Klātienē 580 viesi un nav reģistrētu lietotāju

“Vācieši”


Jānis Krastiņš. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Jakuba Katalpa

TULKOTĀJS: Jānis Krastiņš

REDAKTORS: Sigita Kušnere

DIZAINS: Elīna Brasliņa

DARBA NOSAUKUMS: “Vācieši”

IZDEVNIECĪBA: Pētergailis

ANOTĀCIJA: Ir 1987. gads, un no Rietumvācijas Prāgā nonāk pēdējā no paciņām, kuras Māleru ģimenei regulāri sūtītas kopš četrdesmito gadu beigām. Savam dēlam Konrādam tās sūtīja Klāra Rismane. Taču par vecmāmiņu Klāru Māleru ģimenē nekad nerunāja, un pēc Konrāda aiziešanas mūžībā paliek daudzi neatbildēti jautājumi. Romāns sākas kā sava veida noslēpumains detektīvstāsts: pēkšņa ģimenes tēva nāve bērnus no Amerikas, Lielbritānijas, Čehijas (Austrālijā mītošais brālis atrodas slimnīcā) sapulcina dzimtenē. Grāmatas ievada intriga par mirušo vīrieti lasītāju nodarbinās līdz pat grāmatas beigām – kāpēc viņa īstā māte reiz viņu pameta, atstājot audžu vecākiem? Izprast ģimenes pagātni un atklāt tās vēsturiskās traumas jau 21. gadsimtā uzņemas Klāras mazmeita, Londonā dzīvojoša tulkotāja, kura nolemj Vācijas vecmāmiņu uzmeklēt. Tulkotājs Jānis Krastiņš par romānu: “Romāns lasītāju ieved vācu ģimenē, kuru skārušas Pirmā un Otrā pasaules kara ciešanas kara laika Sudetijā un pēckara Prāgā. Galvenās varones Klāras dzīve Vācijā sākumā bijusi daudzsološaun bezrūpīga, taču laika ritumā rožainās brilles nomaina ilūziju zudums. Kara beigās Klāra kā tipisks “mazais cilvēks” tiek ierauta notikumos, kas saistīti ar vāciešu deportāciju no Sudetijas, un vienlaikus cīnās par savu un sava bērna izdzīvošanu laikā, kas ir nežēlīgs pret visiem, un kas gandrīz visiem nes vienīgi zaudējumus.”

PAR AUTORI: Jakuba Katalpa (īstajā vārdā Terēza Jandova (Tereza Jandová), 1979) dzimusi Plezņā. Studējusi psiholoģiju, mediju studijas un čehistiku. Viņas pirmais publicētais darbs bija 2000. gadā izdotais stāstu krājums Krásné bolesti (“Mīlas sāpes”), kam 2003. gadā sekoja krājums Povídka beze jména (“Stāsts bez nosaukuma”). Pēc tam viņa sāka rakstīt romānus ar pseidonīmu Jakuba Katalpa. Pirmais no tiem, romāns Je hlína k snědku? (“Vai mālu var ēst?”) tika publicēta 2006. gadā. Autore tika iekļauta Magnesia Litera gada atklājuma balvas īsajā sarakstā. 2008. gadā viņa uzrakstīja romānu Hořké mora (“Rūgtā jūra”). Šis, iespējams, viņas personiskākais darbs, tika iekļauts Jirži Ortena balvas jaunajiem rakstniekiem īsajā sarakstā. 2012. gadā Katalpa publicēja grāmatu Němci (“Vācieši”), kas kļuva par viņas populārāko darbu. 2012. gadā Němci ieguva Čehijas grāmatu balvu un Josefa Škvorecka balvu, kā arī tika nominēts Magnesia Litera balvai prozas kategorijā. Lai gan lielākā daļa viņas agrīno darbu bijuši eksperimentāli, romāns Němci parādīja autori kā spēcīgu reālisma literatūras pārstāvi un vēstures traumu pētnieci. Pēc romāna Doupě (“Bedre”) sarakstīšanas 2017. gadā, 2020. gadā Katalpa vēl publicēja romānu Zuzanin dech (“Zuzanas elpa”), kurā arī tika runāts par spriedzi, kas saistīta ar dzīvi Sudetijā, stāstot par ebreju cukurfabrikas īpašnieka meitu holokausta laikā.

PAR TULKOTĀJU: Jānis Krastiņš (1950) – tulkotājs. Tulko daiļliteratūru no čehu un slovāku valodas. 2014. gadā ir bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Labākais tulkojums” par Josefa Škvorecka (Josef Škvorecký, 1924–2012) grāmatas “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts” tulkojumu latviešu valodā. Tulkojis Jaroslava Hašeka (Jaroslav Hašek, 1883–1923), Mihala Vīvega (Michal Viewegh, 1962), Jiržīja Kratohvila (Jiří Kratochvil, 1940) un daudzu citu autoru darbus.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Zanda Gūtmane

Literatūrkritiķe

Pavisam nelielas teritorijas vēstures virzībā mēdz kļūt par lieliem klupšanas akmeņiem. Tāda reiz bijusi Sudetija, kas ir Jāņa Krastiņa tulkotā čehu rakstnieces Jakubas Katalpas romāna “Vācieši” darbības vieta. Čehu literatūras tulkotājs Jānis Krastiņš, kurš lielākoties pats izvēlas tulkojamos darbus, šoreiz latviešu lasītāju iepazīstinājis ar romānu, kas ne tikai skar vāciešu un čehu sarežģīto attiecību jautājumus, bet liek domāt vēl plašāk – par kolektīvām kļūdām traģiskā vēstures virzībā. Sudetijas reģiona pieredzē balstītā “zaudējumu ģeogrāfija” vispirms ir vēstījums par cilvēkiem, kuri, varas un kara plosīti, zaudē sev vistuvāko – bērnu, māti, mājas, bet tas ir vēstījums arī par vēstures gaitu, kas kādā brīdī gluži vai neticami zaudē jebkādu cilvēcību. Šajā romānā caur cilvēku likteņiem rādītas divas vēsturiskas kļūdas, kas izraisījušas noziegumu virkni. Pirmā – kad Eiropa pirms Otrā pasaules kara piedzīvo diplomātijas krahu un, mēģinot nomierināt Vāciju, kura “taisnīguma” vārdā vēlas iegūt vāciešu apdzīvoto Sudetijas reģionu Čehoslovākijā, Minhenes konferencē pieļauj šo pretenziju apmierināšanu. Tādējādi tiek dota iespēja nākamajiem nacistu soļiem – Čehijas okupācijai un Otrā pasaules kara iecerēm. Otrā, kad nacistu mestais bumerangs griežas atpakaļ un pēckara Čehoslovākija ar sabiedroto atbalstu nolemj izsūtīt etniskos vāciešus no Sudetijas reģiona. Tādējādi ne tikai šajā Austrumbloka zemē, bet arī citviet notiek noziedzīga “etniskā tīrīšana”. Abos gadījumos tiek izpostītas varas ambīcijās neiesaistītu cilvēku dzīves. Romāns “Vācieši” uzdod šodien īpaši saasinātu jautājumu – vai tiešām no vēstures nav iespējams mācīties? Jāņa Krastiņa veikums pārliecina, ka Čehijā godalgotais romāns patiesi ir emocionāli ietilpīgs un stilistiski noslīpēts meistardarbs, kas rosina gan emocijas, gan kritisko domāšanu.

Liāna Langa

Dzejniece un publiciste

Jāņa Krastiņa meistarīgi iztulkotais Čehijā augstākās literatūras balvas saņēmušais nozīmīgais čehu autora romāns ir par austrumeiropiešu un vāciešu likteņa samezglojumiem un sekām pēc abiem pasaules kariem. Romāna centrā ir Māleru ģimenē, kas ir izkaisīta pasaulē un ko saved kopā tēva nāve. Ģimenes locekļiem nākas atgriezties vēsturē, šķetinot vecmāmiņas Klāras ciešanas un upurēšanos savai ģimenei pēc izraidīšanas no Sudetijas. Ikviena ģimenes locekļa nosacīti komfortablā dzīve 21. gadsimta Eiropā ir izpirkta ar Klāras ciešanām un to nākas apzināties katram savā veidā. Svaigu skatuleņķi uz 20. gadsimta nežēlīgajiem un dramatiskajiem notikumiem sniedz galvenās varones, Klāras mazmeitas tulkotājas, apņemšanās izmeklēt savas ģimenes stāstu. Romāns ir aizraujošs, laikmetīgs un virtuozi uzrakstīts. Vēsture ir saistoši reflektēta caur ģimenes lietas detaļām un notikumiem, saglabājot intrigu līdz pēdējai lapai. To ir bauda lasīt latviski.

Raimonds Jaks

Tulkotājs

Jāņa Krastiņa tulkotais Jakubas Katalpas “Vācieši” ir nozīmīgs darbs vismaz no diviem aspektiem. Pirmkārt, tas izgaismo Sudetijas vāciešu likteni, kam pie mums pievērsts nepietiekoši daudz uzmanības un kas neviļus liek to salīdzināt ar mums tuvāko baltvāciešu likteni. Otrkārt, tas ir tāda žanra meistardarbs, kas pašlaik latviešu oriģinālliteratūrā piedzīvo uzplaukumu.Kaut arī “Vācieši” nav ierindojams starp sarežģītākajiem darbiem no tulkotāja viedokļa, tomēr Jāņa Krastiņa valodas meistarība atvieglina koncentrēšanos uz aizraujošo un dramatisko romāna vēstījumu, kas literārā baudījuma ziņā noteikti ir viens no spilgtākajiem starp 2021. gada latviešu tulkojumiem.


Copyright © 2022 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.