Speciālbalva Latvijas literatūrā 2012 - Marianam Rižum.
Foto: Jānis Vaics
AUTORS: Māris Salējs
DARBA NOSAUKUMS: "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika"
IZDEVNIECĪBA: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
ANOTĀCIJA: Uldis Bērziņš ir neparasts dzejnieks 20. gs. otrās puses latviešu dzejas kopainā. Līdzās viņa dzejā pastāvošajai valodas realitātei liela nozīme ir laika kategorijai. Bieži vien laiks ir gan U. Bērziņa dzejoļu saturs gan arī tēma. Arī laika režīmu daudzveidība viņa dzejai piešķir īpašu nozīmi. Līdzās laikam dzejnieka poētikā ļoti būtiska loma ir telpai. Šīs abas kategorijas caurauž plašo U. Bērziņa dzejā pārstāvēto pasaules kultūras zīmju kosmosu. M. Rižija monogrāfijā galvenā uzmanība pievērsta laika un telpas kategoriju funkcijām un nozīmei U. Bērziņa dzejā. Līdzās šiem aspektiem ir pētīta dzejnieka biogrāfija un tās saskares punkti ar dzeju.
PAR AUTORU: Valentīns Lukaševičs ir prozaiķis, dzimis 1968.gadā. Pirmā publikācija - dzejolis «neticiet varenajiem...» Rēzeknes raj. laikr. «Darba Karogs» 1989.16. Publicējies «Tavu zemes kalendārā», laikrakstā «Mōras Zeme», žurnāllā «Jaunuo Dzeive», «Luna», latgaliešu jauno literātu kopkrājumā «Pagrauda» (1999) u.c. Kopā ar 0. Seikstu sarakstījis dzejas grāmatu «Seppuku iz saulis vādara» (1995) un pirmo postmodernisma rom. latgaliešu literatūrā «Valerjana dzeive i redzīni» (1996).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Liāna Langa
Dzejniece
Māris Salējs ir divi vienā - gan lielisks dzejnieks, gan izglītots teorētiķis un domātājs. Literatūrzinātniskais pētījums par Ulža Bērziņa poēzijas Kosmu autoram prasījis fundamentālu iedziļināšanos un pamatīgu savas izglītības ieguldījumu daudzu gadu garumā. Rezultāts ir grāmata, kuru lasot, ikviens kļūst par ieguvēju, paplašinot savu izpratni ne vien par U.Bērziņa dzeju, bet arī par poēziju vispār. Tas pierāda akūtu nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem par Latvijas laikmetīgo literatūru. Māris Salējs ir divi vienā – gan lielisks dzejnieks, gan izglītots teorētiķis un domātājs.
Anda Baklāne
Literatūrkritiķe
M.Salēja pētījums par U.Bērziņu turpina ārkārtīgi apsveicamo sēriju Studia Humanitarica, kurā vērtīgas disertācijas pārtop par grāmatām un līdz ar to kļūst pieejamākas daudz plašākam lasītāju lokam. Disertācijas, kā zināms, mēdz būt visai sausa lasāmviela, jo nereti formāli skata kādas šauras tēmas specifiskus, sadomātus aspektus. Taču šī ilgi un rūpīgi rakstītā grāmata ir absolūti godīgs un pašaizliedzīgs mēģinājums saprast Bērziņa dzeju – gan izgaismojot tās rašanās vēsturisko kontekstu, gan ar arheologa rūpību atsedzot tās poētisko gramatiku. Bērziņa valodas pasaule ir ārkārtīgi kompleksa, daudzslāņaina – fascinējoša arī tad, ja prāts par saprasto var atskaitīties vien daļēji. Taču šī pasaule kļūst vēl interesantāka un sarežģītāka, kad noslēpumainiem vārdiem atrodas priekšmetiskas nozīmes un poētiski tēli iemanto konkrētus biogrāfiskus vaibstus. Iespējams, izcilu dzeju vienmēr var vienīgi pētīt, inventarizēt un mēģināt nosaukt vārdā – to nevar saprast –, un lasot visvairāk jādomā par to, ko vispār nozīmē „saprast”. Salēja uzdevums ir bijis sevišķi grūts un atbildīgs, jo tas ir pirmais plašākais pētījums par spilgto latviešu dzejnieku.
Ronalds Briedis
Dzejnieks
Ar Uldi Bērziņu kā ar bitēm nekad neko nevar zināt. Dzejoļi, kuru valoda dūc kā milzīgs bišu spiets, ar vareno polifoniju ir suģestējuši un vienlaicīgi biedējuši daudzus pētniekus. Māris Salējs savā monogrāfijā paveicis šķietami neiespējamo, izsekojot sablīvētās valodas enerģijas materializācijai tās radīto dzīvības formu htoniskajā ņirboņā. Skrupuloza un pamatīga Bērziņa dzejas tēlu sistēmas dešifrācija, saistot to ar arhetipiskiem mītiskajā domāšanā sakņotiem priekšstatiem, izzīmē funkcionējošu kosmoloģisko modeli ar tam raksturīgām likumsakarībām. Tātad – apdzīvojamu pasauli, kuras iesākumā bija vārds.