šajā procesā, gan ārpus tā – kā vērotājs un komentētājs –, gan arī uzturēt asprātīgu un ļoti raitu sarunu ar lasītāju, itin kā iztaujādams viņa domas par “Decembrī” sarakstīto.
rakstniece un publiciste Ilze Jansone
PAR. Drosmīga, eksperimentāla antiliteratūra atmasko skumjo, rūpīgi glabāto valsts noslēpumu, ka noslēpuma nav. Sazvērestības teorijas, ar kurām pūlis aizrāvās pirms klikšķu biznesa, tiek eleganti atbruņotas.
PRET. Visērtāk grāmatu uztvert lasītājiem, kas sirdī glabā trūkstošos datus par autora (materiālu apkopotāja) spožo personību un paziņu loku. Kritiskāki prāti saskata jautājumus, kurus vēl varēja uzdot.
dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš