“Šoša”


Māra Poļakova. Foto: Didzis Grodzs

Irēna Birzvalka. LALIGABA publicitātes foto

AUTORS: Jichoks Baševis Zingers

TULKOTĀJAS: Irēna Birzvalka, Māra Poļakova

DARBA NOSAUKUMS: “Šoša”

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata

REDAKTORE: Māra Poļakova

DIZAINS: Jānis Esītis 

ANOTĀCIJA: Jidiša rakstnieks Jichoka Baševi Zingera romāna sižets: Ārons Greidingers, tikko pilngadību sasniedzis godājama rabīna dēls, 20. gs. 30. gados ir atgriezies savā bērnības pilsētā Varšavā un apņēmies kļūt par rakstnieku. Viņš metas galvaspilsētas drudžainajā dzīvē, mākslinieku bohēmā, mīlas dēkās, līdz reiz nejauši ieklīst savā dzimtajā Krohmalnas ielā, ebreju geto, kur viņu joprojām uzticīgi gaida sen aizmirsta bērnu dienu draudzene, mazā vientiesīte Šoša…

Šī romāna tulkojums, ko veikušas Irēna Birzvalka (no krievu un angļu valodām) un Māra Poļakova (no jidiša), latviešu valodā sākotnēji tapis no starpvalodām (krievu un angļu) un savu pilnību sasniedzis dziļā un iejūtīgā papildu tulkojumā jeb redakcijā pēc romāna jidiša oriģināla.

 

PAR AUTORU: Jichoks (Aizeks) Baševis Zingers (Singers) (Isaac Bashevis Singer, 1903–1991) – Polijā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu dramaturgs, prozaiķis, satīriķis un tulkotājs. Vispirms rakstīja un publicēja darbus jidišā, vēlāk ar redaktoru un līdzstrādnieku palīdzību tulkoja savus darbus angļu valodā. 1978. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā.

Zingers ir publicējis vismaz 18 romānus, 14 bērnu grāmatas, vairākus memuārus, esejas un rakstus. Vislabāk viņš ir pazīstams kā īso stāstu autors, kas publicēti vairāk nekā desmit krājumos. Viņa stāsti un romāni atspoguļo Austrumeiropas ebreju pasauli, kurā viņš uzauga. Pēc daudzajiem ASV nodzīvotajiem gadiem viņa stāstos tika atainota arī imigrantu pasaule un viņu tiekšanās pēc amerikāņu sapņa, kas vienmēr šķiet nesasniedzams.

 

PAR TULKOTĀJĀM: Irēna Birzvalka (1939) – tulkotāja, leksikogrāfe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Angļu valodas nodaļu (1960). Tulkojusi no poļu, angļu un krievu valodas. Nozīmīgākie ir poļu modernās prozas tulkojumi, kā arī kopā ar Māru Poļakovu (tulkojusi no angļu valodas un jidiša) veiktais jidiša rakstnieka Ichoka Baševja Zingera romāna “Šoša” tulkojums (2022). Piedalījusies divvalodu vārdnīcu – angļu-latviešu un latviešu-angļu, latviešu-poļu – sastādīšanā un rediģēšanā

 

Māra Poļakova (1975) – tulkotāja. Tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju un ukraiņu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē. 2010. gadā ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu par Susannas Klārkas romāna "Džonatans Streindžs un misters Norels" tulkojumu. 

 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI

 

Rakstīt par vidi, kuras skaistums, apdrupums un vājības bija tik stipras, ka tā šķita mūžīga – rakstīt gandrīz pusgadsimtu pēc šīs vides bojāejas. Tulkot tandēmā, bet ar vairāku gadu desmitu nobīdi, turklāt no dažādām valodām, kā arī ņemt vērā autora ieviestas izmaiņas dažādu gadu izdevumos, paturēt acīs visu, kas mainījies īpašvārdos, vēstures plūdumā, iespējamos lasījumos. Lasīt par multikulturālu, ņudzošu, reizēm provinciālu Varšavu, kāda tā bija gandrīz gadsimtu pirms šī izdevuma latviešu valodā. Lasīt romānu dziedošā, dejošā, lūdzošā, čukstošā, laimīgā, izmisušā, stiprā, plānumplāni trauslā valodā, kurā ebreju-poļu-amerikāņu nobelistu Jichoku Baševi Zingeru iecēlušas tulkotājas Irēna Birzvalka un Māra Poļakova šobrīd ir īstais laiks. Vienkārt – jo cita laika nav. Divkārt – jo arī tagad arī acupriekšā zūd pasaules, kursē migranti, lūst dvēseles, zūd un dzimst ticība un, tāpat kā “Šošā” – paliek vien savāda mīlestība, ko padot tālāk valodā. 

dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode

 

Romānu latviskojušas divas tulkotājas – Irēna Birzvalka un Māra Poļakova, viena tulkojusi romāna angļu versiju, Māra Poļakova pārvalda arī jidišu. Par abu romāna variantu atšķirībām, par tulkošanas īpatnībām, tekstu izmainot atkarībā no valodas un lasītāja auditorijas, ārkārtīgi aizraujoši Māra Poļakova stāsta romāna pēcvārdā. Romāns “Šoša” ir daļēji autobiogrāfisks stāsts par bojā gājušu sabiedrību un dzīvesveidu starpkaru periodā Varšavā, ebreju geto rajonā Krohmalā, galvenais varonis izglābjas no bojāejas, emigrējot uz ASV. Jichoks Baševis Zingers, angliskajā literatūrā pazīstams kā Aizeks Baševis Singers, savu Nobela prēmiju saņēma par darba anglisko versiju. Tulkojums un stāsts par teksta transformācijām izcili sasaucas ar rakstnieka sarežģīto, dubulto eksistenci jaunajā mītnes zemē.  

kultūras žurnāliste Anda Buševica

 

PAR. Izsekošanas vērts radošo un reliģisko meklējumu ceļš gan varonim, gan tulkotājām. Izaicinājuma smagums ir tulkotāju vērtēšanas kritērijs, šajā gadījumā ievērību pelna arī stāsts par manuskripta tapšanu, un vairāku autoru sadarbība ir apsverams risinājums, sabiedrībā aizvien pieaugot prasīgumam un neiecietībai pret kļūdām.  

PRET.  Drukas kļūda 296. lappusē.

dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš








Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.