"Vai otrā grupa mani dzird?"



Foto: Jānis Balodis

AUTORE: Inga Gaile

MĀKSLINIECE: Anete Melece

REDAKTORE: Inese Zandere

DARBA NOSAUKUMS: "Vai otrā grupa mani dzird?"

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs

PAR AUTORI: Dzejniece, dramaturģe un režisore Inga Gaile dzimusi 1976. gadā. Beigusi Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju (1993), studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā (1994–1998), beigusi Teātra un TV dramaturģijas kursu (2012), no 2012. gada līdz 2014. gadam studējusi režiju maģistrantūras studiju programmā. Strādājusi "TV3 Latvia" un reklāmā. Kopš 2004. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Publicējusi četrus dzejoļu krājumus pieaugušajiem: "Laiks bija iemīlējies" (2000), "raudāt nedrīkst smieties" (2004), "Kūku Marija" (2007) un "Migla" (2012). Gailes dzejoļi atdzejoti angļu, lietuviešu, zviedru un bengāļu valodā. Atdzejojusi Latvijas krievu dzejnieku darbus. Veidojusi dramaturģisko materiālu vairākiem teātra iestudējumiem. 2011. gadā publicēta Ingas Gailes luga "Āda" (2011), kas jau ceturto sezonu ir Ģertrūdes ielas teātra repertuārā, savukārt "Dirty deal teatro" iestudēta Ingas Gailes sarakstītā un kopīgi ar Martu Elīnu Martinsoni režisētā izrāde – sieviešu tiesību varietē "Trauki". Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju (1999), Annas Dagdas fonda balvu (2004), Ojāra Vācieša prēmiju (2004, 2012), Dzejas dienu balvu (2007) un žurnāla "Latvju Teksti" balvu (2012). 2012. gadā saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu "Piena ceļi". 2014. gada nogalē iznāca Ingas Gailes pirmais dzejoļu krājums ģimenēm ar bērniem "Vai otrā grupa mani dzird?" Šobrīd Inga Gaile strādā pie sava pirmā garākā prozas darba, kas iznāks romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts".

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Artis Ostups

Dzejnieks

Kārtējais pierādījums Gailes kā dzejnieces drosmei. Uzstādījums rakstīt ģimenēm ar bērniem, iekļaujot arī vecāka skatījumu, īstenots formā, kas paplašina žanra robežas. Iztēlojos zinātkāru bērnu, kurš jautā: „Vai tā var būt? Ko nozīmē šis vārds?”

Lita Silova

Literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece

Ja pieaugušais palūkosies spogulī, viņš redzēs sevi tādu, kādu pats vai apkārtējie viņu iedomājas. Ja pieaugušais pavērsies bērnos, tad viņš ieraudzīs sevi tādu, kāds ir patiesībā. Par to arī ir Ingas Gailes grāmata ar tik zīmīgo norādi uz vāka: dzejoļi ģimenēm ar bērniem. Pavisam noteikti grāmata uzrunā tiklab pieaugušos, kā arī bērnus. Rosinoša ir iespēja pēc dzejoļu izlasīšanas dalīties iespaidos, salīdzināt iedvesmas avotus un veidot smalkas (jūtīgas) sarunas, lai kopīgi lūkotos uz dzīvi tās raibumā: no jautras rotaļas, vērīgas apkārtnes un cilvēku iepazīšanas līdz skaudrai atklāsmei, ka mēdz arī sāpēt. Sarunas ir viens no iedarbīgākajiem dzīves izprašanas veidiem, bet pasaules stabilitāti tā pa īstam nodrošināt spēj – bērni. Viņiem piemītošā brīvā fantāzija ļauj kliedzienus, ielu troksni, vienatni un citas pieaugušo dzīves spēlītēs radušās problēmas pārvarēt un pārvērst patiesi radošās spēlēs.

Rūta Briede

Grāmatu dizainere

Dzeja kā savāds noslēpums, kas paliks starp lasītāju un klausītāju, pateiks to, ko sen jau vajadzēja pateikt, un noķers vēl neatklātas sugas jūtas bērna un, kas vēl zīmīgāk, mammas un tēta zemūdens pasaulē. Par tām nevarēs stāstīt citiem, jo neviens neticēs, ka bija interesanti, nevis tāpēc, ka es smējos, bet jutu.


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA