"Oliņš boliņš sēž uz soliņa"

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Rūta Briede

Grāmatu dizainere

Ievas Samauska izveidojusi savu, skanīgu versiju un stāstu par leģendāriem skaitāmpantiem, kas ir un būs nozīmīgi katrai jaunai bērnu paaudzei. Ritmā dzeja rada rosīgu noskaņojumu jauniem izaicinājumiem.

Aivars Eipurs

Dzejnieks

Ievai Samauskai šie bērnu dzejoļi sanākuši tik veiksmīgi, ka vienam otram ir pat hrestomātiskuma iezīmes. Šķiet, ka tie jau sen ir mūsu literatūrā. Varētu būt radušies pat padomju laikā vai jebkad, kad bērnu rotaļās lietoja (un joprojām lieto) bērnu populāro skaitāmpantiņu: "Oliņ-boliņ-čimpiņ-rimpiņ (vai: čimpā-rimpā) kājiņ-vējiņ-bums! (vai: bunkš!)" Samauskas dzejas grāmatā Oliņš Boliņš, Čimpiņa Rimpiņa, Kājiņš Vējiņš un Bums kļuvuši par tēliem un ar viņiem daudz kas notiek – visnotaļ jēdzīgu atskaņu ietvarā tiek izspēlēti asprātīgi sižeti. Mēs īsti nezinām, kā šie varoņi izskatās, tāpēc varam tos iztēloties pēc sirds patikas. Gandrīz vai vienīgais izplūdušais un tāpēc neobligātais šeit ir dzejolis "Oliņš Boliņš un paziņas". Savdabīgs ir dzejolis "Oliņš Boliņš un ķīnietis": agrāk esmu ironizējis, ka gandrīz katram latviešu dzejniekam dzejolī ir pa ķīnietim. Šeit iets vēl tālāk. Visiem pierasts, ka grāmatās, parasti pieaugušo, ir pāris frāžu svešvalodās, visbiežāk angļu, krievu, franču, vācu, spāņu. Ieva Samauska ir viena no, ja ne pirmā, kas dzejolī likusi runas fragmentu ķīniešu valodā. Grafiskais atbilst saturam, jo runa ir par Ķīnas precēm. Mūsdienās uzrakstīt labus un "svaigus" bērnu dzejoļus ar atskaņām ir sarežģīti. Autorei tas izdevies.

Lita Silova

Literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece

Ievas Samauskas dzejoļu grāmata "Oliņš Boliņš sēž uz soliņa" noslēdzas ar – pieskaitīšanu (iekļūšanu izlasītāju pulkā), bet līdz šim zīmīgajam rituālam ir vēl daudz citu piedzīvojumu, kas kutina garšas kārpiņas (saldējums), kas liek saviebt degunu (paciņa – smaciņa), kas nakts vidū atmodina (PajOliņš), kas raisa bailes (spoku stāsti), atgādina kaut ko jauki pazīstamu (Burbuļmāte, Turku Pupa), kas iedrošina raudzīties tālāk un dziļāk (jūra), un vēl, un vēl... Dzejnieces ielūkošanās, kas aiz dažādu paaudžu bērniem zināmā skaitāmpanta slēpjas, norit asprātīgi un rotaļīgi, un tad izrādās, ka jau latviešu bērnu folklorā mīļi tēli un zināmi sižetiņi spēj izdzīvot arī mūsdienu trauksmē, troksnī un dažādu iespaidu sīko gabaliņu ņirbā.

BĒRNU VĒRTĒJUMI: