Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Italo Kalvīno
TULKOTĀJA: Dace Meiere
REDAKTORS: Arturs Hansons
MĀKSLINIECE: Elīna Brasliņa
DARBA NOSAUKUMS: “Neredzamās pilsētas”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: “Manuprāt, esmu uzrakstījis ko līdzīgu pēdējai mīlas poēmai, kas veltīta pilsētām laikā, kad pilsētu izdzīvot kā pilsētu kļūst arvien grūtāk.” - Italo Kalvīno
Grāmatas tapšanu iedvesmojis venēciešu ceļotāja un diplomāta Marko Polo (1254–1324) darbs “Il Milione”, saukts arī par “Brīnumu grāmatu”, viens no ietekmīgākajiem tekstiem Eiropas literatūras (un ne tikai) vēsturē. Kalvīno īsromānā mijas Marko Polo sarunas ar mongoļu hanu Hubilaju un deviņās kopās sagrupēti piecdesmit piecu iedomātu pilsētu apraksti, kas izkārtoti atbilstoši stingrai struktūrai.
PAR TULKOTĀJU: Dace Meiere (1973) publicējusi tulkojumus no lietuviešu, itāļu, spāņu un katalāņu valodas, pārradījusi vairāk nekā 60 grāmatu, to vidū Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Alesandro Bariko, Nikolo Ammaniti, Havjera Mariasa, Roberto Bolanjo, Kristinas Sabaļauskaites u. c. autoru darbus. Dace Meiere saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā (2007) un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas (2006, 2005, 2004, 2002, 2000), balvu „Sudraba tintnīca” (2012), Literatūras gada balvu (2014).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Edvīns Raups
Dzejnieks un tulkotājs
Meklējot ideālo pilsētu, kurā dzīvot, baudīt un mirt, tu, lasītājs, attopies uz tāda kā loka, kas savā gaitā draud apmest pamatīgu līkumu, aizvest tevi tālu, tālu uz jaunām zemēm, taču nepamet sajūta, ka esi apmaldījies un patiesībā staigā pa apli. Pa apli, kas esi tu pats. Tavi sapņi, ilgas, ciešanas, ko rada un attīsta ne jau kaut kādas vainas un netaisnības, bet gan tava plašā, mīlošā sirds un apziņa, ka pasaulei tomēr var apiet apkārt (Marko Polo tēma) – un tad jāpamāj atvadas. Visskumjākais, ka šīs atvadas jāpamāj arī pašam sev, jo šī pilsēta, ko esi atklājis sevī, ir tik vienreizēja, tik... Varbūt: tik izdomāta, tik skaistāka par ārpusē esošo Eisāpiju (viena no Kalvino pilsētām), ka pavīd cerība par tās nemirstību.
Jānis Ozoliņš
Literatūrzinātnieks
Dace Meiere vērpj Italo Kalvīno smalkās dzejprozas pavedienu, lai mūsu acīm atklātos krāšņās pilsētas, par kurām Marko Polo stāsta hanam Hubilajam. Valodas daile ir mānīga, jo lasītājam jāseko līdzi skaitļiem, atmiņām un atziņām, kas te savijas, te irst, taču rūpīgi izvēlēti vārdi to visu satur kopā. Krāšņi, sapņaini, skumji, skaudri, alegoriski – Kalvīno ir tik daudz šķautņu, un tās visas Daces spēkos ir darināt latviešu mēlē. Latviešu lasītājiem patiesi ir paveicies ar tulkotāju, kura mīl ne vien tulkojamos autorus, bet ir prasīga pret latviešu valodu. Et quae numquam oblivione delebitur!
Henriks Eliass Zēgners
Dzejnieks
Runājot par literatūru, mēdz lietot dalījumu starp formu un saturu. Kalvīno “Neredzamo pilsētu” gadījumā šāds paņēmiens šķiet lieks, jo viņa fantastisko stāstu būtība pulsē tieši valodā – teikumu mežģīnēs, konstrukcijās un kosmosos. Meieres skrupulozā meistarība jau labu laiku ir vispārzināms fakts, taču šajā tulkojumā to iespējams redzēt kā zem palielināmā stikla ikkatrā lapaspusē. Nebaidīšos šo saukt par vienu no aizraujošākajiem un iespaidīgākajiem tulkotajiem darbiem, kas izdots pēdējo gadu laikā.
