EKSPERTU KOMENTĀRI

Nikolā Ozano popularizējis latviešu literatūru franču valodā, tulkojot gan klasiku – Rūdolfa Blaumaņa noveli “Nāves ēnā”, gan laikmetīgo literatūru – Andras Neiburgas, Arno Jundzes, Jāņa Joņeva, Paula Bankovska, Sabīnes Košeļevas, Svena Kuzmina stāstus, Kārļa Vērdiņa dzeju, Osvalda Zebra romānu “Gaiļu kalna ēnā”, Luīzes Pastores, Elīnas Brasliņas, Signes Viškas, Līvas Ozolas bērnu grāmatas. Ozano atveidojis franču valodā arī romānu, kurš ir viens no visvairāk tulkotajiem mūsdienu latviešu literatūrā – Jāņa Joņeva “Jelgava 94”, kā arī tā paša autora stāstu krājumu “Tīģeris”. Šī sadarbība turpinājusies, Joņevam iztulkojot Ozano darbu “Biblihigianse jeb kādas grāmatas noslēpums”. “Biblihigianse” ir maza, bet ļoti īpaša grāmata, kas vēsta par 1941. gadā izdoto latviešu-franču vārdnīcu. Kā iespējama šādas grāmatas tapšana 2. pasaules kara sākumā, vācu okupācijas laikā? Kas bijuši tās veidotāji? Grāmata piesaista ar intrigu un brīžiem nedaudz kuriozajiem grāmatniecības detektīva līkločiem, kas atklāj Latvijas vēstures lappuses un stāstus par cilvēku likteņiem šajā sarežģītajā laikā. Tomēr vēl apbrīnojamāk ir tas, kā šo darbu caurauž rūpes un dziļa interese par grāmatu un humanitāro zinātņu pētnieka azarts. 

Literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE

Tulkotājs Nikolā Ozano jau daudzus gadus ir bijis viens no galvenajiem latviešu literatūras vēstnešiem frankofonajā pasaulē, ne vien meistarīgi tulkojot Jāņa Joņeva, Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru darbus, bet arī regulāri pievēršot lasītāju un izdevēju uzmanību Latvijas literatūrai franču medijos un neformālās sarunās. Šo ilggadējo interesi nu ir vainagojusi arī latviski iznākusī grāmata “Biblihigianse” – vienlaikus detektīvstāsts par pirmās latviešu-franču vārdnīcas mīklaino vēsturi un mīlestības vēstule abām valodām, kultūrām, vēsturei. Tā ir lieliska iespēja arī latviešu lasītājiem iepazīt Ozano un tādējādi vēl mazliet satuvināt abas tautas.

Rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS

Latviju iepazinis, strādājot Rīgā Francijas vēstniecībā, tulkojis gan latviešu klasiķus, gan mūsdienu autorus, viena otra darbu virsrakstu pārveidodams, lai aizķertu franču lasītājus ar kaut ko pazīstamu. Pērn iznākusī Jāņa Joņeva tulkotā (un ne bez viņa dalības tapusī) “Biblihigianse” ir īpaša un izceļama grāmata, jo atklāj, cik dziļa ir Nikolā mīlestība uz latviešu valodu un literatūru, stāstot par savu galveno palīgu darbā – 1941. gadā izdoto “Latviski – francisko vārdnīcu”. Vēlme izzināt, kas bijuši šīs, kā viņš atzīst, labākās vārdnīcas veidotāji, kas ar viņiem noticis Latvijai liktenīgajā 1941. gadā un vēlāk, kļūst par sarežģītu pētījumu, gluži detektīvstāstu, kurā darbojas daudzi mums zināmi latviešu literāti, taču interesantākais un arī traģiskākais atklājas divu līdz šim nepazīstamu šīs vārdnīcas veidotāju dzīvē un nāvē.

Vai mums ir vēl kāds šim līdzīgs ārzemju tulkotāja veikts dziļurbums?

Tulkotāja RŪTA KARMA

Latvijas valsts prezidente (1999–2007), zinātniece, folkloras pētniece dr. Vaira Vīķe-Freiberga apgādā “Pētergailis” laida klajā cikla “Trejādas saules” sējumu “Kosmoloģiskā saule” angļu valodā, lai ar latviešu dainām iepazīstinātu arī starptautisko auditoriju. Vaira Vīķe-Freiberga veikusi plašus pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas 10 grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runu un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodā.

