Speciālbalva Latvijas literatūrā 2012 - Valentīnam Lukaševičam.
Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: VALENTĪNS LUKAŠEVIČS
DARBA NOSAUKUMS: "Bolti burti"
IZDEVNIECĪBA: Latgales kultūras centrs
PAR AUTORU: Valentīns Lukaševičs ir prozaiķis, dzimis 1968.gadā. Pirmā publikācija - dzejolis «neticiet varenajiem...» Rēzeknes raj. laikr. «Darba Karogs» 1989.16. Publicējies «Tavu zemes kalendārā», laikrakstā «Mōras Zeme», žurnāllā «Jaunuo Dzeive», «Luna», latgaliešu jauno literātu kopkrājumā «Pagrauda» (1999) u.c. Kopā ar 0. Seikstu sarakstījis dzejas grāmatu «Seppuku iz saulis vādara» (1995) un pirmo postmodernisma rom. latgaliešu literatūrā «Valerjana dzeive i redzīni» (1996).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
RONALDS BRIEDIS
Valentīna Lukaševica jaunākais krājums kārtējo reizi atgādina, ka latgaliešu valodā rakstītā dzeja nav nedz muzejā glabājams antikvārs eksponāts, nedz eksotisks suvenīrs dažādu etnogrāfisku eksperimentu kolekcionāriem, bet pilnvērtīga, mūsdienīga literatūra, kas rodas, atspoguļojot tās izmaiņas, ko piedzīvo viena atsevišķi ņemta kultūra 21. gadsimta globālo procesu ietekmē. Lai arī autora īpaši izkoptās un piemeklētās valodas formas brīžiem kļūst par īstu rēbusu lasītājiem, kam latgaliešu mēle pasveša, un dzejoļi kolorītā veidā ilustrē pamatā tās lietotājus, lokāla rakstura nozīmības slieksnis tiek pārvarēts ar apskaužamu vieglumu un eleganci, liekot aizdomāties par kopīgām vērtībām jebkuram mazās valodās domājošajam.
LIĀNA LANGA
Ja vēlaties dzirdēt laikmetīgu latgaliešu dialekta mūziku, lasiet trešo dzejnieka krājumu, un jūs nokļūsiet ne vien mežonīgi smaržojošā, saules uzsildītā valodas pļavā, bet arī varēsit dziedināties ar šās valodas bagātības – dialekta – neatšķaidīto un dabisko medu. Autora dzejošana ar boltiem burtiem ir kultūrekoloģiski patriotiska un tālredzīga rīcība, kas atbalstāma un sumināma.
Lita Silova
Lai arī dzejoļu krājumā baltais kā spilgts tēlainības līdzeklis faktiski neizceļas nedz epitetu, nedz simbolu līmenī, tomēr asociācijas ar šo krāsu veidojas gan. Baltais ir klātesošs salīdzinājumā ar atmiņu ainām un dabas mirkļu iespaidos. Baltajam noteikti izredzes izcelties uz dzīves ikdienas, pierastās apkārtnes fona, kurā pelēkais saskatāms dažādās nokrāsās un pārejās, īpaši izceļot ironijas aktīvo klātbūtni. Tas man vienmēr šķitis visinteresantākais – ieraudzīt kā līdzās tik miermīlīgi dabiskajam vārdu plūdumam parādās mūsdienu reāliju, izpausmju un norišu apzīmējumi: kā svešvārdus iekļauj sevī latgalisko vārdu apkārtne. Iespējams, visvairāk baltie burti izteic tieši valodas vietu dzejas uztverē – latgaļu mēlē rakstītais nelatgalietim var būt nopietns pārbaudījums. Te parādās vajadzība vai arī vēlme saredzēt baltus burtus.