“Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni.”

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Ieva Kolmane

Literatūrkritiķe un tulkotāja

Kastaņola ir literatūras zinātnieces un vēsturnieces Gundegas Grīnumas gravitācijas centrs, un neko līdzīgu viņas kārtējam pētījumam, kas tālāk izvērš „Piemiņas paradoksus”( „Karogs, 2009) un nav nedz strikti zinātnisks, nedz dokumentāls „detektīvs”, Laligabas nomināciju krātiņos ietilpināt nav iespējams. „Viens no daudziem iespējamiem stāstiem” ir savpatnīgs žanrs, kas sajūdz akadēmismu ar literatūru, līdz ar to paplašinot lasītāju loku. Te nu ir Rainis ar Aspaziju abu elku statusā līdz ar visu, kam nekas cilvēcisks nav svešs.

Undīne Adamaite

Kultūras žurnāliste

Apbrīnojams literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas darbs. 968 lapaspuses biezo Opus Magnum pētniece intelektuāli nodanco kā ar tičīniešu spicpurna tupelītēm. Savā mūža tēmā nepazaudējusi studentes aizrautību un pirmatklājējas prieku, milzu apjoma dokumentālu pētniecisko materiālu pētniece eleganti vada no sīkākajām detaļām un tuvplāniem (teju sajūtam smilšu graudiņu Raiņa kurpēs pastaigas laikā vai to, kā līdz zodam satinusies rūtainā lakatā, Kastaņolā, rakstot “Saulaino stūrīti”, salst Aspazija) uz sava laika ģeopolitisko kontekstu panorāmu un tās sabalsošanos ar Raiņa un Aspazijas idejām. “Viņpus Alpiem” tālu pārsniedz Aspazijas un Raiņa Kastaņolas perioda dzīves un daiļrades izpēti. Nepārvērtējams materiāls kā literatūrzinātnē, tā vēsturē, ģeogrāfijā, kulturoloģijā un pat etnogrāfijā. Gundegai Grīnuma ar šo darbu pārliecinoši pierāda arī to, ka ir iespējams runāt par savu varoņu dzīves intīmākajām detaļām, saglabājot gaumīgu līdzsvaru starp zinātnieces instinktu un cilvēcisku smalkjūtību.

Osvalds Zebris

Rakstnieks

Divus gadus pēc oficiālās Raiņa un Aspazijas daudzināšanas izdots literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas pamatīgais pētījums par abu tālumnieku trimdas 14 gadiem (1906–1920). Ilggadējās Raiņa pētnieces Gundegas Grīnumas detalizēto trimdas gadu atainojumu raksturo sirsnīga cieņa pret izpētes “objektu” un spēja interesanti stāstīt stāstu, nevis sludināt “patiesību”. Domājams, ka reiz intervijā viņas sacītais par zināmo un vēl mazzināmo Raini: “Milzīgā, gandrīz vai neaptveramā Raiņa ieceru, nepabeigto darbu pasaule ir fascinējoša. Tur viss ir tapšanas, rūgšanas procesā,” – ir iedvesmojis pētnieci apjomīgajam darbam, kurā šī “rūgšana un tapšana” lasītājam nāk redzama jaunā gaismā. Šis nav tikai zinātnisks pētījums, bet arī aizraujoša lasāmviela, kur uzzinām par to, kā dzejnieki gatavojās aizbraukšanai, kāpēc tika izraudzīta tieši Šveice, kāda bija viņu ikdiena, kas vienam radīja otro dzimteni un apstākļus pārlaicīgas dzejas un lugu tapšanai, bet otru dzina aizvien dziļāk melnā depresijā.