Arnis Koroševskis. FOTO: Didzis Grodzs
AUTORS: Arnis Koroševskis
DARBA NOSAUKUMS: “Lielais noliedzējs”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
REDAKTORE: Gundega Blumberga
DIZAINS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA: Arņa Koroševsa monogrāfija vēsta par latviešu rakstnieku, tulkotāju un literatūrkritiķi Andreju Upīti (1877–1970). Arnis Koroševskis: "Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem. Tomēr mūsdienās tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Andreja Upīša talants bija dzīvs, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties "pret". Laikā, kad visi "par" un "pret" bija nolikti priekšā, rakstnieks pārvērtās "ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā", ko apstrīdēt nedrīkstēja. Viņa dzīves traģēdija bija stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk – sociālistisku) rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par Andreja Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā."
PAR AUTORU:
Arnis Koroševskis (1990) – literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis un muzeja speciālists. Monogrāfijas "Lielais noliedzējs" (2022) par Andreju Upīti autors. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas par jaunāko literatūru. Pavisam publicētas aptuveni 50 recenzijas dažādos interneta portālos ("Delfi", "Satori", "Ubi Sunt") un periodiskajos izdevumos ("Domuzīme", "Tīrraksts", "Latvju Teksti" un "Jaunā Gaita"). Ir vairāku literatūrzinātnisku rakstu autors. Zinātniski pētniecisko interešu lokā ir rakstnieka Andreja Upīša literārā darbība, par ko saņēmis Latvijas Zinātņu Akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē (2016), Veronikas Strēlertes piemiņas balvu (2013), Kārļa Dziļlejas fonda godalgas (2012, 2013, 2015). Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Arnis Koroševskis lieliski ticis galā ar patiešām grūtu uzdevumu – stāstījumu par, maigi izsakoties, neviennozīmīgi vērtētā Andreja Upīša dzīvi un darbiem. Nevairīdamies no neērtām tēmām un vienlaikus nepadarīdams tās dzelteni skandalozas, Koroševskis galvenokārt koncentrējas uz Upīša daiļradi, pētnieciski atbildīgi pielāgojot tai literatūrteorijas rāmjus. Upīša daiļrades paviršam pārzinātājam Koroševska monogrāfija izcels gaismā dažu labu piemirstu vai mazāk pārspriestu darbu, savukārt tiem, kas vēlas ar profesionāla pētnieka padomu paši definēt savu attieksmi pret Upīša dzīvi un neliterārajiem darbiem un nedarbiem, Koroševska pētījums gluži akadēmiskā aukstasinībā parādīs vienu un otru pusi, taču nekādas lēmuma versijas nepiedāvās. Profesionāls, godprātīgi īstenots pētījums.
rakstniece un publiciste Ilze Jansone
Literatūrzinātnieka Arņa Koroševska apjomīgā monogrāfija “Lielais noliedzējs” ir lielisks pētījums par latviešu rakstnieku, tulkotāju un literatūrkritiķi Andreju Upīti (1877–1970), polemisku figūru, kuŗas kanoniskais statuss šajos vērtību griežu laikos ir nopietni iedragāts. Ne jau tāpēc, ka viņš būtu slikts rakstnieks vai nenozīmīgs kritiķis. Koroševskis prasmīgi atklāj Upīša pretrunām pilno personību, kā arī pamato viņa nopelnus mūsu kultūras druvas kopšanā – monogrāfijā ir ārkārtīgi bagāts izziņas materiāls. Tiesa, viscaur jūtama tāda kā bijīga, teju institucionalizēta pielūgsme pret šo dižo Patriarchu un Tautas rakstnieku, kuŗš tomēr absolūti derdzīgā manierē noķengāja mūsu trimdas literatūru (“Bezsaules noriets”). Zīmīgi, ka Koroševskis raksta: “Formāli Upīti nevarētu tiesāt par noziegumiem pret cilvēci, varbūt vienīgi par valsts nodevību 1940. gadā.” Bet tas, piedodiet, lai arī netiesāts ir netiesāts, tomēr nav nekāds “vienīgi” un “formāli”.
tulkotājs Dens Dimiņš
PAR. Pašlaik strīdos piemirst, ka sociķi mūs paglāba no 12 stundu darba dienas, bet no sūnu ciema neglābj pat kapitālisms. Te vismaz var izsekot Upīša ārējām ietekmēm un naturālismam, kā arī apjaust viņa iekoptās koncepcijas posta apjomu (un “Zaļo zemi” kā glābiņu pašam no sevis).
PRET. Sīkās detaļās aiz pētnieka muguras pazib advokāts. No jaunās literatūrzinātnes vēlētos skaidrāku (drosmīgu, pat eksperimentālu) tēžu izvirzīšanu un variantu analīzi. Prātojot, vai “tiesāšanas un nosodīšanas prieks” radās tikai grūtās bērnības dēļ, jāgaida Berelis.
dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš