Elvīra Bloma. Foto: Kristaps Kalns
AUTORE: Elvīra Bloma
REDAKTORS: Arvis Viguls
DIZAINS: Tom Mrazauskas un Aleksejs Muraško
DARBA NOSAUKUMS: “Izdzēstie attēli”
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
ANOTĀCIJA: Raksturojot Blomas dzeju, krājuma redaktors Arvis Viguls teic: “Kā lasītāju Elvīras Blomas dzejā mani īpaši uzrunā ievainojamas atklātības un tiešuma, pat skarbuma saspringtās attiecības, kā arī cikliskums struktūrā un domāšanā. Pēdējā dēļ krājumā galvenokārt pārstāvēti nevis atsevišķi kadri, bet attēlu/dzejoļu sērijas/cikli. Selfiju un portretu fonā – pavisam konkrēta un dzīva XXI gadsimta otrās desmitgades Rīga. Autore sevi piesaka kā spēcīgu poētisko individualitāti ar savu īpašo balsi, kas pārsteidz ar savdabīgu maiguma un skarbuma sintēzi, kas dzejoļiem un to cikliem piešķir spraigumu un spriedzi. Elvīras Blomas dzeju atzinīgi novērtē arī citi kolēģi, uztverot viņu nevis kā iesācēju, bet gan kā jau nobriedušu balsi jaunākajā latviešu dzejā, kuras debijas krājums ir silti un nepacietīgi gaidīts notikums.”
PAR AUTORI: Elvīra Bloma (1986) dzeju raksta kopš 2014. gada un ir publicējusies žurnālos "Latvju teksti", "Domuzīme", interneta žurnālos "Satori", "Punctum", kā arī citos literatūras medijos. Piedalījusies vairākās Satori vasaras nometnēs, ir viena no Satori grāmatžurnālu "Receptes" un "Debesis un elle" autorēm un atdzejotājām. Blomas dzeja tulkota angļu valodā un iekļauta Latvijas literatūras centra "Books to Fall for" dzejas brošūru sērijā. Elvīra Bloma ir arī projektu vadītāja un muzeja speciāliste, strādājusi Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā, darbojas "Punctum" festivāla projektā, sakārtojusi dzejas krājumus “Aspazija. Rainis. Reloaded”, “Monta Kroma. Re:”, kā arī piedalījusies īsprozas parafrāžu grāmatas “Regīna Ezera. Re:” tapšanā kā projekta vadītāja. Sastādījusi latviešu laikmetīgās dzejas izlasi latviešu un somu valodā “Ja aizmirsti savu vārdu” (2020). Bijusi arī literatūras pasākumu rīkotāja kultūrvietā "Hāgenskalna komūna" un viena no komūnas avīzes "Aspirīns" veidotājām. Elvīra Bloma atdzejo no angļu valodas, līdz šim atdzejoti ASV dzejnieku Nika Flinna, Amita Madžmudāra, Asjas Vadudas u.c. darbi. Piedalījusies platformas “Latvian Literature” rīkotajā atdzejas darbnīcā, kur atdzejojusi skotu dzejnieku Tesas Beringas, Semjuela Tonga, Patrika Eringtona un Rozannas Vatas dzeju.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ilmārs Šlāpins
Dzejnieks, publicists un filozofs
Elvīra Bloma teicami īstenojusi to, ko mēs tā vēlamies redzēt jauna autora attieksmē pret savu vietu literatūrā – viņa mērķtiecīgi pielaiko, izmēģina, pārbauda un testē dažādus dzejrades paņēmienus, izgudro jaunus, sakārto tos savdabīgā herbārijā un ar interesi vēro iegūto rezultātu, bet pēc rūpīga izvērtējuma ļauj to darīt arī mums. Sadzīves ainiņu, attēlu, fiksētu tekstu un noskaņojumu apraksti šeit pilda ne tik daudz dokumentējošu, cik translējošu funkciju – pārvēršot vienu tekstu otrā, tas iegūst jaunu saturu un jaunu iespēju ieskatīties viņpus autora bezkaislības maskas.
Raimonds Ķirķis
Dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis
No sešiem cikliem, grandiozās poēmas “Sieviete parastā” un diviem dzejoļiem veidotais Elvīras Blomas krājums “Izdzēstie attēli” ir 2020. gada dumpīgākā dzejoļu grāmata. Iemesls tam ir Blomas cilvēcīgi neglītā un spurainā estētika, kas smeļas no dzīves netaisnības apziņas un ilgām pēc radikālas atklātības kā attiecībās, tā tekstā. Spraigais verlibrs ir vienkāršs, bet prasmīgi plosīts, veidojot fragmentētu mūslaiku jūtu panorāmu. Būtiskākais Blomas pienesums, šķiet, ir pilnīga pašcenzūras neesamība: viņas dzejoļi ir saspīlēti godīgi, tos neierobežo nekas. Arī visatļautība var būt ētiska.
Daina Sirmā
Dzejniece un skolotāja
Paldies Dievam, ka “Izdzēstie attēli” pēc izdzēšanas no telefona (?) un atmiņām (?) tomēr saglabājušies neizdzēšamā, labā grāmatā. Poēma “Sieviete parastā”, šķiet, kļuvusi par Elvīras Blomas zīmolu. Ar ugunīgu temperamentu apveltītā Latvijas 21. gs. sākuma sieviete parastā ar abām rokām grābj dzīvi, ar pilnu krūti karo dvēseļu karos, kurus viņas vecaimammai nesaprast. Sieviete parastā netiek izsūtīta uz Sibīriju, bet patriotiski pie karoga kāta līdz uzvarošām beigām cīnās par savu mīlas objektu – cik eleganta, pikanta, blomiska pašironija. Sūrajā sadzīvē ziemeļblāzma ir gāzes plīts riņķos, knapa pārtika, indīga nauda, parādi, bāri, šampis, dejas uz galda.
Tik daudz sulīgas vulgaritātes, patiesas, latviskas lamāšanās, pat lādēšanās un turpat blakus tik silti un rūpīgi sanumurētas pašai savas 15 ilgas.
Arī Aspazija, Elvīras Blomas darbabiedrene Baznīcas ielā 30, jaunībā līdzīgi bļaustījās kā traka. (“Es grauju, un pasaule plaisā!”) Frizūras gan viņas abas saveidojušas binārajās opozīcijās.
Deviņpadsmit tēzēs grāmatas noslēgumā tiek sludināts, ka visi mēs esam maukas. Iespējams, ka tā arī ir.
