“Gatavā dzeja”



Kārlis Vērdiņš. Foto: Ģirts Raģelis

AUTORS: Kārlis Vērdiņš

REDAKTORS: Raimonds Ķirķis

DIZAINS: Krišs Salmanis

DARBA NOSAUKUMS: “Gatavā dzeja”

IZDEVNIECĪBA: Neputns

ANOTĀCIJA: ““Gatavās dzejas” iecere ir izmantot dzejā jau eksistējošus tekstus, kuri gatavā vai manipulētā veidā kļūst par dzejoļiem, kā arī dokumentēt dzīves pieredzi, kas parasti paliek ārpus dzejas rāmjiem,” tā grāmatas autors Kārlis Vērdiņš
Dzejoļu krājums “Gatavā dzeja” apkopo tekstus, kas veidoti tehnikā, kas vizuālajā mākslā pazīstama kā “ready-made” un nozīmē gatavu ikdienišķu objektu pielīdzināšanu mākslas darbiem. Šeit izmantoti mums ikdienā apkārt cirkulējoši teksti: lietošanas pamācības, e-pasta vēstules, interneta ziņas, sludinājumi un materiāli, ar kuriem dalās Facebook lietotāji, kā arī Google meklētāja rezultāti un administratīvu, zinātnisku vai publicistisku tekstu fragmenti.
“Krājums iezīmē pagrieziena punktu kā autora radošajā biogrāfijā, tā arī mūsdienu latviešu dzejas norisēs kopumā. Atsakoties no iepriekšējos krājumos izstrādātā rokraksta, Vērdiņš šeit strādā ar atrastiem, jau gataviem tekstiem, atsakoties no pretenzijām uz subjektīvu pārdzīvojumu unikalitāti vai poētisku virtuozitāti. Tāpat arī krājums aicina pārvērtēt grāmatas kā ideoloģijas, masu ražošanas, birokrātijas, interneta un mediju, vēsturisku artefaktu un ekonomisko apstākļu ietekmju un izpausmju kopsummu,” tā krājuma redaktors Raimonds Ķirķis.

PAR AUTORU: Kārlis Vērdiņš (1979) – dzejnieks, literatūrzinātnieks. Dzejas krājumu "Ledlauži" (2001), "Biezpiens ar krējumu" (2004), "Es" (2008), "Mēs" (kopotā dzeja, 2012), "Pieaugušie" (2015) autors. Sarakstījis arī trīs dzejas krājumus bērniem. Autors monogrāfijai "Bastarda forma: Latviešu dzejprozas vēsture" (2011), kas balstīta promocijas darbā "Latviešu dzejproza 20. gadsimtā", par ko saņēmis filoloģijas doktora grādu. Vairāku nozīmīgu literāru apbalvojumu laureāts, tostarp trīskārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs. Bijis literatūras žurnāla "Latvju Teksti" redaktors, sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus un pētījumus. Patlaban – pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Dzeja tulkota vairākās pasaules valodās. Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem, rakstot libretus un dziesmu tekstus. Atdzejojis modernisma autoru dzeju, tulkojis arī Latvijas krievu autoru darbus. Kopš 2016. gada studē salīdzināmās literatūras programmā Vašingtona Universitātē Sentluisā.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Ilmārs Šlāpins

Dzejnieks, publicists un filozofs

Lai ko nerakstītu Kārlis Vērdiņš, aiz viņa pieaugušā un titulētā autora maskas mēs nespējam nepamanīt rotaļīgu smaidu un bērnišķīgu priecāšanos par ikvienu precīzi atrastu vārdu, joku, kalambūru, kultūrcitātu vai sakritību. Rūpīga darba un daudzu šādu veiksmīgu sakritību rezultātā tapis konceptuālas ready-made dzejas katalogs, kas izmantojams gan literatūrzinātnes studentu izglītošanai, gan jautriem izklaides brīžiem, taču skaistākais šādā postmodernisma mākslas paraugā ir tas, ka autoram nevienā brīdī nevar uzticēties līdz galam – ne tajā, vai “internetā atrastie” citāti ir autentiski vai piedomāti, ne tajā, vai autors mūs iesaista nopietnā literārā azartspēlē vai tikai aizgūtnēm āzē. Šāds nospiedumu, novilkumu un nobrāzumu apkopojums tikpat lielā mērā ir nolasāms arī kā dokumentāla dramatisma un personīga sentimenta pārpildīts cietais disks.

Inga Mežaraupe

Tulkotāja

Kad viss jau ir pateikts un ar šo domu šķiet vērts paflirtēt, Kārlis Vērdiņš meistarīgi ķeras pie esošo tekstu griešanas un līmēšanas. Dzejniekam noder viss, sākot ar to, kas iedrukāts interneta plašumos, un beidzot ar tautasdziesmām un paziņojumiem pirms teātra izrādes. Savā tekstuālajā diskotēkā Kārlis Vērdiņš piedāvā ironiski poētisku miksu, kuram muzikālo pavadījumu katrs var piemeklēt pats vai aizņemties no krājumā iekļautā “Manu bēru skaņu celiņa”.

Daina Sirmā

Dzejniece un skolotāja

Darījumu vēstule

Kocēnu novada Dikļu pagasta konceptuālisti no Brīkšķiem, Brākšķiem, Zagļiem un Čabiņām vienotā elpā ar Preiļu brāļiem, centrtieces/centrbēdzes dzīvniecisko dziņu mākti, konceptuāli atbalsta gatavu dzeju, paši būdami vēl gatavāki par gataviem.

Kocēnu novada Dikļu pagasta konceptuālisti no Brīkšķiem, Brākšķiem, Zagļiem un Čabiņām vienotā elpā ar Preiļu brāļiem komisijai ierosina turpināt apjēgt un īstenot dzīvē valūtas konvertējuma programmu “Cik zelta stieņiem atbilst viens vērdiņš?

Pielikumā kūpinājumi, kvēpinājumi, vītinājumi, avota ūdens, sv. olas un zaptes bez minerālmēsliem.

Paraksts. Datums. E-paraksts un bļēparaksts, štempele, atkritne, atvere, zibspuldze, vāks.


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA