Edvards Kuks. Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Edvards Kuks
REDAKTORS: Arvis Viguls
DIZAINS: Brālis Y
DARBA NOSAUKUMS: “Vadi”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: “Vadi” ir Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums.Autors par krājumu: ““Vadu” centrā ir cilvēcisku attiecību tīklojums, kas mājo atmiņās un mantiskās liecībās, ietverdams dažādas radniecības un tuvības formas. Īpašu lomu krājumā spēlē vērojumi, trausli ķermeniski tēli un pati valoda, kuras vadi nes aizgājušo un klātesošo balsis.” Krājuma redaktors dzejnieks Arvis Viguls norāda: “Edvarda Kuka debijas krājuma tapšanai esmu sekojis līdzi jau no pirmajām manuskripta versijām. Šajā procesā Kuks kā dzejnieks ir turpinājis meklēt un augt, un “Vados” debitē jau nedaudz cits, pavisam noteikti daudz nobriedušāks dzejnieks un cilvēks nekā pirmajās publikācijās. Tomēr nekur nav zudusi jauneklīgā mīlestība pret valodu, kas radījusi spilgtus izteiksmes līdzekļus un savdabīgus formas risinājumus, kādi, šķiet, nevarētu ienākt prātā nevienam citam kā vienīgi Edvardam.”
>PAR AUTORU: Edvards Kuks (1997) raksta dzeju, bērnu dziesmu tekstus (“Tutas lietas”, “Emī un Rū”, “UkuLele”), dzejas un hiphopa kritiku, atdzejo. Kopš 2015. gada publicējies izdevumos “Satori”, “Punctum”, “Domuzīme” u. c.; iekļauts jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” (Valters Dakša, 2018) un eksperimentālās dzejas izlasē “Ja aizmirsti savu vārdu” (latviski un somiski, Paladium Kirjaat, 2020). Šobrīd Māstrihtas Universitātē studē maģistrantūrā Zinātnes un tehnoloģiju studijās.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Liāna Langa
Dzejniece un publiciste
Debijas dzejoļu krājums “Vadi” pārliecina ar jaunā autora briedumu un profesionālām spējām precīzi izpausties ne vien žanra formā, bet piedāvāt arī gana oriģinālu, svaigu saturu, kas latviešu jaunajā dzejā nav nemaz pārāk bieži sastopama parādība. Dzejā spilgti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, ekspresija, metaforas un negaidītas spēles ar valodu un jēgu, autora izkoptā un unikālā balss ir tās obligātās komponentes, kas rindās izkārtotu tekstu padara tieši par dzeju. Edvards Kuks latviešu valodu spējis raidīt pa vadiem, kas savieno pagātni, tagadni un nākotni, sasaistot šķietami nesavienojamas lietas valodā, un tas ir tieši tas, kas pasaules un sevis spoguļošanu dara interesantu citiem. Amerikāņu laikmetīgās dzejas atdzejošanas pieredze acīmredzot pavērusi autoram plašu skatuleņķi uz pasauli līdz arī māku rakstīt un reflektēt par pasauli no vietējās pamatstraumes manieres patīkami atšķirīgā veidā.
Ērika Bērziņa
Dzejniece
Kuka vadiņi ir savienoti meistarīgi… bez īssavienojuma (varbūt īssavienojums rodas tikai kāda lasītāja apziņā vai zemapziņā). Viņš dūkdams kā noslāpis, pūš, plēš papīra vadu… Krājumā galvenais fokuss ir valoda, valodas savdabības atklāšana, neparasti izteiksmes līdzekļi, eksperimentāli formas risinājumi. Tas ir tāds īpašs tīklojums, kurā iekļuvis, nezini, kā atminēt šo mīklu, kā mainīt virzienu, vai pietiek ar nodomu vien, vai kopā saliktiem atmiņu mozaīkas gabaliņiem? Tu paliec ar savu jautājumu zīmi… Kur mani aizvedīs tās burvju durvis?
Ivars Šteinbergs
Dzejnieks un literatūrkritiķis
Edvarda Kuka “Vadi” ir neparasts krājums latviešu dzejas ainavā, jo nepakļaujas ierastiem priekšstatiem par to, kādai jābūt latviski rakstītai poēzijai, proti, autora darbs ar latviešu valodu, šķiet, neatbilst tradicionālajam uzstādījumam – caur vārdiem reprezentēt kādu atpazīstamu pārdzīvojumu, novērojumu vai impresiju, bet drīzāk – tiecas pievērst uzmanību pašas valodas savdabībai, paša vārda iekšējai spoguļu zālei. Latviešu dzejā valodas brucināšana un iekšējās iracionalitātes šķetināšana ir retums, kas padara “Vadus” par oriģinālu pieteikumu. Vienlaikus krājumam par labu nāk tikai Kukam raksturīgā domāšana, kas spēj radīt negaidītas valodiskas kombinācijas, tropus un sabalsojumus. Līdzās debijai raksturīgiem meklējumiem un atklājēja priekam “Vados” rodama ierosme poētikai, kas, es ceru, latviešu dzejas kokā ar laiku veidos savrupu un aizraujošu ķekaru.