EKSPERTU KOMENTĀRI
Dzimis ASV 1955. gadā, žurnāls “Jaunā Gaita” ir visilgmūžīgākais literatūrai un kultūrai veltītais periodiskais izdevums latviešu valodā. Izdevums, kas daudzus gadu desmitus uzrunāja brīvdomīgākos trimdinieku vidū, nekad nav vairījies no polemikas vai nostāšanās pret konjunktūru, taču vienmēr saglabājis uzticību Latvijas brīvībai un latviešu valodai. Arī tagad, kad Latvijā pašā ar kultūras periodiku nav spoži, “Jaunā Gaita” turpina uzsākto – mainījies tikai formāts, bet ne prasība pēc augstvērtīga satura.
tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA
Pirmo reizi par “Jauno Gaitu” dzirdēju 2013. gadā. Un ne no viena cita kā no Ulža Bērziņa. Mūsu sarakstē, pat nejautādams, vai man tāda “Jaunā Gaita” vispār ir vajadzīga, viņš sūtīja numuru pēc numura. Skaidrs, ka viņš to ieskatīja par vērtīgu esam un tāpēc dalījās. Un es, cītīgi, kā skolniece, to visu lasīju, baiļodamās, ka reiz būs jāizsaka viedoklis. Atzīšos, tas mazliet uzsita asini, jo es meklēju un atradu šajā procesā kaut ko konspiratīvu un pat intīmu. Mans vērtējums allaž palika pie manis, neviens manus augstas literatūras lasīšanas panākumus nevētīja. Palika sajūta, ka šī Ulža dalīšanās bija liela labdarība. Tā es iepazinos ar “Jauno Gaitu” šajā tūkstošgadē, kamēr trimdas lasītāji šo jaunākās literatūras apskatu koncentrātu abonējuši un lasījuši jau septiņdesmit gadus.
Apbrīnojami, kā viens žurnāls var tik ilgi noturēt uzmanību! Ne reklāmu, ne salkanu interviju, ne horoskopu, ne tūkstošos mērāmu finansējumu no tēvzemes valdības apcirkņiem. Tik vien kā lasītāju ziedojumi. Un, ja jau ļaudis ziedo, tad vēlas lasīt (par) literatūru, kas sarakstīta, izdota dzimtajā valodā. Tātad “Jaunās Gaitas” izdošana nekad nav bijis pašmērķis. Tas ir uzteicami ne tikai mūsdienās, bet – pilnīgi visos laikos.
Suminājumi žurnāla redakcijai, esošajiem un bijušajiem darbarūķiem lielajā jubilejā un, protams, bezmēra pateicība no lasītājas un rakstītājas. Sveiks, lai dzīvo!
raksniece KRISTĪNE ULBERGA
“Aicinot visus talkā ar padomiem, atbalstu un darbu, mēs novēlam šo krājumu visiem lasītājiem un rakstītājiem, visiem, kas cer nākotnē redzēt jaunu latviešu rakstnieku paaudzi turpinām pirms simts gadiem dzimušās literārās tradīcijas un daudz, daudz senāk dzimušo latviešu valodu.” Ar šādiem ceļavārdiem noslēdzas pašas pirmās “Jaunās Gaitas” ievadsleja, un nu esam nonākuši 70 gadus tālā nākotnē, kas nesusi jau 324. šī izdevuma numuru.
Varētu šķist, ka žurnāla neizdošana drukātā formātā (pēdējā taustāmā “Jaunā Gaita” iznāca 2022. gada ziemā) varētu pārvilkt krustu izdevuma eksistencei, bet “Jauno Gaitu” tas nespēja satricināt – tā turpina pastāvēt kā visā pasaulē brīvi pieejams e-žurnāls. Laikmetā, kad periodiskie izdevumi izsīkst cits pēc cita, tieši šī nesavtīgā dalīšanās (vienlaikus neatceļot atlīdzību autoriem) liek no tiesas apbrīnot “Jauno Gaitu” par duku turpināt šo nozīmīgo darbu vairāk nekā pusgadsimta garumā, tādējādi kļūstot par nepārtrauktības simbolu, kas dokumentējis un sekmējis latviešu literatūras attīstību, neskatoties uz politiskām un ģeogrāfiskām robežām.
autore un tulkotāja SIGNE VIŠKA