„Nolādētie toskānieši”

toskānieši
Dace Meiere
Foto: Jānis Romanovskis

IZDEVĒJS: Neputns


AUTORS: Kurcio Malaparte


TULKOTĀJS: Dace Meiere


REDAKTORE: Maima Grīnberga


MĀKSLINIECE: Anna Aizsilniece


ANOTĀCIJA: Kurcio Malapartes (1898–1957, Curzio Malaparte) pēckara gados tapusī eseju grāmata „Nolādētie toskānieši” (Maledetti Toscani, 1956) ir Malapartes veltījums dzimtajai Toskānai. „Ar smeldzīgu cinismu un dzēlīgu ironiju piesātināta atzīšanās mīlestībā šim apbrīnojamajam Itālijas novadam, taču brīžiem „toskānietis” šai tekstā pārvēršas par simbolisku tēlu, kurā savus vaibstus var saskatīt dažādu tautu pārstāvji,” raksta Dace Meiere. Kurcio Malaparte ir viens no savdabīgākajiem 20. gs. itāļu rakstniekiem, ko, liekot lietā viņa paša iecienītos oksimoronus, var dēvēt par marginālu klasiķi. Būdams politiski pretrunīga un daudzējādā ziņā neērta personība, viņš mūsdienās ārpus Itālijas, iespējams, ir slavenāks nekā paša mājas.
„Neputna” izdevums „Nolādēti toskānieši” ir īpašs arī ar tajā iekļautajām vairāk nekā divdesmit fotogrāfijām no leģendāro brāļu Alinari 1852. gadā Florencē dibinātās fotodarbnīcas Fratelli Alinari arhīviem.


PAR AUTORU: Dace Meiere dzimusi 1973. gadā, publicējusi tulkojumus no lietuviešu, itāļu, spāņu un katalāņu valodas, pārradījusi vairāk nekā 60 grāmatu, to vidū Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Alesandro Bariko, Nikolo Ammaniti, Havjera Mariasa, Roberto Bolanjo, Kristinas Sabaļauskaites u. c. autoru darbus. Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā (2007) un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas (2006, 2005, 2004, 2002, 2000), balvu „Sudraba tintnīca” (2012).


Ekspertu vērtējumi:

Aivars Eipurs

Dzejnieks

Dace Meiere pati meklē un izvēlas, ko tulkot. Tas šajā gadījumā nav mazsvarīgi, lai arī, kā uzsvēris literatūrkritiķis Guntis Berelis, Kurcio Malaparte Itālijā neskaitoties pirmā ešelona rakstnieks. Neraugoties uz to, grāmata ir lieliskas cilvēka tikumu studijas. Kā lasītāji iesakām šo stereotipiskos priekšstatus revidējošo eseju krājumu, un tas, jādomā, arī ir iemesls, kāpēc tulkotāja tikusi nominēta; jo arī vairākas citas mūsu tulkotājas salutē nepārtraukti. Apbrīnojama ir autora aizrautība, kādā šķitums uzdots par īstenību, zemais par augsto, līkais par taisno un otrādi, kur savienotas daudzu Toskānas apdzīvoto vietu un arī citu zemju iedzīvotāju manieres un īpašības, kuras tiek piedēvētas toskāniešiem, lai tikai uzsvērtu viņu unikalitāti. Robeža, kur toskāniešu raksturojums pārstāj atbilst patiesībai, nav nosakāma. Toskānieši nebija muļķi un īpaši ļaunā neņēma. Drīzāk viņi varētu teikt: "Tas ir par kurzemniekiem. Tas ir tas, ko nepierakstīja Imants Ziedonis savā "Kurzemītē"." Šāda citas zemes reģiona iedzīvotāju izpēte rosina arī mūs ieskatīties dziļāk savā apkārtnē un novērot daudz ko savdabīgu.

Guntis Berelis

Rakstnieks un literatūrkritiķis

Daces Meieres vārds tulkotās grāmatas titullapā allaž ir kā kvalitātes zīme – gan tulkojamā darba, gan paša tulkojuma. Toskāniešiem paveicies, ka par viņiem rakstījis Malaparte, kurš, šķiet, pats bijis tik ļoti apmāts ar Toskānu, ka nevis zīmējis salkanas lubu bildītes ar krāšņiem saulrietiem aiz nolaideniem pakalniem vai agrās renesanses arhitektūras pērlēm, bet "toskāniešu raksturu" apcerējis neganti ironiski un brīžiem ņirdzīgi, turklāt brīžiem vēl aizrautīgi blefodams un bārstīdamies ar paradoksu pērlēm. Tā rakstīt var vien par lietām, kam autors patiesi pieķēries. Savukārt Malapartem paveicies, ka viņu latviskojusi Dace Meiere. Būtībā viņa dara tieši to, ko katram tulkotājam pienākas darīt, – faktiski kļūst par līdzautoru, nevienu brīdi nenomācot un neapspiežot īsto autoru. Tiek saglabāta gan oriģināla jēga, gan arī tulkojums "skan" latviski, tā ir reāla latviešu valoda, nevis konservs vai dienas avīzes reportāža. Bet latviešiem paveicies, ka nu Toskānā var orientēties ne tikai pēc tūrisma ceļvežiem, bet arī pēc "Nolādētajiem toskāniešiem".

Guntars Godiņš

Tulkotājs, dzejnieks

Kurcio Malapartes eseju grāmatu "Nolādētie toskānieši" var baudīt kā labu espresso. Tajā viss ir sabalansēts – garša un smarža, realitāte un sirrealitāte, asredzība un asprātība, mīlestība un ironija. Pēckara laikā rakstnieks Kurcio Malaparte uzrakstījis ļoti savdabīgu un negaidītu grāmatu par, viņaprāt, pilnīgi citādiem ļaudīm Itālijā – toskāniešiem. Šo tekstu vienlaikus var uztvert gan kā pacilājošu himnu Toskānai, gan kā smalku grotesku vai labdabīgu sarkasmu. Tulkotāja Dace Meiere visās niansēs ir uzbūrusi rakstnieka valodas intonācijas, bet tas savukārt lasītājam ļauj pilnīgi noticēt un netraucēti izbaudīt aprakstītos notikumus, vērojumus un pārsteidzošos secinājumus. Daces Meieres valodas izjūta un niansētība, stila precizitāte un atbrīvotība ir spējusi toskāniešu vienreizējo "valodas kafijas" aromātu atgādāt līdz Latvijai.

DMC Firewall is a Joomla Security extension!