“Pavērsiens”
- Laligaba
Benedikts Kalnačs. FOTO: Didzis Grodzs
AUTORS: Benedikts Kalnačs
DARBA NOSAUKUMS: “Pavērsiens”
IZDEVNIECĪBA: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
REDAKTORS: Pauls Daija (zinātniskais), Līga Bībere
DIZAINS: Krišs Salmanis
ANOTĀCIJA: Monogrāfija ir novatorisks pētījums par Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) daiļradi 19.–20. gadsimta mijas latviešu un Eiropas rakstniecības ietvarā. Darbā aplūkoti tie Blaumaņa daiļrades aspekti, kas līdzšinējā rakstnieka veikuma analīzē palikuši nenovērtēti un kuru izcēlums ļauj no cita rakursa iztirzāt viņa literārās darbības novatorismu. Pētījumā Blaumaņa darbība analizēta vācbaltiešu sabiedrības un kultūras procesu kontekstā, aplūkota saikne starp Blaumaņa darbiem un populāro literatūru, iztirzāts latviešu literāro tradīciju tālākveidojums viņa daiļradē, skaidrota mijiedarbe ar laikabiedriem glezniecībā un mūzikā, Blaumaņa prozas poētika aplūkota kontekstā ar 19. gadsimta Eiropas romāna un noveles māksliniecisko veidojumu, risināts jautājums par Blaumaņa attiecībām ar sava laikmeta jaunajiem latviešu intelektuāļiem.
PAR AUTORU:
Benedikts Kalnačs (1965) ir literatūrzinātnieks, habilitētais filoloģijas doktors (1999), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2005). Kopš 1988. gada Benedikts Kalnačs strādā Zinātņu Akadēmijas, vēlāk – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Kopš 1993. gada Benedikts Kalnačs ir arī pedagogs Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā, vēlāk – Liepājas Universitātē. 1993. gadā Benedikts Kalnačs iegūst filoloģijas doktora, sešus gadus vēlāk – habilitētā filoloģijas doktora grādu. Pētnieciskais darbs pāraug monogrāfijās "Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās" (1996), "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā" (1998), "Ibsena zīmē" (2000), "Modernās drāmas aizsākumi" (2001), "Modernisma drāma Vācijā" (2002), "Vīnes modernisms" (2005), "Baltijas postkoloniālā drāma" (2011), kā arī kopā ar Viktoru Hausmani – divsējumu izdevumā "Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse" (2004) un "Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse" (2006). Benedikta Kalnača pētniecībai raksturīga salīdzinoša ievirze – pēc literatūrzinātnieka rosinājuma, ar tiešu līdzdalību un nereti arī viņa vadībā tapuši nozīmīgi autoru kolektīva izstrādāti pētījumi. Pēdējos gados Benedikta Kalnača pētnieciskā darbība saistīta arī ar Rūdolfa Blaumaņa daiļradi un postkoloniālisma problemātikas izpēti 19. un 20. gadsimta mijas un 20. gadsimta literatūrā. 2011. gadā nāk klajā monogrāfija latviešu valodā "Baltijas postkoloniālā drāma" un drīz tai seko arī angļu izdevums: "20th century Baltic drama : postcolonial narratives, decolonial options" (2016).
Par savu darbību literatūrzinātnē saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni (2022).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Benedikta Kalnača monogrāfija “Pavērsiens” ir būtisks zinātniskās literatūras notikums. Pamatīgi iedziļinoties ne tikai paša Blaumaņa personībā un biogrāfijā, bet arī vēsturiskajā un kultūras vidē, Kalnačs dod iespēju uz latviešu literatūras klasiķi palūkoties svaigu skatienu. Šķiet, šo svaigumu vai, zinātniski runājot, novitāti, nosaka galvenokārt divi iemesli. Pirmkārt, ikdienišķi domājot par Blaumani, nereti aizmirstam viņa vācisko izcelsmi. Pēc “Pavērsiena” izlasīšanas Rūdolfs Blaumanis lasītājam atmiņā paliek kā tāda saitiņa starp baltvācisko un latvisko, varbūt pat kā viens no vissvarīgākajiem latviskā pamatlicējiem, saglabājot laipu starp abām jau tāpat cieši saistītajām kultūrām. Otrkārt, autors piedāvā ļoti smalku, oriģinālu un detalizētu Blaumaņa tekstu lasījumu, kas tiem piešķir mūsdienīgu elpu, nenolaupot neko no vēsturiskā. Šī interpretācija nereti lauž “klasiskos” (lasīt: skolā iemācītos) priekšstatus par Blaumani, mudinot arī lasītāju pievērsties šādi domāšanas manierei, kas meklē – un argumentēti atrod – to, ko teksts var vēstīt tiklab par autoru, kā par laikmetu. Uzdrošināšos apgalvot, ka šajā grāmatā nav neviena nepārdomāta teikuma; tas ir mūsdienīgs, spēcīgs un gan no literatūrzinātnes, gan no kultūrvēstures perspektīvas ārkārtīgi interesants pētījums, kādus gribētos redzēt vairāk.
rakstniece un publiciste Ilze Jansone
Jūtos pateicīga, ka ar šo apjomīgo pētījumu viens no ievērojamākajiem latviešu literatūras un dramaturģijas meistariem ir – mūsdienu lasītājam pieejamā formā un lieliskā izklāstā – nonācis tur, kur viņa darbi bijuši jau vismaz gadu simtu: Eiropas literatūrā. Pētījuma autors rāda Blaumani kā ārkārtīgi daudzbalsīgu un mūsdienīgu autoru šī vārda dinamiskākajā nozīmē, turklāt dara to, izmantodams īsteni bagātīgu un aizraujošu avotu un materiālu kopumu, kas ļauj lasītājiem ieraudzīt Blaumani tik daudzdimensionālu, ka, izlasot grāmatu, gribas palūgt, lai šis dzīvais un klātesošais meistars izkāpj no grāmatas lappusēm – un nāk mums palīgā ieskatīties cilvēkos.
dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode
PAR. Rūpīgi noausts pētījums par Blaumaņa saiknēm Eiropas kultūrtelpā, iesaistot vērienīgas atsauces ar citu kolēģu veikumu, uztverot gan plašāku kopainu, gan detalizēti iegrimstot Blaumaņa prozas un dramaturģijas paņēmienu izcelsmē. Simpātisks izvirzītais mērķis un rāmais izpildījums.
PRET. Tēze, ka “Pazudušajā dēlā” Blaumanis iestrādājis ne vien Hamletu, bet pat šaubas par sevi un kritisku attieksmi pret latviešu rakstniecību, gandrīz paskrien garām šajā rāmumā, un saprotu – grāmatu vajag ne tikai izlasīt, tai jānogulsnējas. Pat jājautā, vai autors saņems desmit gadu darbam līdzvērtīgu kritikas novērtējumu.
dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš
EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM
Par oriģinālu, smalku un detalizētu pētītā autora dzīves un tekstu lasījumu, kas tiem piešķir mūsdienīgu elpu, nenolaupot neko no vēsturiskā.
dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode
