Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Pauls Bankovskis
MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis
REDAKTORE: Gundega Blumberga
ZINĀTNISKAIS KONSULTANS: Vents Zvaigzne
DARBA NOSAUKUMS: „18”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ANOTĀCIJA: Paula Bankovska romāns „18” ir sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” trešais darbs. Divi latvieši, divi dažādi laikmeti – starpā gandrīz vai gadsimts. Viens 1917. gada rudenī vēl nepavisam nav pārliecināts, vai latviešiem būtu vērts mēģināt dibināt savu valsti. Līdz 1918. gada 18. novembrim vēl ir laiks, viņa domas var mainīties, ja vien izdosies atbildēt uz jautājumu „Kāpēc?”. Otrs pie šī paša jautājuma nonāk 21. gadsimta otrajā gadu desmitā. Tas, kas 1918. gadā daudziem šķita jau atbildēts un pašsaprotams, piepeši tāds vairs neliekas. Šis ir stāsts par viņu abu neiespējamo satikšanos.
PAR AUTORU: Rakstnieks, žurnālists Pauls Bankovskis dzimis 1973. gadā Līgatnē. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā mākslinieciskās stikla apstrādes nodaļā. Studējis filozofiju Latvijas Universitātē (1992–1996). Prozu publicē kopš 1993. gada. Strādājis laikrakstā „Diena”, bijis portāla Diena.lv redaktors, grāmatu apgāda „Liepnieks un Rītups” direktors, žurnālu „Ir” un „Rīgas Laiks” līdzstrādnieks. Kopš 2011. gada strādā reklāmas aģentūrā „TBWA Latvija”. Publicējis desmit romānus, grāmatas bērniem, piecus stāstu krājumus – viņa uzmanības lokā ir gan Latvijas vēsture, tās mīti un leģendas, gan nesenās padomju laika reālijas, gan iespējamā nākotne (romānā „Plāns ledus”). Bankovska grāmatu tulkojumi iznākuši Somijā, Čehijā un Vācijā. Viens no festivāla „Prozas lasījumi” aizsācējiem un ilggadējs dalībnieks. Divreiz godalgots žurnāla „Karogs” un Raimonda Gerkena romānu konkursā (1996. gadā par romānu „Laiku grāmata”, 2002. gadā par romānu „Misters Latvija”). Par grāmatu „Mazgalvīši spēlē mājās” 2008. gadā saņēmis Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. 2009. gadā par filmas „Klucis – nepareizais latvietis” scenāriju saņēmis balvu „Lielais Kristaps”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Artis Ostups
Dzejnieks
Redzes un iztēles māņi, neskaidri silueti un klusi atgādinājumi par vēstures klātbūtni. Bankovska rēgainais romāns aicina apdomāt, kā mēs izturamies pret pagātnes notikumiem un cik tie ir nozīmīgi šeit un tagad. Nekādu historisma ilūziju, tikai atbalsis.
Guntis Berelis
Rakstnieks un literatūrkritiķis
Paula Bankovska romānā divu dažādu laikmetu cilvēku stāsti ierāmē latviešiem maģisko skaitli "18" – Latvijas valsts dibināšanas gadu. No vienas puses – tas vēl tikai gaidāms un vien dažbrīd nojaušams, no otras – tas jau bijis un nu izmantojams kā atspēriena punkts. Skaitlis "18" ir vienīgais stabilais pieturas punkts romāna būvē. Tam visriņķī – faktu, notikumu, sīku atgadījumu, pieļāvumu, interpretāciju, refleksiju, mistēriju jūklis. Lai arī reālie vēsturiskie notikumi tiek skarti, romāns nebūt nav vēsturisks komikss, bet drīzāk pārdomas metaforās par mums visiem svarīgām tēmām. Taču būtībā romāns vēsta par ko citu – par to, ka vēsture ir dzīvs radījums, kas ir nemitīgi klātesošs, lai ko cilvēks pasāktu un lai kāda būtu viņa attieksme pret bijušajiem (un arī gaidāmajiem) vēsturiskajiem notikumiem. Iespējams, autoram pēcvārdā taisnība – vēsture iemājo mūsos arī tad, ja mēs paši to neapzināmies. Vēsture pārvēršas nemateriālā domu plūsmā, savukārt domas inspirē darbību – piemēram, sarakstīt grāmatu "18", kas turpina radīt domas.
Dace Rukšāne-Ščipčinska
Rakstniece
Sasiet kopā pagātni un tagadni, skarbumu un liriku, reālus notikumus ar mistiku – to šogad vispārliecinošāk paveicis Pauls, aprakstot senā varoņa ceļojumu 1918. gada priekšvakarā un sava alter ego vēsturiski personiskos meklējumus mūsdienās. Pagājušā gadsimtā sākuma personāžs pārsteidz ar dziļajām zināšanām kultūrā, politikā un cilvēces attīstībā, kas nesaraujami sasaucas ar šodienas domājoša cilvēka secinājumiem. Vai toreiz cilvēks tā domāja? To mums grūti pateikt, tāpēc romānu grūti uztvert kā autentiski vēsturisku, taču tā vispārcilvēciskās vērtības un raiti plūstošā valoda aizrauj prom no vēlmes pēc precīziem faktiem.
Guntars Godiņš
Rakstnieks un literatūrkritiķis
Paula Bankovska romānam ir zīmīgs un ļoti simbolisks nosaukums. Skaitlis „18” saistās ar daudziem svarīgiem notikumiem: mūsu valsts dibināšanas gads un datums, pilngadība, parasti ar 18 gadiem sākas pieaugušo dzīve utt. Detektīvintriga veido romāna aploci, savelk kopā daudzus un dažādus sižeta pavērsienus, sapludina vēsturisko un mūsdienu laiku, uztur spriedzi. Patīkami, ka vārdā nenosauktais romāna varonis vairāk līdzinās brīvības cīnītājam, dēkainim un avantūristam Sergejam Staprānam, nevis kādam odiozam Latvijas armijas ģenerālim vai valstsvīram. Autors paveicis lielu vēstures faktu studiju darbu, spējis atrast kopsaucēju 20. gadsimta notikumiem, bez eksaltācijas un patētikas romānā tiek spriests par valsts dibināšanas un pastāvēšanas jēgu, par cilvēka brīvību, ko autors metaforiski salīdzinājis ar koka brīvību, kas, viņaprāt, esot ideāla un „uz ko mums visiem vajadzētu tiekties”.
SKOLNIEKU VĒRTĒJUMI:
Aelita Petrova
12.klases skolniece
Uzzinot, ka šis ir romāns par vēsturiskiem notikumiem, daudzi, iespējams, noliks šo grāmatu atpakaļ plauktā nemaz neatvērtu. Jāatzīst, ka arī es to būtu darījusi, jo vēsturiskie romāni šķiet biedējoši gari un garlaicīgi. Taču Paula Bankovska romāns "18" izrādījās citādāks. Es to gribētu nosaukt par vēstures mācību grāmatas interesanto versiju. Blakus stāstam par jauna karavīra gaitām teju 100 gadus senā vēsturē vijas mūsdienu stāsts ar mistikas piesitieniem. Mistērijas, kas vijas viscaur romānam, piesaista lasītāju, un, manuprāt, tieši mistika un neparastais ir tas, kas vislabāk piesaista jaunos lasītājus.
Izlasot šo darbu, manas domas par vēsturiskiem romāniem ir mainījušās tieši tik daudz, lai dotu iespēju vēl kādam šāda veida darbam iekarot manas simpātijas. Vēsture vairs nešķiet garlaicīga. Ja mācību grāmatas vēsturē būtu tikpat aizraujošas cik Paula Bankovska romāns "18", tad vēsture varētu pretendēt uz mīļākā mācību priekšmeta statusu daudz biežāk.