Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORE: Andra Manfelde
MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis ar autores ilustrācijām
DARBA NOSAUKUMS: “Kurš no mums lidos?”
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ANOTĀCIJA: Karostas nomalē pie jūras dzīvo trīs bērni - Fēliksa, Dodō un Ķī. Kādā pavasara rītā uzrodas tik bieza migla, ka pat pirkstu gali nav ieraugāmi. Kad biezā dūmaka izklīst, viņu skaistākās ēkas — Katedrāles — vairs nav. Bērni dodas to meklēt un atrod trīs brīnumstikliņus. Caur tiem var redzēt ļoti dīvainas lietas. Ceļā viņiem jāsastop gan Skumju Princese, gan Dusmu Dāma, jābrīnās par Tukšrosības Kundzīti un jābēg no Spēļu Spokiem. Tilta Putns viņus izglābj, tomēr, lai uzzinātu, kurš no mums lidos, jālasa viss stāsts!
PAR AUTORI: Rūta Briede (1984) ir ilustratore un grāmatu dizainere, dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS mākslinieciskā redaktore, radījusi leļļu vizuālos risinājumus režisora Edgara Kaufelda izrādēm “Alise Brīnumzemē”, “Jūlijonkuliņa Ziemassvētki” un “Bruņinieks, kuram sāpēja zobi” Latvijas leļļu teātrī, veidojusi grafiskus stāstus un komiksus. Rūta Briede aktīvi darbojas mākslas pedagoģijā, strādājot par ilustrācijas pasniedzēju LMA grafikas katedrā. Apbalvojumi: Starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balva, Latvijas grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele balva, Latvijas teātra balvas Spēlmaņu nakts nominācija.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Jānis Ozoliņš
Literatūrzinātnieks
Kaiju karalienes noslēpums bērna acīm (un ausīm) ir pasaka par nīgro Renāti, kuras nepatika pret kaiju klaigām patiesībā slēpj ilgas pēc mājām, taču pieaugušie šeit manīs līdzību par radoša cilvēka sarežģīto dzīvi un mīloša un saprotoša dzīvesbiedra meklējumiem. Šajā pasakā dzīves ceļi saved kopā gleznotāju un mūziķi. Un kas gan tur pārsteidzošs, ja Renātei garšo zivis, un kāda tur mums daļa, vai viņa vispār maksā rēķinus par dzīvokli, un kā gan akordeonists pēc kritiena no liela augstuma izdzīvo, bet lauztās rokas, kas nule bija ieģipsētas, pēkšņi ir brīvas, ceļojot līdzi Renātei uz viņas karaļvalsti. Atbilde meklējama faktā, ka teksts un attēls šajā grāmatā ir ciešā mijiedarbē, tie viens otru turpina. Tas bērnu literatūras kontekstā ir būtiski, un to var panākt autors, kuram abas mākslas nav svešas. Drosmīgs Rūtas Briedes solis, piesakot sevi kā bērnu literatūras autori.
Silvija Tretjakova
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra un lasīšanas veicināšanas programmu vadītāja
Kādā daudzstāvu mājā dzīvo ne pārāk veca, ne pārāk jauna, vientuļa sieviete Renāte. Viņa ir viegli aizkaitināma un visvairāk nevar ciest kaiju klaigāšanu, tādēļ raksta sūdzības pilsētas domei un neļauj kaimiņienei barot putnus. Arī akordeonists Ludvigs, kurš dzied dziesmas par kaijām, Renāti no tiesas sadusmo. Vai šāds sižets varētu interesēt bērnus? Jā un nē. Kad, pētot bildes, viņi, ziņkārības dzīti, pašķirs lapas uz priekšu un varbūt sapratīs, ka tā ir brīnumiem un pārvērtībām pilna pasaka. Varbūt apburtās Renātes noslēpumu atminēt mudinās uzticamā televizora ekrānā redzamais jautājums: “Vai tiešām šis stāsts tā arī beigsies? Tas taču nemaz nav priecīgs.” Taču “Kaiju karalienes noslēpums” ir arī grotesks stāsts pieaugušajiem par sevis meklēšanu, ilgām pēc mīlestības un nespēju paraudzīties no malas uz personiski jūtīgiem notikumiem. Noskaņas ziņā tas atgādina slavenās beļģu mākslinieces Kitijas Krauzeres bilžu grāmatu “Ezera Annija”. Renāte tāpat kā Annija ir vientuļniece, taču viņa atšķiras no bēdīgās un nogurušās līdzinieces ar savu smieklīgi taisnprātīgo cīņas sparu. Debijas grāmata māksliniecei ir izdevusies ne vien oriģinālo tēlu un neparasto zīmējumu dēļ, bet arī raitās un lakoniskās valodas dēļ.
