EKSPERTU KOMENTĀRI

Kad piemin “Literāro Akadēmiju”, prātā allaž viena un tā pati asociācija – dzejnieks Ronalds Briedis. Viņš ir bijis un ir šīs rakstniekdarbnīcas stūmējs un vilcējs, no kura ne reizi nav dzirdēta gaušanās par kādām grūtībām vai likstām, – bet tās taču ik pa brīdim piemeklē mūs visus.  Īpaši tos, kuri uzņemas atbildību un velk to ilgu laiku, Ronalda gadījumā – jau apaļus 20 gadus. Esmu bijis akadēmijas audzēknis un dažas reizes arī “pasniedzējs” prozas meistarklasē. Un visās šajās reizēs rakstniekdarbnīca man ir bijis liels ieguvums. Pārliecība par savu balsi kā mācāmajam un pārsteidzoši plašs literāro ideju, teksta strukturēšanas paņēmienu, valodas iespēju un paņēmienu lauks, kas man kļuva pieejams kā prozas meistardarbnīcu vadītājam (drīzāk – norišu līdzdalībniekam). Ronald, paldies, un, lai tev veiksmīgas nākamās desmitgades – tajās darbnīcās, kur aizvien nāks mācekļi un pašam savā rukātavā.

Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS

Šķiet, tas prasa kaut kādu īpašu ietiepību – darīt to, ko tu dari, absolūti mierīgi, nedaudz ironiski un bez mazākā patosa, turklāt situācijā, kad kāds cits jau kuro reizi būtu atmetis ar roku. Pat ne tādēļ, ka grūti (lai gan, protams, tikt galā ar milzīgu baru topošo autoru ir grūti), bet tādēļ, ka ilgs un metodisks darbs, veidojot vidi, kurā ikviens cerībpilns autors var atrast savu vietu, šķietami neatbilst mūsdienu dzīves straujajam un mainīgajam ritmam. Turklāt visus šos gadus “Literārā akadēmija” ir nevis veidojusi savu “latviešu literatūras skolu”, bet gan pēc iespējas iejūtīgāk palīdzējusi attīstīties visdažādākajiem talantiem. Domājot par “Literāro Akadēmiju”, kurā šobrīd ir pabijuši vai ar kuru saskārušies teju visi Latvijas rakstnieki, ir pat grūti aptvert, ka to jau gadiem ilgi ir uzturējis faktiski viens neatlaidīgs cilvēks, kurš ne tikai pats vadījis kursus, bet arī prasmīgi atlasījis talantīgākos autorus to pasniedzēju lomām. 

Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE

Margus Konnula (pseidonīms Contra, 1974) – igauņu dzejnieks un tulkotājs. Raksta dzeju un grāmatas bērniem, lielākoties igauņu valodā. Viņa oriģināldzejoļi latviešu valodā apkopoti krājumā “Tik grūti ir būt latvietim”. Latviešu valodu iepazinis caur Eduarda Veidenbauma daiļradi; atdzejojis viņa dzejoļus igauņu valodā. Tulkojis Ineses Zanderes, Anetes Meleces, Mairas Dobeles un citu latviešu autoru darbus. Ir organizējis literatūras seminārus un skrējienus. Ir noskrējis 170 km distanci no Tartu līdz Eduarda Veidenbauma mājai Kalāčos. Uzturējies rakstnieku rezidencēs Visbijā (Zviedrija), Mazāno (Itālija) un Ventspilī (Latvija).

Vairāk šeit.

EKSPERTU KOMENTĀRI

Igauņu dzejnieks un rakstnieks Contra (īstajā vārdā Margus Konnula) tik ļoti šķiet savējais, ka sen jau liekas – viņš dzīvo Latvijā. Bet dzīvo viņš tikai latviešu valodā un domās par latviešu mentalitāti. Kā pats saka – jau no bērnības, kad Ziemeļigaunijas iedzīvotāji skatījušies Somijas televīziju, bet viņi Dienvidigaunijā Urvastes ciematiņā – Latvijas televīziju. Contra uzrakstījis grāmatas “Mana Latvija” un “Tik grūti būt latvietim”, taču viņa attiecības ar latviešu gramatiku tāpat ir diezgan saspīlētas. Trauma tiek neitralizēta dzejolī “Priedēkļi ir pretekļi”. Par šo un vispār viņa ironiju un dažādām nepareizībām viņu ļoti mīl skolas bērni.

2009. gadā latviešu valodā iznāca Contras un Kivisildnika (īstajā vārdā – Svens Sildniks) dzejoļu krājums “Abi labi”.

Contra ir nopūlējies latviešu darīt kaut nedaudz priecīgākus un sastādījis latviešu – igauņu – latviešu jocīgo vārdnīcu “Kurma, vedas? Kuram vedas?”, kur apkopojis neparastas un bieži vien pat humoristiskas līdzības.

Lai arī pats Contra apzinās, ka visi no viņa gaida jokus, viņš pilnā nopietnībā igauņu valodā ir tulkojis rindu latviešu rakstnieku darbus – Noras Ikstenas “Mātes piens”, Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata”, Luīzes Pastores “Maskačkas stāsts”, Andra Akmentiņa romānu “Skolotāji”, Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā”, kā arī daudzas grāmatas bērniem. Arī 2023. gada sākumā Contras ierosinātais un īstenotais latviešu dzejnieku atdzejas krājums “Introvertu balle” bija viens no nopietnākajiem un precīzākajiem laika fiksējumiem.

“Ja kāds uz pasauli negrib raudzīties nopietni, viņš ir potenciāls dzejnieks” – no specbalvām vairām Contru, bet viņš to ir pelnījis bez jebkādiem pigoriem. 

Kultūras žurnāliste UNDĪNE ADAMAITE

Dzejnieks un tulkotājs Marguss Konnula (Contra, dēvēts arī par dzejas panku) ir viens no latviešu literatūras nesējiem pasaulē, ar pasauli šajā gadījumā pamatā saprotot Igauniju. Latvijā plašāk pazīstams ar Eduarda Veidenbauma atdzejojumiem igauņu valodā (“Mind ärge lugege” (2014) – krājums ar visiem Veidenbauma dzejoļiem). Kā arī, – ar Veidenbaumam veltītu skrējienu 170 kilometru garumā no Tartu līdz pat Kalāčiem. Contra ir atdzejojis un tulkojis Ineses Zanderes, Noras Ikstenas, Luīzes Pastores, Rasas Bugavičutes-Pēces, Justīnes Kļavas, Ingunas Cepītes, Agneses Rutkēvičas un Madaras Rutkēvičas, kā arī Andra Akmentiņa, Gunta Bereļa, Andra Kalnozola un citu latviešu autoru tekstus, kā arī latviešu teikas un pasakas. Vairāku autoru tulkojumi pašlaik ir procesā. Par latviešu literatūru viņš pats saka tā: “Latvieši raksta labas grāmatas, – būtu vēl daudz ko izvēlēties, ja tikai visu paspētu un atrastu izdevējus. Manuprāt, igauņu lasītajiem ir interese par to, ko kaimiņi domā un raksta.” Paldies dzejas pankam par ieskatīšanos mūspusē un mūstekstu igauniskošanu. 

Rakstnieks OSVALDS ZEBRIS

Contra ir viens no pirmajiem Latvijas dzejas un literatūras dalībniekiem, kuru mēs iepazinām gan kā dzejnieku, gan kā atdzejotāju. Viņš lielā mērā bija arī starp pirmajiem, kurš ieviesa Latvijas literatūras laukā rotaļīgumu un vienlaikus zvērīgu nopietnību, priekšstatu par divu valodu mijiedarbību un sadarbību. Sajūta, ka viņš literatūru ne tikai atdzejo, bet arī par to fano, rada pārliecību par tulkoto literatūru kā sarunu – spraigu un atjautīgu dialogu starp divām valodām un kultūrām. Tulkojot un atdzejojot jaunāko latviešu literatūru – bieži vien pašu svaigāko, tikko iznākušo – Contra piešķir mūsu tekstiem ne vien skanējumu igauņu valodā, bet arī absolūti nepieciešamo svaigumu un valodas prieku.  

Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE