Arvis Viguls. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Arkādijs Dragomoščenko

TULKOTĀJS: Arvis Viguls

REDAKTORS: Andrejs Ļevkins

DIZAINS: Tom Mazrauskas

DARBA NOSAUKUMS: “Elēģijas”

IZDEVNIECĪBA: Orbīta

ANOTĀCIJA: Arkādijs Dragomoščenko (1946–2012) ir viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem krievu 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma dzejniekiem, kurš ievērību guvis ar to, ka dzejā un savdabīgā prozā savienojis krievu padomju neoficiālo intelektuālo tradīciju un Rietumu, jo īpaši amerikāņu, laikmetīgās literatūras strāvojumus. .
Dragomoščenko izvērsis verlibra iespējas krievu dzejā. Viņa izlase “Elēģijas” atklāj to latviešu valodā joprojām maz tulkoto krievu literatūras daļu, kas atrodas starp klasiku un aktīvajiem mūsdienu autoriem.

Dens Dimiņš. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Roberts Valzers

TULKOTĀJS: Dens Dimiņš

REDAKTORS: Vents Zvaigzne

DIZAINS: Tom Mazrauskas

DARBA NOSAUKUMS: “Laupītājs”

IZDEVNIECĪBA: Orbīta

ANOTĀCIJA: Laupītājs (Der Räuber, 1925) ir vēlīns un izteiksmes līdzekļu ziņā visradikālākais Valzera romāns – tāda bezmērķīgas esības fragmentu plūsma, kuru ne velti salīdzina ar kaleidoskopu. Laupītājs staigā un stāsta par savām iemīļotajām (Edīti un Vandu), salīdzina viņas, cīnās ar istabu saimniecēm un viņu tīkojumiem. Viņam it kā nav savas (intīmās) telpas, bet ir šī plašās pastaigas oikumēne, kurā pazib (“nevainīgā pastaigas solī paiet garām”) daudzi notikumi un rodas dažādas pārdomas, atziņas, patiesības, akurāt kā peripatētiķiem. Nejauši un šķietami nevainīgi nāk gaismā apslēptais, uz robežas esošais, turklāt Valzera novērojumu trāpīgums un smalkais humors nebeidz vien sajūsmināt lasītājus arī mūsu dienās.

Jānis Krastiņš. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Jakuba Katalpa

TULKOTĀJS: Jānis Krastiņš

REDAKTORS: Sigita Kušnere

DIZAINS: Elīna Brasliņa

DARBA NOSAUKUMS: “Vācieši”

IZDEVNIECĪBA: Pētergailis

ANOTĀCIJA: Ir 1987. gads, un no Rietumvācijas Prāgā nonāk pēdējā no paciņām, kuras Māleru ģimenei regulāri sūtītas kopš četrdesmito gadu beigām. Savam dēlam Konrādam tās sūtīja Klāra Rismane. Taču par vecmāmiņu Klāru Māleru ģimenē nekad nerunāja, un pēc Konrāda aiziešanas mūžībā paliek daudzi neatbildēti jautājumi. Romāns sākas kā sava veida noslēpumains detektīvstāsts: pēkšņa ģimenes tēva nāve bērnus no Amerikas, Lielbritānijas, Čehijas (Austrālijā mītošais brālis atrodas slimnīcā) sapulcina dzimtenē. Grāmatas ievada intriga par mirušo vīrieti lasītāju nodarbinās līdz pat grāmatas beigām – kāpēc viņa īstā māte reiz viņu pameta, atstājot audžu vecākiem? Izprast ģimenes pagātni un atklāt tās vēsturiskās traumas jau 21. gadsimtā uzņemas Klāras mazmeita, Londonā dzīvojoša tulkotāja, kura nolemj Vācijas vecmāmiņu uzmeklēt. Tulkotājs Jānis Krastiņš par romānu: “Romāns lasītāju ieved vācu ģimenē, kuru skārušas Pirmā un Otrā pasaules kara ciešanas kara laika Sudetijā un pēckara Prāgā. Galvenās varones Klāras dzīve Vācijā sākumā bijusi daudzsološaun bezrūpīga, taču laika ritumā rožainās brilles nomaina ilūziju zudums. Kara beigās Klāra kā tipisks “mazais cilvēks” tiek ierauta notikumos, kas saistīti ar vāciešu deportāciju no Sudetijas, un vienlaikus cīnās par savu un sava bērna izdzīvošanu laikā, kas ir nežēlīgs pret visiem, un kas gandrīz visiem nes vienīgi zaudējumus.”

Ingmāra Balode. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Česlavs Milošs

TULKOTĀJS: Ingmāra Balode

REDAKTORS: Jānis Elsbergs

DIZAINS: Anna Aizsilniece

DARBA NOSAUKUMS: “Dāvana”

IZDEVNIECĪBA: Neputns

ANOTĀCIJA: Poļu dzejnieka, esejista un atdzejotāja, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša (1911–2004) atdzejas krājums “Dāvana”. Krājums, viens no apjomīgākajiem izdevniecības “Neputns” bilingvālajā dzejas samta sērijā, Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver Hermaņa Marģera Majevska, Ulža Bērziņa, Māra Salēja atdzejojumus, rādot Miloša domu ienākšanu latviešu valodā dažādos Latvijas vēstures posmos. Lielāko daļu no Miloša dzejoļiem, kas integrēti krājumā, atdzejusi sastādītāja Balode.

Ieva Lešinska. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Oušens Vongs

TULKOTĀJS: Ieva Lešinska-Geibere

REDAKTORS: Renāte Punka

DIZAINS: Elīna Brasliņa

DARBA NOSAUKUMS: “Uz zemes īsu brīdi brīnišķi”

IZDEVNIECĪBA: Jānis Roze

ANOTĀCIJA: Šis romāns ir dēla vēstule mātei, kura to nevar izlasīt. Stāstniekam, ko ģimenē dēvē par Suņuku, tuvojas trīsdesmit, un šajā vēstulē viņš runā par ģimenes vēsturi, kas sākusies jau krietnu laiku pirms viņa piedzimšanas – tās epicentrā ir Vjetnama – un ieved tādos savas dzīves nostūros, par kuriem viņa mātei nav bijis ne jausmas. Tā ne tik vien apliecina naida cauraustu, taču nenoliedzam spēcīgu dēla mīlestību pret māti, bet arī ar skaudru atklātumu runā par rasu aizspriedumiem, atkarībām, dzimumu lomām, nežēlību un traumām. Tomēr šis teksts ir līdzcietības un maiguma caurstrāvots. Tas atklāj, kādu spēku dod iespēja izstāstīt savu stāstu un cik svarīgi ir pārtraukt klusumu, tikt sadzirdētam. Oušens Vongs ar satriecošu spriedzi un smalkumu raksta par cilvēkiem, kas iesprūduši starp nošķirtām pasaulēm, un jautā, kā mums sevi glābt un dziedināt, neatsakoties no savas patības. Tas ir romāns par trauslu ģimeni, pirmo mīlestību un stāstniecības spēku, kas sniedz grēku izpirkšanu.