Osvalds Zebris. Foto: Didzis Grodzs
AUTORS: Osvalds Zebris
DARBA NOSAUKUMS: “Mežakaija”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
REDAKTORE: Gundega Blumberga
DIZAINS: Jānis Esītis
ANOTĀCIJA: Romāns "Mežakaija" vēsta par latviešu prozaiķi, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000). Autors ieved mūs ietilpīgu simbolu un tipāžu pasaulē, kur literatūra ir pati dzīve un otrādi. Vēstījums skan rakstnieka Gunara Janovska balsī, un vienīgais, kas tajā jūtams no Osvalda Zebra, ir plašāka perspektīva, sava veida nojausmas par to, kas būs tālāk.
PAR AUTORU: Rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris (1975) literatūrā debitē 2010. gadā ar stāstu krājumu "Brīvības tīklos", kas tiek apbalvots ar Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā "Spilgtākā debija". Publicējis romānus "Koka nama ļaudis" (2013), "Gaiļu kalna ēnā" (2014), kas 2017. gadā godalgots ar Eiropas Savienības Literatūras balvu. 2019. gadā iznācis romāns "Māra", 2021. gadā – stāstu krājums "Šaubas", bet 2022. gadā – romāns "Mežakaija".
EKSPERTU VĒRTĒJUMI
Autors uzņēmies sarežģītu uzdevumu – vēstīt par vai, precīzāk, caur vienu no latviešu prozas virtuoziem: Gunaru Janovski. “Mežakaija” nelido pie Janovska kā pie trimdas autora, bet gan ieskrāpē mūs, lasītājus, viņam blakus tepat šķūņa dēlī kādā Āgenskalna pagalmā. Pēcāk Zebris mūs izskrubina no tā, lai ļautu pašiem pieredzēt “labo laiku” sabrukšanu un vērot, jau varoņa acīm, kā draugiem mainās sejas vai maskas uz tām – līdz pat brīdim, kad arī tās pazūd. Visu pasauļu pazušana šajā grāmatā aprakstīta meistarīgi, pustoņos tvertais un spilgtās gaismēnās izliktais mūs ievaino un atgādina, ka vārdi spēj iemiesot attālināšanos. Osvalda Zebra prozā Eiropas drupas vai jaunas dzīves sākums nebiedē tik ļoti kā uz galda putekļu strēlē aizmirsts nazītis. Kinematogrāfiski lēnu kadru izvēle mijas ar strauju tempu, gandrīz neizturamu ātrumu, kādā roka švīkā papīru, rakstīdama vēstuli no kāda, ar kuru mēs nekad neparunāsim, bet kam cienīgu balsi izveidojis viņš – pavisam cilvēcisks un dabisks intelekts, savērpdamies ar mokoši izsmalcinātu maņu fiksējumu ik lappusē.
dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode
PAR. Pārsteidzoša klātbūtnes sajūta ainu detalizācijā un dialogos ļauj ienirt valodas brīnumā, kā arī izjust profesionālu skaudību, kā šis plūdums tiek panākts, un baudīt pieskaršanos tekstam kā mākslai.
PRET. Labajai pēcgaršai gaistot, lasītājam jāpiedomā, vai viņš ko svarīgu uzzinājis par Janovski, jo emocionālā stīga un iejušanās varonī atstājusi ēnā klasisko sižetu. Kinoļaudis paliks pilsētā pie upes.
dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš
Romāns “Mežakaija” vispilnīgāk attaisno sērijas “Es esmu” ideju. Vai mūsdienu rakstnieks var satikties ar pirms gadsimta dzīvojušo amata brāli cilvēciskās sapratnes un valodas līmenī? Katrs no sērijas autoriem oriģinālā veidā meklē saskares punktus, Zebris tos atrod valodā, stilizējot Janovska romānu un vēstuļu valodu. Romāna pirmās daļas darbība norisinās Pārdaugavā, Kalnciema ielas apkārtnē, un te iztēli rosinošs ir fakts, ka Zebris dzīvo mājā, kurā kādreiz dzīvojis viņa izvēlētais autors, un kurā norisinās Janovska romāna “Ines” notikumi. Īpaša nozīme piešķirta teksta/laika nepārtrauktībai: viena notikuma pēdējais vārds pārplūst nākamās sadaļas pavisam cita notikuma apraksta pirmajā teikumā. Kara nejēdzības ainas romānā šobrīd lasās kā īpaši.
kultūras žurnāliste Anda Buševica
EKSPERTU PRIEKŠSĒDĒTĀJAS PAMATOJUMS PAR BALVAS PIEŠĶIRŠANU ŠIM DARBAM
Par pārsteidzošu klātbūtnes sajūtu ainu detalizācijā un dialogos, kas ļauj ienirt valodas brīnumā un baudīt pieskaršanos tekstam kā mākslai. Satikšanās ar grāmatas varoni notiek pavisam reālā vidē, it kā mūsu acu priekšā, bet laiks, ko autors un viņa izvēlētais sarunbiedrs piedzīvo, ved mūsu cauri gandrīz visam 20. gadsimtam, šai mūsdienu literatūrā aizvien aktuālajai dimensijai, ko joprojām iespējams pieredzēt kā pārsteigumu.
dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode