Henriks Eliass Zēgners. Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Henriks Eliass Zēgners
REDAKTORS: Pēteris Draguns
DIZAINS: Aleksejs Muraško
ILUSTRATORE: Sabīne Vernere
DARBA NOSAUKUMS: “Paradīze”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: “Paradīze” ir otrais Henrika Eliasa Zēgnera dzejoļu krājums, tajā apkopotie dzejoļi tapuši pēdējo astoņu gadu laikā. Autors par krājumu: “Šīs grāmatas tapšanas laikā esmu tiecies pēc maksimāli emocionāli atklātas pieejas tekstam. Kādā brīdī nonācu pie idejas par “paradīzi” kā visa vislabākā un visskaistākā piemēru, kam mēģināt tuvoties dzīvē – tādu kā kompasu realitātei, nevis reliģiski utopisku konceptu. Krājumā ir dažādas tematiskas līnijas, taču tie ir liriski, personīgā pieredzē balstīti teksti, kurus vieno centieni šim kompasam sekot.” Krājuma redaktors Pēteris Draguns norāda: “Par spīti šķietami pieteiktajai virzībai uz kādu garīgo dimensiju atklāsmi un iedomātas vertikāles apjausmu, jaunā krājuma dzeja ir brīva no didaktiska konceptuālisma, metafiziska somnambulisma vai romantizētas eksaltācijas. Henrika Eliasa Zēgnera dzejas balss, salīdzinot ar pirmo krājumu, kļuvusi dziļāka, tembrāli niansētāka, bet virstoņos skanošās melodijas aicina iet uz gaismu, pat ja tā ir žilbinoša.”
PAR AUTORU: Henriks Eliass Zēgners (1995) – dzejnieks. No 2019. gada Satori.lv galvenais redaktors. Debijas dzejas krājums “Elementi” (2013) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā kā spilgtākā debija, Ojāra Vācieša prēmijai, “Latvju Tekstu” dzejas balvai. Zēgnera dzeja tulkojumos publicēta Lielbritānijā, Lietuvā un Krievijā. Kopš 2009. gada Zēgners ir regulāri rakstījis literatūras un kritikas publikācijas drukātajos un interneta medijos, strādājis portālā “Delfi” par kultūras žurnālistu un ziņu redaktoru, par starptautisku tūru menedžeri mūzikas aģentūrā Every Little Thing.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Zanda Gūtmane
Literatūrkritiķe
“Es redzēju savas paaudzes spožākos prātus ārprāta salauztus, badā, histērijā un kailus, velkoties cauri melno rajoniem rītausmā, meklējot niknu iespēju uzlāpīties, debešķīgus hipsterus degot senajā dievišķajā saiknē ar zvaigžņotās nakts dinamo mehānismu (..)”, poēmā “Kauciens” (1956) savulaik izkliedzis bītniku paaudzes kulta dzejnieks Alens Ginsbergs. Latviešu dzejnieks Henriks Eliass Zēgners dzejas krājumā “Paradīze” zīmē savu paaudzi: “Es esmu redzējis savas paaudzes spožākos prātus/ vientuļi mirdzam datora ekrānā piecos no rīta./ Dzērumā rakstot atvadu vēstules 140 simbolu garumā,/ no rīta paģirās dzēšot ārā savus aristokrātiskos profilus (..)” Patiesi, ar “Paradīzes” noskaņu viegli identificēsies mūsdienu divdesmit un trīsdesmitgadnieki, taču adresātu loks ir daudz plašāks – tā ir vienas poētiskās tradīcijas paaudze, neatkarīgi no vecuma. Uztvērējs, kurš dzejā meklē dzīvu nervu un jūtas, nevis intelektuālu spēli, pārsteidzoši sarežģītu tēlainību un attālinātas asociatīvās saiknes. Uztvērējs, kurš mēdz dzīvot ar pusnorautu ādu un, gadiem ritot, pat negatavojas to uzaudzēt. Tas, kurš savu paradīzi meklē ikdienas mirklī, dzejā, maigumā, bērnības atmiņā un cigaretes dūmā. Kura paradīze allaž ir tepat un tomēr vienmēr zūdoša. Tā ir Rembo, Apolinēra, Ginsberga, Vācieša un Elsberga, un citu mūžīgo divdesmitgdnieku paaudze, kuru iezīmē cilvēciski tieša un atklāta pozīcija. Zēgners pierāda, ka arī šajā laikā var tapt dzeja, kas neslēpjas no jūtām, trausluma, godīguma, pašironijas un pašpārmetumiem, un, par spīti visam, mēģina rast savam gājumam kādu nozīmi, “ja nu vispār kaut kas ir saucams par dzīves jēgu”.
Agija Ābiķe-Kondrāte
Literatūrzinātniece un literatūrkritiķe
Jau pirmais Henrika Eliasa Zēgnera dzejoļu krājums apliecināja autora poētiskā rokraksta briedumu un var apgalvot, ka neviens dzejas lasītājs nevilsies arī šajā grāmatā. Krājumā iekļauto apjomīgo manifestācijas dzejoli “Es esmu redzējis savas paaudzes spožākos prātus” pamatoti var uzskatīt par vienu no spilgtākajiem darbiem pēdējās desmitgades latviešu dzejā. Autors niansēti izjūt sava laika ainu un pretrunas tajā, un drosme šajā tekstā nav dekoratīva vai stilistiska poza. Emocionālā intonācija Zēgnera dzejoļos ir patētiska, saviļņojoša un krājumā ir lasāmi dzejoļi, kuri ir briljanti savā vienkāršajā skaistumā. Latviešu dzejā joprojām ir vajadzīgs autors, kurš pārvalda mīlestības un ciešanu alķīmiju, nekļūdams saldsērīgs vai nogurdinoši banāls: “Sāpju lauskas pa ceļam uz jūru; sāpju viļņi pārlūst un mirdz”. Kompaktais izdevums ietver daudzšķautņainu noskaņu un formas izpausmi, un rāda pieauguša cilvēka augšuptiecību. Globālpolitiski smagā laikā, kopš mūsdienu pasaule piedzīvo karu, jaunu nozīmi iemantojis dzejolis “Kā lai nosargā tevi no visiem šiem spokiem?”, kurš balsta un stiprina ar gudru jaunā laikmeta lūgšanu “Atkārto, līdz notici: sargi siltumu, / sargi mani šoziem no visiem velniem un idiotiem.”
Ivars Šteinbergs
Dzejnieks un literatūrkritiķis
Henrika Eliasa Zēgnera otrais dzejas krājums “Paradīze” ir paraugdemonstrējums emocionālai rakstībai, kas nav nedz naiva, nedz banāla, bet nebaidās dzejas “es” nostādīt ievainojamā pozīcijā. Kaut kādā ziņā radniecīgs jaunajai sirsnībai, pat sentimentalitātei (kaut labā nozīmē), Zēgnera dzejoļi pārliecinoši un oriģināli darbojas sazobē ar dzejas pasaules centrālo asi: jūtām. Vienlaikus krājums ir inteliģents un nobriedis, jo neļaujas klišejām vai vispārinājumiem, tā vietā tēlojot niansētu un daudzveidīgu psihoemocionālo spektru. Formālā ziņā par lielāko vērtību grāmatā uzskatu autora garākos dzejoļus, kuru stilistika saistāma ar bītu paaudzes amerikāņu labākajiem piemēriem. Atkārtojumi, gradācijas un uzskaitījumi šeit netop par pašmērķi, bet strādā kopēja labuma vārdā, radot dinamisku, saturiski uzlādētu un trāpīgu paaudzes portretu. Zēgnera paradīze netiek iegrožota teoloģiskās kategorijās, bet drīzāk apzīmē noteiktu, mūžīgas jaunības garam raksturīgu vērtību sistēmas augšgalu, kurā īpaša vieta atvēlēta draudzībai, individuālai brīvībai un pašizpausmei, mākslai, kā arī, protams, mīlestībai. Krājuma otrā puse pakāpeniski pāriet īsākās formās, kas arī tematiski novēršas no plašāka skatījuma, vairāk fokusējoties uz dzejas subjekta attiecībām, zaudējumu un apbrīnu. Šādā ziņā dzejnieks apskaužami talantīgi ticis galā ar mūsdienās tik grūto uzdevumu – rakstīt spožu mīlas liriku.