Ingmāra Balode. Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Česlavs Milošs
TULKOTĀJS: Ingmāra Balode
REDAKTORS: Jānis Elsbergs
DIZAINS: Anna Aizsilniece
DARBA NOSAUKUMS: “Dāvana”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: Poļu dzejnieka, esejista un atdzejotāja, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša (1911–2004) atdzejas krājums “Dāvana”. Krājums, viens no apjomīgākajiem izdevniecības “Neputns” bilingvālajā dzejas samta sērijā, Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver Hermaņa Marģera Majevska, Ulža Bērziņa, Māra Salēja atdzejojumus, rādot Miloša domu ienākšanu latviešu valodā dažādos Latvijas vēstures posmos. Lielāko daļu no Miloša dzejoļiem, kas integrēti krājumā, atdzejusi sastādītāja Balode.
PAR AUTORU: : Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911–2004) dzimis Lietuvā, kur viņa poļu vecāki aizbēga no nemieriem dzimtajā pusē. Pēc Pirmā pasaules kara beigām ģimene atgriezās Polijā. Kad 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš, Milošs iesaistījās pretošanās kustībā Varšavā. Pēc kara Milošs iestājās jaunizveidotajā Komunistiskajā partijā un kā kultūras atašejs ieradās Parīzē. Neapmierināts ar komunistisko režīmu, viņš 1951. gadā Francijā lūdza politisko patvērumu. 1960. gadā viņš apmetās uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur dzīvoja līdz 20. gadsimta 90. gadiem. Pēdējos dzīves gadus Milošs pavadīja Krakovā, Polijā. Milošs primāri uztvērs sevi kā dzejnieku. Viņa pirmais dzejoļu krājums Poemat o czasie zastyglym (“Poēma par sastingušo laiku”) tika publicēts 1934. gadā. Vairākos viņa agrīnajos darbos ir jaušama nolemtības sajūta, taču ar laiku viņš mīkstināja savu pasaules redzējumu. Viņa pazīstamākais darbs ir romāns Zniewolony umysł (1953) (“Sagūstītais prāts”), kurā pētīta totalitārā režīma ietekme uz četriem rakstniekiem. Milošs nevēlējās, lai viņu dēvētu par politisku autoru, un apgalvoja, ka viņa darbi risina mūžīgus jautājumus: dzīvību un nāvi, ticību un šaubas, labo un ļauno.
PAR TULKOTĀJU: Ingmāra Balode (1981) – dzejniece, tulkotāja. Studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Ingmāra Balode aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā “Bron-Hīts”, bijusi interneta žurnāla “Satori” un apgāda “Mansards” redaktore. Balode ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”, gan šīs, gan 2012. gadā publicētais krājums “alba” ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. 2020. gadā iznācis jaunākais dzejas krājums “Dzejoļi pēc mūsu ēras”, kurš arī ticis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums. Dažādās kultūras atsauces viņas darbos nekad nav pašmērķīgas, bet palīdz labāk izteikt un kontekstualizēt kādu konkrētu eksistenciālu problēmu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Liāna Langa
Dzejniece un publiciste
Lietuviešu izcelsmes poļu dzejas granda, Nobela laureāta literatūrā (1980) Česlava Miloša dzejas izlase Latvijā bijis ilgi gaidīts notikums. Un visdrīzāk tā tomēr ir likumsakarība, ka Miloša dzeju latviski mums padarījusi par pieejamu lieliskā dzejniece un tulkotāja, poļu kultūras tuvinātāja un sapratēja Ingmāra Balode, kura atdzejojusi arī izcilo Ādamu Zagajevski un daudzus citus poļu autorus. Česlava Miloša dzeja ir vienlīdz intelektuāla un liriska; tā reflektē gan par Rietumu civilizāciju un cilvēka dvēseli, gan kolektīvo atbildību un indivīda dziļo vientulību. Par saules saplosītajām pilīm un valodas vietu tajās, gaismas izlaušanos un tumsas nenovēršamību. Ingmāras Balodes pārcēlumā latviski Česlava Miloša iekšēji pretrunīgā dzeja, kurā cilvēks ir robežšķirtne starp iekšpusi un ārpusi, skan skaidri kā baznīcu zvani svētdienas rītā vai bērēs kādu pavadot mūžībā. Mūsu latviski rakstītā kultūra ir bagātināta ar vēl vienu augstvērtīgu atdzejas darbu.
Raimonds Jaks
Tulkotājs
“Dāvana” ir Česlava Miloša dzejas izlase, kas sastādīta no ilgākā laika posmā atdzejotiem dzejoļiem. Kaut arī Česlava Miloša dzimtā valoda ir poļu, mēs ar viņu jūtam zināmu radniecību. Ar savām saknēm Lietuvā, Polijā, arī Latvijā un piesātināto biogrāfiju viņš pārstāv visas 20. gadsimta briesmās cietušās Austrumeiropas tautas. Šī ievērojamā intelektuāļa atdzejošana ir atbildīgs un svētīgs darbs. Viņa vienojošo lomu it kā simbolizējošs ir arī šis bilingvālais izdevums – latviski un poliski. Atdzejotie dzejoļi nav sakārtoti hronoloģiski, bet Ingmāra Balode ir izvelējusies daudzus no spilgtākajiem Miloša dzejoļiem un aicina mūs iedziļināties viņa daiļrades dažādībā, iekļaujot arī vairākus citu atdzejotāju darbus
Zanda Gūtmane
Literatūrzinātniece
“Māksla izrādās nekas salīdzinājumā ar to, kas notiek”, teicis viens no Eiropas garīgajiem līderiem, lietuviskas izcelsmes poļu dzejnieks, esejists un prozaiķis Česlavs Milošs, 1980. gadā saņemot Nobela prēmiju. Totalitārisma, kara, emigrācijas un, kā viņš pats atzīmējis, “otrās Eiropas” pieredze visa radošā mūža laikā pārradīta dzejā, kas skar lielos dzīves jautājumus. Česlava Miloša dzejas izlasē “Dāvana” latviešu lasītājs beidzot var plašāk iepazīt autoru, kas Rietumu kultūrtelpā nerimtīgi runājis par totalitārisma postošo ietekmi un nesis pasaulē Baltijas un Austrumeiropas, un dziļas cilvēcības stāstu. “Dāvanu” esam saņēmuši, pateicoties Ingmārai Balodei, kura atdzejojusi lielāko daļu no apjomīgā bilingvālā krājuma dzejoļiem un līdzās tiem iekļāvusi arī atsevišķus, senāk tapušus Ulža Bērziņa, Hermaņa Marģera Majevska un Māra Salēja atdzejojumus, kā arī uzrakstījusi plašu priekšvārdu. Česlova Miloša individuālajā pieredzē sakņotā, bet plaši vispārināmā vēsts nu guvusi izjūtā precīzu latvisku izteiksmi. Tā nākusi vēlu, bet tieši šobrīd ir būtiska, jo sasaista laikus un telpas, paradoksāli atgādinot par dzejas bezspēcīgo izmisumu un nenovērtējamo nozīmi nāves priekšā. “Lai taču mūsu valodā atgriežas īstenība” – šī Česlova Miloša pārliecība par mākslas jēgu globālu katastrofu situācijās bijusi būtiska 20. gs. vidū un tāda ir arī mūsdienās.