Inga Žolude. Foto: Gints Ivuškāns
AUTORE: Inga Žolude
REDAKTORE: Inese Zandere
MĀKSLINIEKS: Krišs Salmanis, Arta Brieža dizains
DARBA NOSAUKUMS: “Pirmo reizi uz Zemes”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
ANOTĀCIJA: Grāmatas galvenais varonis ir zēns, kas ārēji līdzinās klasesbiedriem, taču tikai ārēji: gan viņš, gan viņa vecāki uz Zemes atrodas izpētes misijā. Par viņa galveno pētniecības objektu kļūst draudzība ar diviem Zemes bērniem, ar kuriem viņš nodibina aliansi un atklāj viņiem zvaigžņu pasauli. Vai citplanētietis var saprast, kas ir draudzība?
Citplanētietim sākotnēji svešā parādība – draudzība, pamazām izvēršas par personiski izjustu emocionālu nepieciešamību, bet viņa draugi zemieši atklāj citādības pastāvēšanu, citus informācijas kanālus, paplašina priekšstatus par pasauli un savu eksistenci plašākā kontekstā. Paradoksālā kārtā tieši attiecības ar citplanētieti, kurš zemiešu draudzību tikai apgūst un pat īsti neizprot, arī viņiem paver labāku izpratni par to, kas draudzība ir un kāpēc tā ir svarīga.
PAR AUTORI: Rakstniece un filoloģijas doktore Inga Žolude studējusi angļu valodu un literatūru, publicē romānus un stāstus jau kopš 2002. gada un par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam” (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu (2011). Lielu uzmanību Latvijā izpelnījās Ingas Žoludes romāns “Sarkanie bērni”. Tā manuskripts 2011. gadā ieguva 2. godalgu Latvijas Rakstnieku savienības un uzņēmēja Raimonda Gerkena rīkotajā romānu konkursā un bija nominēts Latvijas Literatūras gada balvai 2013. gadā. 2015. gadā klajā nāca Ingas Žoludes otrais stāstu krājums „Stāsti”, savukārt 2018. gadā izdots romāna “Silta zeme” turpinājums “Materia botanica”, kā arī garstāsts par Emīlu Dārziņu “Melanholiskais valsis”. Žoludes darbi tulkoti angļu, vācu, franču, zviedru, poļu, lietuviešu, ungāru, čehu, bulgāru valodā. Tie izdoti gan dažādos prozas kopkrājumos un antoloģijās, gan atsevišķās grāmatās. Grāmata “Pirmo reizi uz Zemes” ir rakstnieces pirmais darbs bērniem.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Inga Mežaraupe
Tulkotāja
Lai sajustos kā no citas planētas, nemaz nav jābūt zaļajam vīriņam, taču Inga Žolude, debitējot bērnu literatūrā, izvēlas tieši šādu perspektīvu. Mazais citplanētietis Jūlijs cenšas tikt skaidrībā ar it kā pašsaprotamām lietām: kāpēc jāguļ un jāēd zupa, kāpēc deguns ir tikai viens, un kāpēc zemiešiem draudzība ir tik svarīga un grūta. Grāmata ir kā radīta tehnoloģiski izglītotiem kāpēcīšiem, kuri uzvedas “kā zvaigžņu putekļus pārēdušies lemuri” – tā kairina iztēli, zvirgzdiņiskā tradīcijā rotaļājas ar metaforām un nosauc jūtas vārdos. Un arī no priekšā lasāmības viedokļa šī grāmata ierindojas zvaigžņu līgā.
Nora Ikstena
Rakstniece
Ingas Žoludes debija bērnu un pusaudžu literatūrā “Pirmo reizi uz Zemes” ir it kā no dzīves nākusi grāmata. Aicinošs lasīšanas kosmoss, kas mudina vārdu siltajā miglā satikties pasaulēm, izsekojot labam rakstības stilam, domu strāvām un iztēlei, kas tik būtiska literatūrai, vai to lasītu bērni, pusaudži, pieaugušie vai sirmgalvji.
Inguna Daukste-Silasproģe
Literatūrzinātniece
Kā un par ko izstāstīt stāstu bērnam, lai tas būtu interesants un vienlaikus sniegtu jaunas zināšanas, piemēram, par Zemi un citām planētām, saikni starp tām un galaktiku?
Inga Žolude vēstījumu aizsāk ar Mā, Pā un galvenā vēstītāja Jūlija ierašanos izpētes misijā uz Zemes. Izmantojot fantāzijas žanra paņēmienus apvienojumā ar gluži reālu cilvēku dzīves ikdienu, rakstniece saauž stāstu par trīs draugu – Zemes bērniem Krī (Andromedas) un Hektora (Herkulesa), un citplanētieša Jūlija (Kentaura) noslēgto alianses zvērestu, it kā saslēdzot arī kādas paralēlas, tālas pasaules. Saistošs stāsts par draudzību un vēlmi tikt saprastam. Citplanētieša ierašanās uz Zemes ar uzdevumu izpētīt cilvēkus, to dzīvi, naivie jautājumi par šīs pasaules kārtību un attiecībām akcentē arī problemātisko Zemes cilvēku attiecībās. Citādība vai ikdienišķu lietu vai norišu neizpratne rada arī komiskas situācijas.
Kā Zemes iedzīvotāji izskatītos no malas, ar ārpusnieka skatu, un kurš reizēm vairāk izskatās vai rīkojas, kā no citas planētas ieradies? Jo “zemes cilvēki redzēja tikai sevi” un “visam, kas bija apkārt, viņi redzēja tikai virskārtu”. “Lai gan visi esam līdzīgi un vienlīdzīgi, vienlaikus mēs visi esam atšķirīgi”. Grāmatu lieliski papildina Kriša Salmaņa zīmējumi.
