Foto: Edmunds Brencis, žurnāls "Ir"
PAR LAUREĀTU: Grāmatā "Manifests" apkopoti 102 mākslas manifesti, kas tapuši 20. un 21. gadsimtā. Grāmatu ievada virkne vēsturiskajam avangardam piederīgu tekstu, kurus var uzskatīt par manifesta kā unikāla literāra žanra sākumu. Šim periodam seko pēckara un mūsdienu manifesti, paralēli iekļaujot arī latviešu mākslinieku un rakstnieku manifestus. Izlasi papildina Arta Ostupa priekšvārds par manifesta kā specifiska literāra žanra vēsturi, tā formas īpatnībām, vietu mākslas vēsturē, šodienas aktualitāti un atlases principiem. Manifestus no angļu, franču, itāļu, katalāņu, krievu, nīderlandiešu, portugāļu, serbu, spāņu, vācu valodas tulkojuši Valdis Ābols, Jānis Elsbergs, Jana Grostiņa, Ieva Lešinska, Dace Meiere, Inese Paklone, Māra Poļakova, Edvīns Raups un Arvis Viguls.
Zanda Gūtmane
LALIGABA 2022 ekspertu komisijas priekšsēdētāja
“Niknā neprāta slota atrāva mūs nost no mums pašiem un aiztrenca ielās, stāvās un dziļās kā kalnu upju gultnes” – kaismīgi skan 20. gs. sākumā tapušā itāļu dzejnieka Filipa Tommāzo Marineti “Futūrisma dibināšana un manifests”. Straujā industrializācija, urbanizācija, visdažādāko teoriju attīstība, revolūcijas noskaņas, Pirmā Pasaules kara draudi un tā norise ierosinājusi 20. gs. avangardisko kustību sākumu – visas plašās modernisma un postmodernisma paradigmas avotu. Kad 21. gs. otrajā desmitgadē pēkšņi un negaidīti atkal esam “atrauti nost no sevis paša”, sajūtam, ka noslēdzas kāds būtisks periods Rietumu kultūras vēsturē. Tajā iemesti, attopamies, ka atkal pienācis laiks, kad nav vairs vietas neitralitātei un nenoteiktībai, vieglai pašironijai un koķetērijai, kas tik tuva postmodernistiskai izteiksmei. Pēkšņi ir atgriezies melnbalto krāsu, tiešo, konkrēto vārdu un manifestācijas laiks. Tāpēc modernisma un postmodernisma programmatisko tekstu antoloģija “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām”, kurā apkopoti dažādās valodās, tostarp, latviski rakstīti 20. un 21. gs. manifesti, ir īpašs notikums Latvijas literatūrā. Šī antoloģija kā ass nazis nošķeļ aizgājušo laikmetu un parāda noieto attīstības ceļu, liekot domāt par mākslas lomu tagadnes dzīves veidošanā laikā un telpā. Atšķirībā no manifestu antoloģijām, kas 21. gs. sākumā apkopotas un izdotas citās valodās, latviešu tulkotāju kolektīva radītais, dzejnieka un literatūrzinātnieka Arta Ostupa sakārtotais un kopā ar mākslas zinātnieci Stellu Pelši precīzi anotētais izdevums pavisam grodi iegulst prom ejošā laikmeta beigās, kurās Lūka Tērnera metamodernistiskajām svārstībām, visticamāk, vairs nebūs vietas. Kā redzams pēc 2022. gada 24. februāra, arī jaunais laiks pieprasa attieksmi formulēt šeit un tagad – tikpat asi, kā tas jau reiz bijis.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Zanda Gūtmane
ŽŪRIJAS KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA
Arta Ostupa sakārtotā modernisma un postmodernisma programmatisko tekstu antoloģija “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” ir īpašs notikums Latvijas literatūrā. Šis precīzi anotētais izdevums (autori – Artis Ostups un Stella Pelše) ne tikai aizpilda tukšu laukumu programmatiskās literatūras tulkojumu klāstā, bet līdzās Rietumu literārajiem manifestiem, kurus latviskojusi izcilu tulkotāju komanda, iekļauj arī latviešu mākslinieku tekstus. Antoloģija uzskatāmi apliecina, ka māksla nav atraujama no laikmeta gara un politikas, un pieprasa arī no mūsdienu mākslas aktīvu pozīciju.
Ivars Šteinbergs
Dzejnieks un literatūrkritiķis
“Neputna” manifestu krājums ir fundamentāls ieguldījums pasaules mākslas vēstures lasīšanā. Pateicoties šim izdevumam, pirmo reizi latviešu valodā paveras panorāmiska ainava uz manifesta kā literāra žanra ceļu un nozīmi modernitātes kontekstā. Īpašu vērtību krājumam piešķir gan Arta Ostupa priekšvārds, kas ierāmē visu apjomīgo apkopojumu, gan fakts, ka ik manifestam klāt pievienota anotācija, kas attiecīgo tekstu komentē un ieraksta plašākā kultūras dialogā. Šo grāmatu var izmantot skolās un universitātēs, apgūstot avangarda strāvojumu specifiku; uz to var atsaukties zinātniskos rakstos un publicistikā, rakstot par ideju attīstību cauri 20. gadsimtam; Kswrto var skandēt pēc vakariņām filozofijā ieinteresētu draugu lokā; to var lasīt savam priekam un apbrīnot grāmatas veidotāju rūpīgo darbu. “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” parāda, kā mainījusies izpratne par un attiecības ar pagātni; kā māksla un tās uztvere tikušas pārdefinētas ar degošu kaismi; kā radošās izpausmes vienmēr pavadījusi slieksme artikulēt jaunus principus, paņēmienus un mērķus. Turklāt, savienojot mūsu tagadnes momentu ar bagātīgu manifestu rakstīšanas tradīciju, “Neputna” veikums uzskatāmi ilustrē, ka mēs joprojām esam procesā un tapšanā, proti, paredzu, ka sējums rādīs paraugu un skubinās uz jaunu manifestu sacerēšanu vai vismaz apzināšanu. Ievērojams kultūras fenomens, kas atstās pēdas turpmākajā latviski rakstītajā teorētiskajā domā un, esmu drošs, arī literatūrā.
Agija Ābiķe-Kondrāte
Literatūrzinātniece un literatūrkritiķe
Tulkotāju kolektīva un krājuma sastādītāja Arta Ostupa konceptuāli pārdomātais, lietpratīgais un titāniskais darbs ir piepildījis ne tikai kultūras interesentu sapni, bet arī būtisku vajadzību ikvienam latviešu valodā lasīt, pētīt, apcerēt un nezinātājam arī uzzināt pasaules kultūrā un mākslā nozīmīgas idejas, ko ietver manifesta forma. Manifestu krājuma izdevums ir unikāla lasīšanas pieredze mūslaiku lasītājam un vēsturisks notikums modernisma kultūras apguvē, kas mainīs un padziļinās, stiprinās un mudinās Latvijas lasītāja izpratni par šķietami zināmajiem modernisma stiliem un virzieniem, kā arī atklās jaunas šķautnes šīs formas teorētiskajā izpratnē. Ikvienas no stilu idejiskajām, estētiskajām parādībām ir definējama kādos principos un šie principi tiek ierakstīti manifestos – no versmainajiem, provokatīvi vēsturiskajiem mākslas manifestiem līdz pat mūsdienu darbiem literārajā laukā, kuri arvien mūs pārliecina, ka jebkuras pārmaiņas kultūrā ir vajadzīgs, aizraujošs process un, laikam ritot, arī katra laikmeta klasikai jāmainās. Līdz šim latviešu valodā nav tulkoti un vienkopus izdoti pasaules kultūrā nozīmīgi manifesti, kas tiecas definēt izmaiņas un ar katra jauna stila novitātēm dekonstruē pagājušo, pārrada mākslas principus un valodu. Svarīgi apzināties, ka procesi pasaules literatūrā un mākslā nav no sociālās vides atrauti, bet šīs sociālās un kultūras realitātes augsne, kas ietekmē ikvienu domāt, spriest un just spējīgo.