Dens Dimiņš. Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Roberts Valzers
TULKOTĀJS: Dens Dimiņš
REDAKTORS: Vents Zvaigzne
DIZAINS: Tom Mazrauskas
DARBA NOSAUKUMS: “Laupītājs”
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
ANOTĀCIJA: Laupītājs (Der Räuber, 1925) ir vēlīns un izteiksmes līdzekļu ziņā visradikālākais Valzera romāns – tāda bezmērķīgas esības fragmentu plūsma, kuru ne velti salīdzina ar kaleidoskopu. Laupītājs staigā un stāsta par savām iemīļotajām (Edīti un Vandu), salīdzina viņas, cīnās ar istabu saimniecēm un viņu tīkojumiem. Viņam it kā nav savas (intīmās) telpas, bet ir šī plašās pastaigas oikumēne, kurā pazib (“nevainīgā pastaigas solī paiet garām”) daudzi notikumi un rodas dažādas pārdomas, atziņas, patiesības, akurāt kā peripatētiķiem. Nejauši un šķietami nevainīgi nāk gaismā apslēptais, uz robežas esošais, turklāt Valzera novērojumu trāpīgums un smalkais humors nebeidz vien sajūsmināt lasītājus arī mūsu dienās.
PAR AUTORU: Roberts Valzers (Robert Walser, 1878–1956) dzimis Šveicē, strādājis par bankas ierēdni, kalpotāju pilī un izgudrotāja asistentu, vienlaikus uzsākot savu spožo literāro karjeru. No 1899. gada līdz piespiedu hospitalizācijai 1933. gadā, kad viņam tika uzstādīta nu jau daudz apstrīdētā diagnoze – šizofrēnija, Valzers sarakstīja septiņus romānus un vairāk nekā 1000 īsos stāstus un prozas darbus. Mūsdienās viņš tiek atzīts par vienu no nozīmīgākajām un oriģinālākajām 20. gadsimta literārajām balsīm. Raksturojot savus darbus, Valzers sacījis: “Mani prozas darbi, manuprāt, nav ne vairāk, ne mazāk kā garas reālistiska stāsta daļas bez sižeta. Man skices, ko es laiku pa laikam veidoju, ir īsas vai garas romāna nodaļas. Romāns, ko es rakstu, vienmēr ir viens un tas pats, un to varētu dēvēt par dažādi sagrieztu vai saplēstu grāmatu par mani pašu.” Savas karjeras pēdējos gados Valzers cīnījās ar paralizējošu krampjveida spazmu, kuru apkaroja, rakstot tekstus ar miniatūru zīmulīti uz maziem papīra gabaliņiem, kurus viņš rūpīgi izgrieza pēc izmēra. Šis rokraksts bija tik sīks, ka viņa aizbildnis Karls Zēligs (Carl Seelig, 1894–1962) to kļūdaini uzskatīja par sava veida slepenu kodu. Pēc Valzera nāves starp viņa mantām tika atrasti šie manuskripti, taču pagāja daudzi gadi, līdz tie tika pārrakstīti un publicēti.
PAR TULKOTĀJU: Dens Dimiņš (1974) tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu un albāņu valodas. Tulkojis Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Einara Maura Gudmundsona u. c. autoru darbus. Līdzdarbojies ievērojamā grieķu rakstnieka Nika Kazantzaka darba “Kristus pēdējais kārdinājums” latviskošanā. Par Mišela Velbeka romāna “Varbūt ir sala” tulkojumu 2009. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Otrreiz šo balvu ieguvis 2016. gadā par Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Raimonds Jaks
Tulkotājs
Roberta Valzera “Laupītājs” ir ambiciozs tulkojums, ko uzņēmies izcilais latviešu tulkotājs Dens Dimiņš un paveicis to godam. Runājot par šī darba nozīmību pasaules literatūrā, jāmin šādi viens otru pastiprinoši fakti: Robertu Valzeru uzskata par vienu no nozīmīgākajiem modernisma rakstniekiem, un “Laupītājs” ir viens no radikālākajiem, viņa daiļradi visspilgtāk raksturojošajiem darbiem. Tulkot modernistus ir ļoti grūti, jo daudzviet mums trūkst konteksta un sapratnes par tā laika reālijām. Tādēļ šādi tulkojumi izvēršas par pamatīgiem pētījuma darbiem, kur tulkotājam rūpīgi jāpārdomā gandrīz katra teikuma un domas nozīme, un, vēlams, arī jāsalīdzina ar citiem tulkojumiem un jāiepazīstas ar autora daiļrades pētījumiem. Valzera “Laupītāju” droši var pieskaitīt pie tulkojuma sarežģītības smagsvariem, kuru Dimiņš ir pieveicis ne vien ar atbildīgu precizitāti, bet arī stilistisku vieglumu. Latviskais teksts ir Valzera manierē elegants un viscaur labi baudāms. Šis darbs noteikti ir ieguvums latviešu lasītājiem un jebkurā bibliotēkā ievietojams dārgumu plauktā.
Zanda Gūtmane
Literatūrkritiķe
Dena Dimiņa tulkojumā izdotais Roberta Valzera romāns “Laupītājs” ir unikāla parādība literatūras vēsturē un viena no izteiksmīgākajām modernisma un postmodernisma laikmeta zīmēm. No vienas puses, “Laupītājs” piedāvā visu to, kas literatūra it kā nav. Tas nekad nav bijis sakārtots un noslēgts sacerējums. Tas milimetru lieliem burtiem uzrakstīts ar zīmuli uz iepriekš jau lietotām lapām. Tas ilgstoši ticis uzskatīts par autoram vien zināmu šifru, nevis vācu valodā rakstītu tekstu. Nosaukumu tam devuši citi, sakārtojuši citi. Tajā viss ir citādi nekā literārā tekstā šķietami vajadzētu būt. Teksts burtiski plūst, bet īsti nekur neaizved, epizodes te sākas, te beidzas, pie iesāktā autors var atgriezties, bet var arī neatgriezties. No otras puses, tas ir darbs, kas valdzina un sniedz īstu estētisku baudījumu. Tas ir mākslu sintēzes apliecinājums – teksts kā ainavu iespaidu (Landschaftseindrücken) nolaupīšana, teksts par teksta tapšanu, sazarotu taku dārzs, bezgalība un tukšums. Tulkotājam “Laupītājs” ir īsts izaicinājums, jo teksts tikai izskatās vienkāršs. Tas ir pilns ar neoloģismiem, šķietamām neveiklībām, tautoloģiju, īpatnām teikuma konstrukcijām un vārdu lietojumu. Tulkotājam jāsaglabā stāstošā un reflektējošā stila plūdums, poētiski rotaļīgā un asprātīgā ironija, autora īpašo vārdu nozīmes, vācu valodai raksturīgo salikteņu nozīme. Denam Dimiņam pašam nācies “rakstniekot ar tādu drosmi, ar tādu bezbailību”, lai latviešu lasītājs varētu “atzīt laupītāju par jauku cilvēku un no šī brīža pazīt uz ielas un sveicināt.”
Agija Ābiķe-Kondrāte
Literatūrzinātniece un literatūrkritiķe
Nav mazāko šaubu, ka 2021. gadā tulkojumu laukā viens no centrālajiem notikumiem Latvijā ir 20. gadsimta vācu un šveiciešu modernista Roberta Valzera romāna “Laupītājs” pilnvērtīgā tulkojuma izdevums, jo beidzot šarmantais, suģestējošais Valzers ir izlasāms latviski. Dena Dimiņa tulkojums no vācu valodas ir Valzera pirmpublicējums latviešu valodā. R. Valzera tīrradnīgā daiļrade ar neparastu, paradoksālu faktu pilnu autobiogrāfiju, latviešu lasītājam ir mazzināma atšķirībā no citas modernisma zvaigznes Franca Kafkas, kaut Kafkas rakstībā ir Valzera ietekmes. 1925. gadā publicētā romāna vēstījums veidots Valzera autortehnikā – zīmuļsistēmā, kuras pamatprincips ir nevis klasisks sižetiskums, bet sižeta fragmentu kolāža, kurā sintezētas dažādas metafigūras, valodas stili un reģistri. Minētie darba raksturlielumi nav vienīgās vērtības, kuras tulkojis Dens Dimiņš, tulkojumā nav zaudēts arī darba peripatētiskais raksturs, domas veids un spožā ironija. Valzeram ir nozīmīga loma Eiropas literatūras attīstībā, savukārt mūsdienu latviešu valodas attīstība nav iedomājama bez šādiem tulkojumiem, kuros kādu literāro rakstību mēs atklājam pirmo reizi vai iepazīstam no jauna.