Kā veltījumu joprojām aktīvās politiķes un nerimtīgās latvju dainu pētnieces ilggadīgajam dzīvesbiedram, darbabiedram Imantam Freibergam 90. jubilejā Vaira Vīķe-Freiberga piedāvā vairāku gadu desmitu starpdisciplināru pētījumu sintēzi par plašā mutvārdu literatūras korpusa – latviešu lirisko tautasdziesmu jeb dainu uzbūvi un poētiku angļu valodā “THE LOGIC OF POETRY. STRUCTURE AND POETICS OF THE LATVIAN DAINAS”, kas ir gadsimtiem sena mutvārdu tradīcija. Grāmatas tapšanā piedalījies arī dr. Imants Freibergs, izdevuma redaktors – Kārlis Freibergs. 

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe 1937. gada 1. decembrī Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Kopš 1999. gada saņemti daudzi apbalvojumi, 27 valstu augstākie ordeņi un desmit goda doktora grādi. Par Vairu Vīķi-Freibergu publicētas trīs biogrāfijas latviešu, somu, angļu, franču, spāņu, krievu un itāļu valodās. 2005. gada Hannas Ārentes (Hannah Arendt) balvas par politisko domu laureāte.

EKSPERTU KOMENTĀRI

Speciālbalva piešķirta par izcilu un spilgtu, mūsdienu modernajās pētniecības metodēs balstītu starptautiski nozīmīgu veikumu latviešu dainu pētniecībā un popularizācijā. Grāmata veltīta Vairas Vīķes-Freibergas vīram Imantam Freibergam 90. gadu jubilejā, uzsverot viņa devumu latviešu dainu digitalizācijā. Oriģinālpētījumu no latviešu valodas angļu valodā tulkojis Kārlis Roberts Freibergs. Grāmatu publicējis apgāds “Pētergailis”, izdevumu finansiāli atbalstījis Nizami Ganjavi Starptautiskais centrs.

Literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA

Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas virsraksts ir mazliet mānīgs. Tas it kā vēsta par dažiem ļoti specifiskiem dainu pētniecības aspektiem, taču īstenībā “The logic of poetry” aptver krietni plašāku tēmu loku. Pirmā daļa ir mazliet konspektīvs, tomēr cittautu lasītājam ļoti nozīmīgs ieskats tautasdziesmu vākšanas vēsturē, sākot no pirmajiem rakstiskajiem pieminējumiem līdz dainu lomai mūslaiku kultūras kontekstos. Otrā daļa vēsta par dainu poētiku, ietverot vienu no folkloristikas “mūžīgajiem” (un neatbildētajiem, bet varbūt neatbildamajiem) jautājumiem – tautasdziesmas bija “formulu” žanrs vai arī katra četrrinde uzskatāma par absolūti oriģinālu un unikālu tekstu? Savukārt trešā daļa man šķita visinteresantākā un svarīgākā. Autore iedziļinās un kaut kādā mērā mēģina restaurēt aizlaiku pagāniskās mitoloģijas pēdas, kas saglabājušās tautasdziesmās, diezgan strikti nošķirot naratīvo un lirisko mitoloģiju. Īpaša uzmanība pievērsta mītiskajai saulei (kas jau pētīta Vairas Vīķes-Freibergas grāmatu ciklā “Trejādās saules”). Tāpat nav atstātas bez uzmanības latviešu dievības – Dievs, Pērkons, Jānis, Laima, Māra, Zemesmāte. Vārdsakot, monogrāfija ir visaptveroša, un jo sevišķi no svara, ka viss šis gigantiskais pētniecības un faktu materiāls nonāk arī pie cittautu lasītāja.

Rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS

Šis ir fundamentāls un ne vien vietējā mērogā, bet arī starptautiski ārkārtīgi nozīmīgs pētījums latviešu folkloristikā, kas balstīts autores ilggadējā dainu apbrīnošanā, pētīšanā un izzināšanā. Monogrāfijā autore veic skrupulozu un sistemātisku latviešu tautasdziesmu tekstu uzbūves izpēti, analizējot dainu metrikas principus, formulu sistēmas, tēlainību un semantiskos laukus, atklājot arī dainu “iekšējo loģiku” – sarežģīto likumsakarību kopumu, kas veido šo unikālo poētisko sistēmu, parādot, ka dainas ir daudz kompleksākas nekā sākotnēji varētu šķist, un tas būtu jāzina ne vien latviešiem šeit, bet arī ārpus Latvijas robežām.

Darbs nostiprina Vairas Vīķes-Freibergas reputāciju kā vienai no pasaules vadošajām dainu pētniecēm un ir ārkārtīgi nozīmīgs turpmākajā folkloristikas attīstībā gan Latvijā, gan ārpus tās, ļaujot ikvienam padziļināti interesēties par latviešu kultūras mantojumu un tautas poētikas struktūrām, jo ar šo pūru ir vērts lepoties.

Dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE