Dens Dimiņš. Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Edvards van de Vendels
TULKOTĀJS: Dens Dimiņš
REDAKTORE: Irēna Auziņa
MĀKSLINIECE: Elīna Brasliņa
DARBA NOSAUKUMS: “Zilās zāles vasara”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
ANOTĀCIJA: Holandiešu zēns Tiho, kurš vienmēr bijis vecāku aprūpēts un stingri pieskatīts, pēc vidusskolas eksāmeniem piesakās darbā vasaras nometnē Amerikā. Viņš cer, ka šī pārmaiņa dzīvē ļaus viņam labāk saprast pašam sevi, savas vēlmes un jūtas. Lidostā viņš satiek norvēģi Uliveru, dedzīgu futbolistu, kurš arī dodas uz to pašu nometni. Starp abiem jauniešiem izveidojas aizraušanās un ciešas attiecības.
Kad nometnes vadība atklāj, ka puiši ir vairāk nekā tikai draugi, viņi tiek ar kaunu sūtīti mājās. Zēni lido uz Norvēģiju. Taču tur Tiho saprot, ka Uliveram futbols ir svarīgāks, nekā viņu attiecības. Ulivers ir iemīlējis Tiho, bet nespēj sev atzīt, ka ir gejs. Tiho apjukums un futbola mačo pasaule tiek attēlotas tikpat skaidri un pārliecinoši kā sabiedrības liekulība pret homoseksuāliem cilvēkiem.
Grāmatas precīzie dialogi, īsās, pretrunīgu jūtu pilnās epizodes ļauj jauniešiem meklēt ne vien literāru pieredzi, bet arī savu identitāti.
PAR AUTORU: Edvards van de Vendels (Edward van de Vendel) raksta grāmatas holandiešu valodā – gan bērniem, gan jauniešiem. Pirmpublicējumi iznāk Nīderlandes un Beļģijas izdevniecībās, bet tulkojumi izdoti jau vairāk nekā 40 dažādās valstīs. Rakstnieks dzimis 1964. gadā Nīderlandes pilsētā Lērdamā. Līdz 2001. gadam viņš strādājis skolā, bet pēc tam pievērsies tikai rakstniecībai un guvis ievērojamu atzinību: vairākkārt saņēmis pusaudžu literatūras balvu Gouden Zoen, bērnu grāmatu balvu Silver Slate, kritiķu balvu Woutertje Pieterse Prijs un bijis vairākkārt nominēts arī Astrīdas Lindgrēnas memoriālajai balvai. Edvards van de Vendels raksta dzeju, dziesmu vārdus, prozu, komiksu tekstus un dokumentālas grāmatas. Latviešu valodā viņa dzejoļi pirmoreiz parādījās Latvijas un Nīderlandes IBBY (International Board on Books for Young People) nodaļu kopīgajā projektā “Dzejas plakāti” 2003. gadā.
PAR TULKOTĀJU: Dens Dimiņš (1974) tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu un albāņu valodas. Tulkojis Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Einara Maura Gudmundsona un citu autoru darbus. Līdzdarbojies ievērojamā grieķu rakstnieka Nika Kazantzaka darba “Kristus pēdējais kārdinājums” latviskošanā. 2008. un 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Labākais tulkojums”, balvai nominēts arī 2019. gadā.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Raimonds Ķirķis
Dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis
Var izvirzīt hipotēzi, ka Dena Dimiņa no holandiešu valodas tulkotais Edvarda van de Vendela romāns “Zilās zāles vasara” ir sabiedriski nozīmīgākais 2020. gada pienesums latviešu valodai, līdz ar to kultūrai kopumā. Cik darbs ir sirsnīgs, patiess un godīgs, tik meistarīgi pārrakstīts tas atklājas arī latviski. Veikli izklāstītais divu jaunu puišu mīlasstāsts ir jau kārtējais pierādījums tam, ka citādais kļūst tuvs un pazīstams, kad top godprātīgi un empātiski izstāstīts.
Inga Mežaraupe
Tulkotāja
Cik brīnišķīgi, ka latviešu (valodā tulkotās) literatūras lauks ir bagātināts ar sirsnīgu pieaugšanas stāstu, kurā divi jaunieši, nonākuši svešā zemē un iemīlējušies, mācās pazīt sevi un apzināt saskarsmes robežas gan savā starpā, gan attiecībās ar citiem. Edvarda van de Vendela stāsta šķietamo vienkāršību virtuozi uztur Dena Dimiņa tulkojums: valoda ir plastiska un nepiespiesta, un jauniešu runasveids ir gluži kā no dzīves norakstīts. Ak jā, abi jaunieši ir viena dzimuma. Bet mīlestībā tas, visdrīzāk, ir mazsvarīgi.
Sabīne Košeļeva
Rakstniece
Holandiešu autora Edvarda van de Vendela darbu tulkojumi lasāmi jau vairāk nekā 40 valstīs, un viņa “Zilās zāles vasara”, kas 2000. gadā izpelnījusies Nīderlandes literatūras balvu kā gada labākais romāns, caur spožo tulkotāju Denu Dimiņu nu nonācis arī latviešu lasītāju rokās. Romāna darbība norisinās vasaras nometnē Amerikā, uz kuru sabraukuši bērni un pusaudži no visas pasaules – starp viņiem arī vecāku lolotais un rūpīgi uzmanītais holandiešu zēns Tiho un dedzīgais futbolists Ulivers no Norvēģijas. Tiesa, lasītājam nevienu brīdi nerodas iespaids, ka cilvēki grāmatā atrodas kādā svešā zemē un sarunājas dažādās valodās, gluži pretēji – pat šķiet, ka tā tiklab varētu būt sarakstīta arī latviski. Dimiņš mīl valodas vairāk par visu, tas nu ir skaidrs. Un kā nu ne, jo mīlestība tak nepazīst robežu – ne valodisku, ne ģeogrāfisku, ne kulturālu, ne arī kādu citu. Tieši tāpēc šādi stāsti ir jāstāsta pēc iespējas vairākās valodās – lai drupinātu robežas un vairotu mīlestību, kas palīdz gan atklāt pašam sevi, gan labāk izprast citus. Un šķiet, ka šis process ir līdzīgs jaunas valodas apguvei – reizēm pietiek ar vienu vasaru prom no mājām svešā vidē, reizēm nepieciešams viss mūžs.
