Jānis Elsbergs. Foto: Gints Ivuškāns, konTEKSTS
AUTORS: Čārlzs Bukovskis
TULKOTĀJS: Jānis Elsbergs
REDAKTORS: Kārlis Vērdiņš
MĀKSLINIEKS: Andris Breže
DARBA NOSAUKUMS: “Kodiens”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: Amerikāņu dzejnieka un rakstnieka Čārlza Bukovska (Charles Bukowski) dzejas izlasi sastādījis un atdzejojis Jānis Elsbergs. Tā ir pirmā latviski izdotā Bukovska dzejas grāmata, kā arī pirmā grāmata jaunā “Neputna” atdzejas sērijā, kuru plānots turpināt ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem.
Čārlza Bukovska (1920–1994) darbu fonā ir ASV četrdesmito – astoņdesmito gadu dzīve, īpaši sabiedrības zemāko slāņu dzīve, bet pamattēmas: cilvēka eksistenciālā kondīcija šajā fonā, gribēta un negribēta vardarbība pret sevi un citiem, depresija, atkarības (visupirms alkoholisms), paša bieži noliegta un apironizēta, tomēr taustīšanās pēc skaistuma un jūtu tīrības. Kaut ilgus gadus bijis viens no redzamākajiem t. s. kontrkultūras pārstāvjiem, tikai pēc nāves viņš beidzot nonāk globāli pamanāmas izdevniecības – HarperCollins – paspārnē, un vēl pēc tam tiek iekļauts kādā interneta portālā, kas saucas vienkārši un skaidri: Academy of American Poets.
PAR AUTORU: Henrijs Čārlzs Bukovskis juniors dzimis Andernahā, Vācijā, amerikāņu kareivja Henrija Bukovska un vācietes Katrīnas Fetas ģimenē. 1922. gadā ģimene emigrē uz Štatiem un iekārtojas uz dzīvi Losandželosā, kur paiet lielākā daļa Bukovska dzīves. Amerikāņu dzejnieks un prozaiķis savā daiļradē galvenokārt pievērsies alkoholiķu un citu marginālu ļaužu dzīvesstāstiem. Pirms literārās karjeras uzsākšanas Bukovskis strādāja dažādus necilus gadījumdarbus, bija arī izdevumu "Harlequin" un "Laugh Literature" žurnālists. Miris no leikēmijas 1994. gada 9. martā Losandželosā.
PAR TULKOTĀJU: Jānis Elsbergs – dzejnieks un tulkotājs, dzimis 1969. gada 18. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Ģimenei – mātei dzejniecei Vizmai Belševicai, tēvam Zigurdam Elsbergam, stīgu instrumentu meistaram un tulkotājam, un brālim dzejniekam Klāvam Elsbergam – ir liela loma J. Elsberga literārā ceļa izvēlē. Literatūrai pievērsies jau mācību un studiju gados, vadījis vairākus literārus izdevumus: „Rakstnieka Vārds” un „Vārds” (1993); „Luna”. (1997–2000), bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs (1996–2000), darbojies kā literārais konsultants gan jauno autoru semināros, gan jauniešu literārajā nometnē „Aicinājums”, gan vairāku preses izdevumu redakcijās. Elsberga pirmais dzejas krājums „Vistīrākā manta” iznācis 1993. gadā. „Vistīrākā manta”, tāpat kā otrā grāmata „Rīta kafija” (1996), izdota ar pseidonīmu Jānis Ramba. Trešā grāmata – „Daugavas bulvāris” – publicēta 2000. gadā ar Jāņa Elsbega vārdu. Jaunākais dzejas krājums „Panti” iznācis 2008. gada beigās izdevniecībā „Neputns”. Neatņemama Jāņa Elsberga literārā darba daļa ir atdzejojumi un tulkojumi no angļu, lietuviešu, franču, kā arī vācu, slovēņu, ukraiņu u.c. valodas. Jānis Elsbergs tulkojis Viljama Šekspīra, Artura Millera, Pola Klodela un citu autoru lugas Latvijas teātriem, mūsdienu amerikāņu dzeju (tostarp Čārlza Šimiča, Gregorija Korso, Garija Snaidera darbus), tulkojis Čārlza Bukovska dzeju un prozu; tulkojis arī Kurta Vonnegūta darbus, kā arī vairākus amerikāņu un britu autoru romānus. Rūpējas ne tikai par mātes un brāļa, bet arī par citu aizgājušu autoru darbu izdošanu: sastādījis Ievas Rozes („Reabilitācija. Zaļie sapņi”, 1994; „Pilnais mērs”, 2000) un Olafa Stumbra dzejas izlases („Rokāde”, 2001), piedalījies arī Gata Krūmiņa grāmatas („Skārda blūzs”, 2000) veidošanā. Jāņa Elsberga izlases izdotas zviedru un ukraiņu valodā, viņa dzeja tulkota un publicēta arī angļu, lietuviešu, krievu, turku un citās valodās.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ilmārs Šlāpins
Dzejnieks, publicists un filozofs
Dzejas izlase “Kodiens” noteikti ir gaidīts un vajadzīgs notikums latviešu lasītājam, bet Jāņa Elsberga atdzejojumi tajā ir tīri un mežonīgi priekpilni. Šķiet, ka latviskoti šie dzejoļi izklausās daudz rupjāki un prastāki, taču te pie vainas nav atdzejotājs, bet gan valodas pieredze. Mēs neesam piedzīvojuši tik bagātīgu vienkāršrunas vārdu ienākšanu sadzīves valodā un no tās – literārajā; neesam veikuši atgriezenisko procesu, kas piešķirtu necenzētai leksikai īpašo spilgtumu un romantiku, kādu tā ieguvusi angļu valodā un – pavisam citā, taču līdzīgā procesā – krievu valodā. Tieši tāpēc šis tulkojums ir svarīgs šobrīd un vēl jo svarīgāks nākamībai, mums ir pakāpeniski jāpierod pie tā, ka rupjību lietošana dzejā vai daiļliteratūrā vispār var arī nebūt tikai paņēmiens lasītāja šokēšanai, tēla vai vides iezīmēšanai, tas var būt arī poētisks redzējums, un Bukovska dzeja māca ieraudzīt skaisto vispiezemētākajās situācijās.
Daina Sirmā
Dzejniece un skolotāja
“Kodiena” lasītāja, tikusi brīva no civilizācijas žņaugiem, no smiekliem piedzērusies, svētdienā pie mazbērnu klātā pusdienu galda droši pirda ar skaļu blarkšķi. Un kad pisās ar tūkstošgadīgiem jaunekļiem, resniem smerdeļiem-kuņasdēliem, viņa vairs neņēma ārā liekos zobus un stenēja tā, ka skan visa iela.
Kopš tā laika, kad gribas dirst, viņa iet pievīlēt atslēgu. Un kad lasa sūdīgu interviju, noliek atejā kluci.
Bukovskis ar Elsbergu ir pāršķēluši lasītājai pauri ar mazu cirvīti.
Pēc šīs īsrecenzijas uzpumpēšanas, bikšdibena drēbi pakaļā iebāzusi, ar skubu steigšus nesu atpakaļ Valmieras Integrētajai bibliotēkai viņu smirdošo, manis ik dzejolī apvemto “Kodienu”. Bravo.
Nora Ikstena
Rakstniece
Čārlzs Bukovskis savā dzejolī “Mīla&Slava&Nāve” Jāņa Elsberga atdzejojumā saka – un pareizas beigas šim dzejolim ir pēkšņi iestājies klusums. Jānim Elsbergam ir gandrīz neticama tulkotāja (lai atceramies viņa tulkoto Ērvina Velša “Vilcienvakti”) un atdzejotāja spēja saplūst ar autora pasauli, lai arī tā ir traka un stindzinoša, un latviešu valodā filigrāni atvērt jaunus slāņus, kuros vārdi ālējas un iemirdzas tumsas lirikas dzirksts. Pirmā leģendārā Čārlza Bukovska dzejas izlase latviešu valodā.
