Žebers. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Žebers 

DARBA NOSAUKUMS: “Ejas un asakas”

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs 

REDAKTORE: Inese Zandere

DIZAINS: Artis Briedis

ILUSTRATORS: Andris Breže

ANOTĀCIJA: Krājums “Ejas un asakas” rok ejas uz pārsteigumiem ikdienišķās lietās un tajās kā noslēpušos asaku atrod pasaules aizkustinošo absurdumu. Tas varētu būt eksperiments vai treniņš dažāda vecuma lasītājiem, lai pārbaudītu, kāds ir viņu pašu skatapunkts, un izmēģinātu iespēju paskatīties uz to pašu lietu vai notikumu no cita punkta, kaut vai izlasot kādu vārdu no otra gala un atrodot situācijai jaunu nozīmi. Šāda “domas vingrošana” ar grāmatu varētu attīstīt zināmu vīrišķību attiecībās ar pasauli. Žebera asprātīgais, tiešais stils, kuru virza ziņkāre un uzdrošināšanās, ir ļoti tuvs bērnam saprotamajam pasaules izzināšanas veidam – spēlei, un brīvs tiklab no pedagoģiskām, kā estētiskām bērnu literatūras klišejām.

PAR AUTORU:  

Žebers (īstajā vārdā Andris Breže, 1958) – mākslinieks, dzejnieks. Žebers ir mākslinieka Andra Brežes literārais pseidonīms, kas veidots kā viņa uzvārda anagramma. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Darbojies arī grāmatu mākslā (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016, sērija "Bikibuks"). Autors dzejoļu krājumiem "Tetovējumi" (1988), "Šnabji/Blaknes" (2007), "Ceļš pie patērētāja" (2021), kā arī dzejoļu un īspasaku krājumam "Ejas un asakas" (2022).

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

“Ejas un asakas” šķiet grūti ievietojama vienā konkrētā kategorijā – tie ir teksti, kas ir tiklab bērniem kā pieaugušajiem, jebkuram, kuru aizrauj un priecē visādas izdarības ar valodu un dzejoli, un pievelk oriģināls pasaules redzējums. Tie ir lakoniski, samērā īsi teksti, kuri meņģējas ar valodu, izteikti pamanāmi apspēlētas dažādās nozīmes, kuras sevī var ietvert viens vārds. Dzejoļos dzīvojas tādas valodas parādības, kurām bērni mēdz pievērst uzmanību, kamēr pieaugušajiem tās jau vairs nav saredzamas – ka ugunsdzēsējs var būt tas, kurš gulētejot izslēdz uguni, vai, ka, piemēram, sērkoks varētu būt augošs koks ar zariem. Par to, ka tie varētu būt bērnu dzejoļi liek nojaust it kā vienkāršais atskaņu izmantojums, tomēr arī tas šķiet mānīgs un neuzticams. Tekstu risinājumi mēdz būt konceptuālas iedabas, tādējādi sasaucoties ar paša Žebera (Andra Brežes) praksi vizuālajā mākslā, nereti tos pavada tāda kā melanholija un pat atsvešinātības sajūta, un visu šo īpašību iespaidā tie ļoti izceļas uz pārējo bērnu grāmatu fona. Reizēm dzejoļi sevī nes nozīmes, kas mazākam cilvēkam varētu būt jāpaskaidro, tomēr tiem piemīt piesaistošs savdabīgums un domāju, ka pat, ja reizēm nesaprotami, tie noķers bērna uzmanību tieši ar šo neparastumu.  

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

PAR. Sirreāli traka pārdomu telpa, radniecīga bērnu atklāsmēm par mūžību. Labākās ejas dziedina moderno pasauli. Nav gluži bērnu dzeja, toties mākslinieka saruna ar bērniem gan. Ievēroju pievilcīgi risinātu vecuma tēmu un apbrīnoju, ka bildes ar tekstiem sadzīvo kā bračkas.

PRET. Brīžos, kad emociju brīnums neuzšķiļas, par centrālo notikumu kļūst viena atskaņa.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš 

tad viņi nonāca Ķīpsalā.

izstāžu centrā iegājis,

Žebers, zlarkt, dzina ārā netikļus,

kas izstādē pārdeva un pirka,

viņš apgāza grāmatu maiņas stendu

un satrieca apgādu īrētos solus.

it neko neļāva nest uz stāvvietu

tiem vides neapzinīgajiem.

viņš mācīja: vai nav rakstīts:

vējā virs pilsētas dejo,

līdz izgaist skatienam

sarkans iepirkumu maisiņš? –

bet jūs tajā smacējat grāmatas.

to dzirdēja izdevēji un galvenie redaktori,

un tie meklēja, kā viņu pazudināt,

bīdamies viņa, jo ļaudis apbrīno

Žebera mākslu un mācību. 

tulkotājs Dens Dimiņš

Viesturs Ķerus. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Viesturs Ķerus

DARBA NOSAUKUMS: “Korras pasaules”

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs 

REDAKTORE: Inese Zandere

DIZAINS: Artis Briedis

ILUSTRATORE: Vivianna Maria Stanislavska

ANOTĀCIJA: Sapludinot rakstniecību un biologa zināšanas, kā arī emocionālu sižetu ar faktu patiesumu, autoram izdodas radīt dzīvas, ticamas ainas, kas var palīdzēt veidot cieņpilnas attiecības ar dabu. Grāmata dod iespēju personības izaugsmē nepalikt pie cilvēku pasaules stereotipiem, bet mēģināt uztvert dabu kā daudzu skatu punktu kopumu. Grāmatas galvenais varonis ir zaļo vārnu puisis Korra.

PAR AUTORU:  

Viesturs Ķerus (1984) – ornitologs, viens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs. 2019. gadā debitējis bērnu literatūrā ar grāmatu "Meža meitene Maija", par šo darbu ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2022. gadā iznācis autora otrais stāsts bērniem "Korras pasaules".

EKPSERTU VĒRTĒJUMI

Viesturs Ķerus “Korras pasaules” ir uzrakstījis ar izteiktu rūpību, kā turot rokā un aprakstot nelielu putnu. Jā, pie šīs grāmatas rakstura es daļēji vainoju to, ka Ķerus ir ornitologs, bet šoreiz runājot ne tik daudz par labi redzamo iespaidu uz grāmatu – zināšanām par dabu un tās norisēm – kā par attieksmi pret tekstā izveidoto pasauli. Tā ir pretstats tādām bērnu grāmatām, kurās zvēri parādās kā plakani un pūkaini šabloni, kurus var aizpildīt pēc patikas. Korras pasaules, neskatoties uz zināmu personifikāciju, ir rakstītas ar pietāti pret katru no zvēriem, galvenokārt, putniem, kuri grāmatā parādās. Pret to, kā viņi varētu izjust pasauli, pret pastāvošajām attiecībām starp šiem putniem un to apkārtni, tajā skaitā bīstamiem un mazāk bīstamiem cilvēkiem, un tas, manuprāt, ir cieņu raisoši. Ja vairāk cilvēku vērotu apkārt notiekošo šādā veidā, pasaule noteikti kļūtu par labāku vietu. 

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

Mazo un ne tik mazo lasītāju ielidojums dažādu putnu un cilvēku apdzīvotās pasaulēs nes ne vienu vien pārsteigumu. Cilvēciskotie lidoņi un īpaši antropomorfizētais “vārnpuisis” Korra šai bērnu bildingsromānā atklāj esību no putna lidojuma visā tās dailē un postībā. Korras pasauļu robežas paplašinās līdz pat Zambijai, iekām atražošanās un atgriešanās instinkts ved viņu atpakaļ uz mūsu Ziemeļiem, uz zaļo vārnu pasaules malu. Izglītojoša, jauka grāmatiņa ar nudien pievilcīgām Viviannas Marias Stanislavskas ilustrācijām.

tulkotājs Dens Dimiņš

PAR. Pasaule izšķilšanās brīdī gan sabrūk, gan paplašinās. Jaudīgi vērojumi un līdzdzīvošana izceļas dažādu manipulāciju laikmetā, liekot tam pretī rāmo, patieso un nesagrozīto. Sasniegts izcils dabas rakstnieka līmenis. Par mūsu apdraudētību var runāt bez draudiem.

PRET. Var mazliet pielikt prozas ritmikā, vieglumā, fonētikas izjūtā, tāda veida niansēs, kuras pārspīlējot, dabiskums atkal aizspurgs no būrīša.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš

Marts Pujāts. Foto: Didzis Grodzs

AUTORS: Marts Pujāts

DARBA NOSAUKUMS: “Zenīts”

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs 

REDAKTORE: Inese Zandere

DIZAINS: Artis Briedis

ILUSTRATORE: Rūta Briede

ANOTĀCIJA: Dzejoļu krājums ir emocionāls vēstījums par skolas gados pieredzēto, atgriešanās 90. gadu Rīgas Doma kora skolā, kur zēni brauc liftā, raksta diktātus, spēlē "Super Mario" un sapņo par jaunām botām. Leģendārā zēnu kora puikas, kuru ikdiena cieši savijusies ar mūziku, kuriem diktāts nozīmē ne tikai latviešu valodas, bet arī solfedžo stundas, gluži tāpat kā citi viņu vienaudži, ir augoši, dauzonīgi un jūtīgi bērni, un dzejniekam izdevies fiksēt šo dzīvo skolas sajūtu. Dzejoļos savijas 90. gadu reālijas, saglabātas bērnības iztēles ainas, arī ārpus klases un brīvdienu piedzīvojumi, un neatkārtojamās skolas gadu draudzības klātbūtne. Dzejoļiem piemīt īpaša muzikalitāte, muzikāli argumentēta brīvība un neparedzamība.

PAR AUTORU:  

Marts Pujāts (1982) – dzejnieks. Dzejas publikācijas kopš 1998. gada. Sešu dzejas krājumu autors, darbojies arī kā atdzejotājs. Par pirmo dzejas krājumu "Tuk tuk par sevi" (2000) saņēmis Klāva Elsberga prēmiju, par dzejas krājums "Nāk gaismā pati lampa" (2013) saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Raksta arī dzeju bērniem, par krājumu "Ej nu ej" (2020) saņēmis gan Latvijas Literatūras gada balvu, gan Jāņa Baltvilka balvu.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Dažādu mākslu – dzejas, mūzikas, vizualās mākslas – elementi likti lietā asprātīgas un sirsnīgas sintēzes tapumam, kas mazākam lasītājam piedāvā piedzīvojumu labirintu, lielākam – nostalģisku teleportāciju bērnības atmiņās, autoram prasmīgi līdzsvarojot  lietišķu reāliju atveidi ar valodas dzirkstīgumu un tēlainību. 

literatūrzinātnieks Ojārs Lāms 

Autora ritma, spēles, humora, pasaules un citas izjūtas šajā skolasbērniem domātajā dzejas krājumā vai, ja vēlamies, libreta pierakstā, manifestējas precīzā un spilgtā dzejtekstu kompozīcijā. Krājums neatstāj nevienu nenospēlētu gammu un nevieš liekas ilūzijas par talantīgu cilvēku pašsajūtu talanta izkopšanas ceļā – tostarp izglītībā. Bez rezonanses nav mūzikas. Martam Pujātam šajā krājumā ir abas, turklāt pievilktas savu sajūtu un pasaules vērojumā un klausījumā tik tuvu, cik vien atmiņa ļauj. Jācer, ka šo atmiņu un bērna redzējuma satikšanās ar dažādu vecumu lasītājiem nāk par labu gan viņu mūzikas izjūtai, gan spējai, pat nošu lapā ieslodzītiem, radīt rezonējošas domas – tāpat kā autora poētiskā attīstība līdz šim nākusi par labu dzejai. 

dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode

Sākotnēji radies kā teksts operai, ko izdziedāt zēnu balsīm, “Zenīts” nu lasāms arī daiļi ilustrētā sējumā. “Zenīts” citu bērnu grāmatu pulkā izceļas ar savu specifisko ievirzi mūzikā – dzejoļos varam staigāt pa Rīgas Doma kora skolas gaiteņiem un no grīdas uzlasīt dažādus skaisti un noslēpumaini skanošus mūzikas terminus. Nošu nosaukumi dzejoļos spēlējas ar apkārt dzīvojošajiem vārdiem un, ja tiek pieminēta atslēga, tad tā visticamāk sevī nes arī nošatslēgas nozīmi. Dzejoļos manāmi Martam Pujātam raksturīgi spilgti tēli, kas skolas laika brīžus un sajūtas neapraksta banālā vai garlaicīgā veidā. Dzejoļi ne tikai apraksta, bet arī paši spēlējas ar savu skanīgumu. Labi zināmā smagā skolas švamme un krīts, agrā rīta vilkšanās uz nullto stundu un sestdienas rītā šķīvī ievēlušās mammas ceptās pankūkas liek lasītājam ieslīgt patīkamā nostaļģijā. Dzejoļu ritms reizēm nolasās īpatni, šķiet, jo trūkst sākotnējā muzikālā pavadījuma. Bet varbūt būtu forši kādam šos tekstus nevis lasīt, bet, piemēram, nodziedāt priekšā? 

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa

Kristīne Ulberga. Foto: Kristiāna Zalmane

AUTORE: Kristīne Ulberga

DARBA NOSAUKUMS: “Kas mammai somā?”

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

REDAKTORE: Guna Pitkevica 

MĀKSLINIECE: Kristiāna Zalmane 

ANOTĀCIJA: “Manai mammai ir milzīga mugursoma,” stāsta grāmatas galvenā varone – maza meitene. “Mammas soma nekad nav tukša. Kad viņa teic, ka soma ir tukša, es tāpat to nevaru pacelt.

Tāpēc reiz es mammai jautāju:

– Mammu, kāpēc tukša soma ir smaga?

– Vai tad tu nezini? – viņa man atvaicāja. – Tā taču ir mammas soma. Un mammu somas nekad nav vieglas.”

Kādā sestdienas rītā mamma ieaicina meitiņu virtuvē un izpurina un izkrata savu it kā tukšo somu, kuru vienmēr ņem līdzi, kad abas brauc ar velosipēdu uz bērnudārzu vai kur citur. Un tad izrādās, ka somā mitinās brīnumaini stāsti. Katrs priekšmets, katrs nieks, drupatiņa un papīriņš raisa atmiņas un atdzīvojas. Gulbja spalva stāsta par mammas rūpēm un siltu apskāvienu. Avīzē ietīts āķis atgādina, ka slieciņām un zivīm arī sāp. Saldējuma papīriņš apliecina, ka izdoma, rotaļas un kopā būšana spēj aizstāt veikalā pirktus našķus. Vai tas būtu skuveklis vai dezodorants, palielināmais stikls vai plāksteris, vai pat tikai krikumi un drupačas – ikvienam ir savs brīnums un vēstījums, kuru paņemt līdzi un ielikt savā pieredzes dārgumu somā.

PAR AUTORI:  

Kristīne Ulberga (1979) – rakstniece. Par garstāstu pusaudžiem "Es grāmatas nelasu" (2008) saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu. Viņas pirmais romāns "Zaļā vārna" (2011) 2012. gadā ieguva Latvijas Literatūras gada balvu. Par 2017. gadā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdoto romānu "Tur" autore saņēmusi Dienas Gada balvu kultūrā un AKKA/LAA Autora balvu. 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

Man patīk šī mamma, kuras somā nav noslēpumu no meitas. Pat ja jārunā par skuvekli un dezodorantu, un jāatzīstas, ka tie ir gluži nepieciešami, jo princese, kas mīt ikvienā sievietē, grib būt gatava satikt savu princi. Šai stāstā mītošās mammas soma ir smaga, pat tad, ja viņa apgalvo, ka tā ir tukša, kādā no kabatiņām būs aizķēries akmens ar caurumiņu vai gulbja spalva. Smaga kā dzīve, jo meitenes tētis ir ežu tētis, mīļš, bet reti satiekams, un grūti ar tiem glāstiem. Soma ir kā burvju siena, kas palīdz noturēties pret pasauli, tajā atrodas gan našķi izsalkuma brīdim, gan alus un makšķerāķis, somā var salasīt sēnes. Silta un skaista ir rakstnieces valoda, kas spēj pasauli aprakstīt kā nebeidzamu piedzīvojumu. 

kultūras žurnāliste Anda Buševica 

Mīļā mamma kapitālismā, mīļā dāsnā mamma. Visa sadzīves poētika un sūrme šai dižsomā, kuŗas pasaule atklājas bērna acīm. Mammu somas nekad nav vieglas. Pārliecienoši un sirsnīgi uzrakstīts darbs burvīgā, dabiskā latviešu valodā, kas ir pilnīgs pretstats e-grāmatas pavadtekstam. 

tulkotājs Dens Dimiņš 

Kristīnes Ulbergas grāmata, manuprāt, aizpilda ļoti būtisku robu latviešu bērnu literatūrā. Tā vēsta par bērniem, kas aug ar mammu un vecmāmiņu, un mammas pieaugušā dzīvi, par bērniem, kuriem saldējums un ziepju burbuļi ir kaut kas tikpat ļoti īpašs kā zemē atrastas un glabājamas putna spalvas. “Kas mammai somā?” ir bērna prātu atspoguļojošs, ārkārtīgi empātisks darbs, kurā sociālā realitāte, lai arī ne vienmēr spoža un nolaķēta, parādās tāda, kāda tā ir – pasaule, kur ar bērniem par realitāti sarunājas kā ar līdzīgiem un nemēģina infantilizēt, lai kaut kā pasargātu mazo cilvēku no īstenības. Tomēr šāda pieeja un šāds stāsts nebūt neizslēdz vēstījuma tēlainību – galu galā, pat koki mežā var izrādīties visu cilvēku skumjās nokārtie deguni, kas ieauguši zemē. Šī grāmata demonstrē un nostiprina Ulbergas kā stāstnieces divas visspēcīgākās īpašības – raitu, dabisku, ļoti krāšņu valodu un skarbu empātiju, kas ļauj strukturēti  un neuzbāzīgi atgādināt, ka aizvien ir bērnības, kas tiek pavadītas ārpus lielpilsētām un spožām tingeltangeļu izklaidēm, taču tāpēc vien nezaudē ne sprīdi no sava skaistuma.   

rakstniece un publiciste Ilze Jansone

EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM

Par siltu un skaistu valodu, kas spēj pasauli aprakstīt kā nebeidzamu piedzīvojumu, pat ja piedzīvojumā nav sanācis paņemt līdzi visu, ko bērna sirds kāro. Par skarbu empātiju un reizē – par sirsnīgu balsi, kas pārliecinoši aizpilda kādu saziņas līniju, kas latviešu bērnu literatūrā kādu laiku ir stāvējuši tukša.

dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode

Ieva Melgalve. Foto: Didzis Grodzs

Elizabete Lukšo-Ražinska. Foto: Didzis Grodzs

AUTORES: Elizabete Lukšo-Ražinska, Ieva Melgalve

DARBA NOSAUKUMS: “Emī un Rū. Draudzības kods”

IZDEVNIECĪBA: Ausma Media

REDAKTORE: Ingmāra Balode

DIZAINS: Aleksejs Muraško

ILUSTRATORE: Guna Poga

ANOTĀCIJA: Aizraujoša un sirsnīga grāmata bērniem, kas tapusi pēc detektīvseriāla "Emī un Rū". Palauzis ir atgriezies Čimpiņ–Rimpiņ aģentūrā, atguvis atmiņu un iemantojis jaunas spējas. Emīlijai un Rūdim laiks ķerties klāt jaunākajiem pasaules labklājības uzturēšanas uzdevumiem! Tagad pagalmā arvien biežāk redzama ne vien aizdomīgā sētniece, bet arī elektrības eksperts Bartolomejs. Un dīvainības notiek ne tikai pagalmā, bet visā pilsētā, kur redzams burtu salikums D.A.R.I.L. Vai aiz šī visa slēpjas kāds noslēpums? Emīlijai un Rūdim šis kods ir jāuzlauž!

PAR AUTORĒM: 

Elizabete Lukšo-Ražinska (1990) – rakstniece, redaktore, radošu un kultūras projektu vadītāja. Regulāri piedalās literatūras lasījumos. Proza un esejas kopš 2014. gada publicētas interneta žurnālā “Satori” un “Punctum”, kā arī drukātos literāros izdevumos. Kopā ar Ievu Melgalvi tapušas grāmatas bērniem "Emī un Rū. Robota sirds" (2020) un "Emī un Rū. Draudzības kods" (2022). 

Ieva Melgalve (1981) – rakstniece. Rakstniecība debitēja jau 1994. gadā. Raksta galvenokārt fantastikas un fantāzijas žanrā, tulko no angļu valodas, strādā kā redaktore. Periodikā publicējusi publicistiskus apcerējumus, dzejoļus, viencēlienus. Darbi un darbu fragmenti tulkoti arī lietuviešu, vācu un zviedru valodā. Jaunākais darbs kopā ar Elizabeti Lukšo-Ražinsku "Emī un Rū. Robota sirds" (2020), kā arī "Emī un Rū. Draudzības kods" (2022).

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

PAR. Iedvesmojošs pārcēlājs uz slepeno biedrību, šifru un priekšmetu slēpšanas laiku… Zināms, ka pusaudžu grāmatām jābūt enerģiskām, bet tās var būt arī gudras… un pasaule ir jautra, bet var nebūt atbalstoša.  

PRET. Māņticības un aizspriedumu apkarošanas jomā draudzība un dzīva valoda var paveikt vairāk, nekā izglītības sistēma līdz šim. Grāmatā gan rakstīts, ka “groziņā stāvēja ķivere”. Bet ko citu jūs ieteiktu ķiverei darīt?

 dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš 

Autorēm kopā izdevies radīt tādu pasauli, kas mazliet atgādina bērnībā lasīto Zentu Ērgli jeb grāmatas “draugi kopā metas piedzīvojumos”. Šai tekstā ir pilnīgi viss nepieciešamais – labi slīpēta intriga, spilgti tēli, lielā mīkla, ap kuru apaudzētas vairākas mazas un pāri visam draudzība, tās veidošana un saglabāšana. Varoņu raksturi ir ne tikai ticami, bet vēstījuma gaitā arī attīstās, tāpēc lasītājam ir viegli tos iemīlēt. Diezgan būtiski, ka, pēc visa spriežot, galvenie varoņi nav nekādi bērni, bet gan divi patstāvīgi cilvēki, kuriem tāpat ir piedzīvojumi – tātad pieaugušā dzīve nemaz tik briesmīga un šaušalīgi garlaicīga nav, tāpat tajā ir aizdomās turamie un draugi un grūti atminami rēbusi. Manuprāt, lielisks vēstījums, ko cieņpilni iešifrēt jauniešu literatūrā. Arī tekstā būtiskās rotaļas ap valodu apliecina autoru izdomu, asprātību un vieglumu. Teju ideāla literatūra jauniešiem.

rakstniece un publiciste Ilze Jansone 

“Emī un Rū. Draudzības kods.” pierāda, ka izzināt pasauli, atklāt dīvainus noslēpumus un palīdzēt viens otram vislabāk var izmantojot draudzības metodi. Emī un Rū (Emīlija un Rūdis) ir divi aizrautīgi jauni cilvēki, un lasītāju viņi grasās sev paraut līdzi. Ievas Melgalves un Elizabetes Lukšo-Ražinskas teksts runā ar bērnu kā līdzvērtīgu un, neskatoties uz to cik notiekošais reizēm šķiet dīvains, gribas būt daļai no tā. Tā ir asprātīga un sirsnīga grāmata ar savu daļu izglītojošas informācijas, kas dzīvē lieti noderēs (iespējams). Lasītājs tagad zinās, ko darīt, ja pagrabā ir pelējums, kāpēc neliet netīro mazgāšanas ūdeni uz koku saknēm, un es, personīgi, jūtos pateicīga Emī par to, ka nu zinu, kas ir trilobīts. “Emī un Rū” lasāmi dzīvīgi dialogi, un arī izmantotā valoda ir krāsaina un dažādu vecumu lasītājiem noteikti nāks labumā. Bet foršākais, ka lasītājs pats var sajusties kā uzņemts kādā diezgan jokainā un ļoti slepenā draugu bariņā, ar ko kopā noteikti ir kaut kas jāatklāj. 

dzejniece un ilustratore Lote Vilma Vītiņa