Klātienē 245 viesi un nav reģistrētu lietotāju

“Uz zemes īsu brīdi brīnišķi”


Ieva Lešinska. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Oušens Vongs

TULKOTĀJS: Ieva Lešinska-Geibere

REDAKTORS: Renāte Punka

DIZAINS: Elīna Brasliņa

DARBA NOSAUKUMS: “Uz zemes īsu brīdi brīnišķi”

IZDEVNIECĪBA: Jānis Roze

ANOTĀCIJA: Šis romāns ir dēla vēstule mātei, kura to nevar izlasīt. Stāstniekam, ko ģimenē dēvē par Suņuku, tuvojas trīsdesmit, un šajā vēstulē viņš runā par ģimenes vēsturi, kas sākusies jau krietnu laiku pirms viņa piedzimšanas – tās epicentrā ir Vjetnama – un ieved tādos savas dzīves nostūros, par kuriem viņa mātei nav bijis ne jausmas. Tā ne tik vien apliecina naida cauraustu, taču nenoliedzam spēcīgu dēla mīlestību pret māti, bet arī ar skaudru atklātumu runā par rasu aizspriedumiem, atkarībām, dzimumu lomām, nežēlību un traumām. Tomēr šis teksts ir līdzcietības un maiguma caurstrāvots. Tas atklāj, kādu spēku dod iespēja izstāstīt savu stāstu un cik svarīgi ir pārtraukt klusumu, tikt sadzirdētam. Oušens Vongs ar satriecošu spriedzi un smalkumu raksta par cilvēkiem, kas iesprūduši starp nošķirtām pasaulēm, un jautā, kā mums sevi glābt un dziedināt, neatsakoties no savas patības. Tas ir romāns par trauslu ģimeni, pirmo mīlestību un stāstniecības spēku, kas sniedz grēku izpirkšanu.

PAR AUTORU: Oušens Vongs (Ocean Voung, 1988) dzimis Saigonā, Vjetnamā, pašlaik dzīvo Northemptonā, Masačūsetsā. Literatūrā ienāca kā spilgts dzejnieks, taču par īstu literāro sensāciju kļuva viņa debija prozā “Uz zemes īsu brīdi brīnišķi” (2019). Romāns nominēts visām lielākajām ASV literārajām balvām, saņēmis Vaitinga un T. S. Eliota prēmijas. Par gada labāko romānu to nosaukuši GQ, Kirkus Reviews, Booklist, Library Journal, TIME, Esquire, The Washington Post, Good Housekeeping, The New Yorker, Elle.com, The Guardian, Entertainment Weekly, The San Francisco Chronicle, Vanity Fair, The Wall Street Journal Magazine un daudzi citi ietekmīgi izdevumi.

PAR TULKOTĀJU: Ieva Lešinska-Geibere (1958) – tulkotāja. Studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Lešinska-Geibere dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney, 1939–2013), Robertu Frostu (Robert Frost, 1874–1963), D. H. Lorensu (D. H. Lawrence, 1885–1930), Ezru Paundu (Ezra Pound, 1885–1972) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T. S. Eliot, 1888–1965). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju Six Latvian poets un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa (1979) dzejoļu krājumu Come to me Lešinskas-Geiberes atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā viņas tulkoto Paula Bankovska (1972–2020) romānu 18.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Ērika Bērziņa

Dzejniece

Stāsts, kas paņem tevi savā varā ar pirmajām lapaspusēm. Emocionāli piesātināti, skaudri un vienlaikus poētiski dziļi… Kara šausmas, kas atstāj nospiedumus visa mūža garumā (jo “karš, kas reiz cilvēkā iekļuvis, nekad vairs viņu neatstāj…”). Nežēlība, vardarbība, iekšējās traumas. Mīlestība caur sāpēm. Mīlestība, kas ir naida caurausta. Mīlestība, kas palīdz rast jēgu… Neiederība. Citādīgums. Valoda un stāsts kā atdzimšana…Vai tu atceries sava mūža laimīgāko dienu? Kur ir robežšķirtne starp skumjām, sāpēm, prieku un laimi? Kā rast mieru, kā sevi glābt? Cik viegli ir izdzīvot? Cik grūti ir dzīvot? Stāsts, pie kura vērts atgriezties, jo, lasot pirmoreiz, šķiet neiespējami aptvert tā daudzslāņainību.

Ivars Šteinbergs

Dzejnieks un literatūrkritiķis

Šis ir emocionāli sakāpināts un valodiski meistarīgs romāns-poēma, kura tulkojums gūst augstas atzīmes visos vērtēšanas kritērijos. Proti, līdzās faktam, ka šī nelineārā un dzejprozai pietuvinātā stāstījuma pārcelšana latviski ir izaicinājums, ar kuru Ieva Lešinska tikusi galā ar uzviju, tas arī ir tematiski aktuāls, trāpīgs un nozīmīgs darbs, kas oriģināli runā par mūsdienu pasaules uzdotiem jautājumiem. Pirmkārt, tas ir stāsts par traumu vairākos līmeņos (karš nebeidzas ar ieroču nolikšanu, bet turpina rēgoties tādās formās kā posttraumatiskā stresa sindroms un vardarbība ģimenē); otrkārt, tas ir stāsts par kvīru un imigrantu identitāti – augot ģimenē, kas no Vjetnamas pārvākusies uz ASV, vēstītājs izvērš pārdomas par piederību, seksualitāti un nevienlīdzību. Treškārt, tas ir Amerikas portrets, kurā neglītu rētu atstājusi legālo narkotiku (piemēram, oksikontīna) epidēmija. Ceturtkārt, romānā nozīmīgs metaforu avots ir valoda, proti, Vongs caur asociāciju plūsmu apspēlē dažādus angļu vārdus un to nozīmes, piešķirdams savai mēlei (gan lingvistiskajai, gan orgānam) lielāku semantisko svaru. Kādam reģionam raksturīga frāze, vārds “sorry”, intīmā sarunā pateikts vārds, tas viss Vonga radošajā skatījumā tiek pacelts augstākā vispārinājuma pakāpē, un tulkotāja veiksmīgi izcēlusi šo runātā un rakstītā teksta lomu romāna audumā. Un, galu galā, tas ir stāsts par mīlestību – iesaistoties dialogā ar Rolāna Barta “Sēru dienasgrāmatu”, Vonga vēstītājs piedāvā šerpu, bet aizkustinošu versiju par izdzīvošanu un tuvību par spīti nežēlībai. “Visu šo laiku es sev stāstīju, ka esam piedzimuši no kara – bet man nebija taisnība, mā. Mēs piedzimām no skaistuma.”

Raimonds Jaks

Tulkotājs

Oušens Vongs ir Vjetnamas rīsu laukā dzimis amerikāņu jaunās paaudzes rakstnieks. Lasīt viņš iemācījies 11 gadu vecumā, bet ASV mērogā panākumus sasniedz jau kopš studiju gadiem un vislielāko atzinību izpelnījies tieši ar šo autobiogrāfisko debijas romānu. Lai pielietu vēl eļļu ugunij, jāpiemin, ka Oušens ir atklāts gejs, agrāk lietojis narkotikas, uzaudzis bez tēva un pie visai vardarbīgas mātes, kā arī vecmāmiņa bijusi prostitūta Vjetnamas kara laikā. Darbs ir nepārtraukts fortissimo no vāka līdz vākam.Tulkojuma sarežģītību nosaka ne tikai Austrumāzijas kolorīts, bet arī mūsdienu amerikāņu sadzīves reālijas, kas Ievai Lešinskai ir labāk izprotamas un tādēļ veiksmīgāk pārnesamas uz latviešu valodu nekā vairumam citu latviešu tulkotāju. Kā saka pati tulkotāja: “Latviešiem šo grāmatu vajag”.


Copyright © 2022 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.