Speciālbalva Latvijas literatūrā 2012 - Uldim Bērziņam.
Foto: Jānis Vaics
AUTORS: Uldis Bērziņš
REDAKTORE: Maima Grīnberga
DARBA NOSAUKUMS: "Korāns"
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ANOTĀCIJA: Korāns ir islāma pamatteksts, bez kura nav iedomājama šīs reliģijas pastāvēšana, jo uz šā teksta pamatojas visi tās aspekti un dimensijas (tiesiskā, politiskā, ētiskā un mistiskā). Tas tika pakāpeniski iedvests jeb (lejup)nosūtīts pravietim Muhamedam (ap 570–632) apmēram divdesmit gadu laikā.
Korāns sastāv no simt četrdesmit dažāda garuma sūrām, t.i., nodaļām, kuras savukārt sastāv no ajātiem jeb pantiem. Šī grāmata ietver divpadsmit vidēja garuma sūras, kuras kopā veido aptuveni vienu piekto daļu no Korāna teksta apjoma.
Korānu no arābu valodas tulkojis Uldis Bērziņš, zinātniskais redaktors Jānis Ešots. "Šis tad nu ir pirmais tulkotāja, zinātniskā redaktora, literāro redaktoru un korektoru sadarbības mēģinājums. Mēs mācāmies palīdzēt un paši sev palīdzēties. Ja mums būs izdevies radīt zināmu priekšstatu par Korāna jēdzienu sistēmu un stilu, būsim kalpojuši valodai – tas ir literāta negantākais sapnis un lielākais gods," tā par darbu pie Korāna saka tulkotājs Uldis Bērziņš.
PAR AUTORU: Uldis Bērziņš dzimis 1944. gada 17. maijā Rīgā. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (1962‒1964); beidzi Ļeņingradas Universitātes Austrumu fakultāti (1968-1971), stažējies Maskavas Āzijas un Āfrikas valstu institūtā (1973‒1974), valodu zināšanas papildinājis Taškentas Valsts universitātē (uzbeku valoda), Reikjavīkas universitātē (īslandiešu valoda) Čehoslovākijā, Zviedrijā, Holandē u. c. Stažējies Lundas universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos. Kopš 2002. gada turku valodas pasniedzējs Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē.
Pirmās dzejas publikācijas 1963. gadā. Pirmais dzejoļu krājums Piemineklis kazai (1980), par kuru grāmatas ievadā Ojārs Vācietis raksta: "Viena no spilgtākajām pirmajām grāmatām, kāda pēdējā laikā redzēta". "Dzejnieka oriģinalitāte nav apšaubāma, un tā ir tas magnēts, kas pievelk gan kvalificētus, gan nekvalificētus lasītājus un diktē aktīvu attieksmi pret šo dzeju" ‒ tā par Ulda Bērziņa dzeju spalvas brālis Knuts Skujenieks.
Sarakstījis dzejoļu krājumus Poētisms baltkrievs (1984), Laiks (1994, kopā ar J. Kronbergu), Nenotikušie atentāti (1990), Nozagtie velosipēdi (1999), Maijs debešos (2002), Saruna ar pastnieku (2009; Literatūras gada balva 2009 dzejas kategorijā).
U. Bērziņš atdzejo un tulko no slāvu, semītu, turku, irāņu, ģermāņu un citām valodām, uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem, impulsējis daudzus citus dzejniekus gan dzejā, gan atdzejā. Nozīmīgākie tulkojumi: Saadī Rožudārzs (1983), Snorres Sturlas dēla sarakstīts Gilves acumalds, Vecās Derības grāmatu Ījabs (abas 1997), mūsdienu turku dzejas izlase Baložu pilni pagalmi (1988, kopā arP. Brūveri), Pulcētājs (2000), Korāna tulkojums (2011).
U. Bērziņš bijis Latvijas Bībeles biedrības Teksta komisijas loceklis, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), saņēmis Zinaīdas Lazdas balvu (1994), Baltijas Asamblejas balvu (1995) un Spīdolas balvu (2000). 2009. gadā atdzejā ieguvis Dzejas dienu balvu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Liāna Langa
Dzejniece
Atdzejojot iztulkot un pārcelt no arābu mēles latviski islama kultūras un reliģijas centrālo pieminekli var tikai cilvēks-kalns. Uldis Bērziņš tāds ir. Šāds pienesums latviešu valodai nav pārvērtējams. Un – jo vairāk latviskotu citu tautu valodas kultūras pieminekļu, jo turīgāka kļūst pašu mēle un līdz ar to sapratne gan par cilvēci, gan visapkārtnes pasaulīti.
Pauls Bankovskis
Rakstnieks
Ja par Ulža Bērziņa nodomiem iztulkot Korānu nebūtu zināms jau gadiem ilgi, un tiktu uzdots jautājums par to, kurš gan Latvijā pie šāda darba varētu ķerties, visticamāk tieši Bērziņa vārds (un ne jau nu komponists Imants Kalniņš, kas arī pamanījies laist klajā no angļu valodas sastrādātu Korāna tulkojumu) arī pirmais ielēktu prātā. Nav ne jausmas, vai Bērziņa Korāns tiks izmantots Latvijā nebūt ne daudzo islamticīgo reliģiskajā ikdienā (visdrīzāk jau, ka nē - jo īstenticīgam īsts Korāns ir tikai tajā valodā, kurā Pravietim eņģelis to diktēja), taču viens nu ir skaidrs - Glika Bībele mums jau ir, tagad ir arī Bērziņa Korāns
Lita Silova
Literatūrzinātniece, literatūras skolotāja
Vārdam var būt ne vien leksiska (tieša vai pārnesta) vai gramatiska nozīme, ne tikai sekulāra vai sakrāla lietojuma iespēja. Dzejas meistaram (dzejdarim un atdzejotājam) vārds ir vienlaikus vismaz uz divām pretējām pusēm skrejoša būtne – tas ir pamatmateriāls, kuru izmantot, un arī mērķis, kuru sasniegt. Tāpēc ir neiespējami definēt Ulža Bērziņa lomu, rokā turot Korānu - atdzejotājs, dzejnieks, kultūru starpnieks, interpretētājs?... Līdzīgi kā Korānā ietvertās Dieva atklāsmes atnākšana arī šī atdzejojuma kultūrvēsturiskais un mākslinieciskais izvērtējums nav iespējams īsa laika sprīža skatījumā. Visbūtiskākā pašlaik ir tulkojuma atraisītā ieinteresētība, vēlme izzināt, lai pēc tam ar redzīgāku skatienu arvien pārliecinošāk pamanītu, ka tepat līdzās tik stabilajam eiropocentrismam kultūras domāšanā ir arī pavisam cits – savdabīgs, dziļš un ļoti patstāvīgs.