“Tur”



Foto: Publicitātes fotogrāfija

IZDEVĒJS: Dienas Grāmata


AUTORS: Kristīne Ulberga


MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis


ANOTĀCIJA: Šī ir grāmata par teritoriju, kur pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados — okupācijas stagnācijas zenītā – bija iespējams uzturēties ikvienam. Ja vien cilvēks spēja izdarīt izvēli. Alternatīvā dzīve kā brīvības ilūzija, iekšējā dzīve — kā brīvības slēdzene. Grāmata, kas nerotaļājas ar laikmeta ainiņām un butaforiju, bet ietiecas cilvēka pamatos, būtībā.
- Gundega Repše


PAR AUTORU: Kristīne Ulberga (1979) plašāku ievērību guva 2008. gadā, kad viņas romāns pusaudžiem "Es grāmatas nelasu" konkursā "Baltā vilka grāmata" ieguva otro vietu. Līdz šim rakstniece sarakstījusi trīs grāmatas pusaudžiem "Virtuālais eņģelis", "Es grāmatas nelasu" un "Es grāmatas nelasu 2". Romāns "Zaļā Vārna" (2012) ir rakstnieces ceturtais romāns, un tas adresēts — kā rakstniece pati saka — "visiem, kas dzīvē zaudējuši brīvību", darbs saņēmis Literatūras gada balvu.

 

Ekspertu vērtējumi:

Ieva Kolmane

Literatūrkritiķe un tulkotāja

Vienmēr ir bijuši cilvēki, kam svarīgākais ir aiziet un runāt ar sevi vai rāganām (nārām,valkīrām) līdzīgiem līdzcilvēkiem, kas dzīvo laimīgā neziņā par visādiem iļjičiem un perestroikām. 21.gs. vēstures stāstu sērijā grāmata „Tur” iemieso vēlmi iedzīvoties konkrēta „mazā cilvēka ādā” starptelpās vai subkultūrās, kas publiskajā telpā vairāk vai mazāk bijušas pamestas novārtā. Man patīk virsraksts. „Tur” ir ne vien norāde uz vietu, kuras nav „šeit”, bet arī darbības vārda „turēt” vienskaitļa trešās personas forma. Ir kas tāds, kas mūs var turēt un tur. Par spīti visam.

Edvīns Raups

Dzejnieks un tulkotājs

Stāsts par mēģinājumu izkļūt ārpus varas diktētiem dzīves noteikumiem. Ārpus jebkādas varas, un piesaiste kādam noteiktam laikmetam te ir tikai simboliska. Tikpat labi romāna varoņi būtu varējuši dzīvot mūsdienās un ilgoties pēc šīs krietni vien ezotēriskās garīgās brīvības, kas vienlīdz tuva un tāla ir visos laikos. Taču laikmeta fons neapšaubāmi jebkuram liktenim piešķir jaunu, suverēnu vērtību visās tā likstās un uzvarās. Un padomju laika cilvēku emocionālā smeldze, ko rada apspiestas ilgas pēc visviens kādas brīvības, šī padomju sistēmas aizliegtā augļa, kas caur šo aizliegumu iegūst gluži sakrālas konotācijas, – šī emocionālā smeldze kļūst par patstāvīgu romāna kvalitāti.

Osvalds Zebris

Rakstnieks

Ceļu uz Māju – tur, tālu prom purvos, tur, dziļi sevī, – Kristīne Ulberga noslēdz ar īsu teksta uzdevuma formulējumu, kas lasāms romāna pēcvārda priekšpēdējā teikumā: “Pavirzīt sevi tuvāk būtībai kaut par milimetru.” Šo uzdevumu viņa pilda, stāstot par jaunu cilvēku, kurš iet prom, bēg no 80. gadu dzīves definējuma, patiesībā bēg prom no definējuma jebkādos laikos un iekārtās. Māja purvājos, kas kļūst par romāna “smaguma centru”, pagājušo un topošo notikumu krustpunktu, ir gan vēsturiskiem faktiem pietuvināts stāsts par autsaideru komūnu, gan spilgta metafora – par tiekšanos pēc iekšējas brīvības, akačiem šajā ceļā, par brīnumainu izglābšanos no gara nāves taustāmā, vieliskā purvā.

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd