„Pylni kārmani dabasu / Bezdelīgu pasts”

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Anda Baklāne

Literatūrkritiķe

Dzejnieces latgaliski un latviski sarakstītais dzejoļu krājums ir viens no retajiem piemēriem, kad tādas tradicionālas vērtības kā Dievs, tēvzeme, daba, darbs, maize, dzīvības brīnums tiek iedzīvinātas pietiekami savpatnīgā, emocionāli piesātinātā vārdu krājumā, nevis klišejās un standarta formās. Blakus personiskai lirikai, Rancānes dzejas neatņemama daļa ir skaudras pārdomas par valodas identitāti un valodas likteni. Krājums pats par sevi ir interesants arī kā standartvalodas un dialekta dzejas salīdzinošas izpētes materiāls, vērīgam lasītājam sniedzot dažas atbildes uz jautājumu, kā dialekta izmantojums ietekmē dzejoļa satura un iedarbības uztveri.

Ērika Bērziņa

Dzejniece

Latgaliešu dzeja ir kā balss no citiem laikiem, citā valodā, kas ne visiem mūsdienās saprotama, ne visiem viegli uztverama un dvēseli atveroša. Bet latgaliešu valoda ir tepat mums blakus, latgaliešu valoda ir dzīva, Annas Rancānes dzejā jau nu noteikti IR. Un tiek iekustinātas smalkās dvēseles dimensijas, ir sadzirdama, sajūtama un saredzama mīlestība pret šo zemi, Latviju, pret Dievu un debesīm, kurās peld balti mākoņi...