Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Pauls Bankovskis
MĀKSLINIEKS: Pauls Bankovskis
DARBA NOSAUKUMS: “Kur pazuda saimnieks?”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
ANOTĀCIJA: Šī ir grāmata lieliem, gandrīz jau pieaugušiem bērniem. Stāstos uz dažādiem nozīmīgiem, traģiskiem Latvijas vēstures notikumiem var paraudzīties nevis ar cilvēku, bet gan mājās, kūtīs un pagalmos mītošo dzīvnieku un putnu, pat kukaiņu acīm. Kur pazuda saimnieks? Vēl vakar vai pat šodien viņš bļodiņā ielēja svaigu ūdeni, pienesa barību, rūpējās, bet tad piepeši kaut kur pazuda. Izgāja no mājas, tika aizvests, aizbrauca līdzi svešiem, neatgriezās. Katram no stāstiem rakstnieks dod līdzi atslēgu - īsu skaidrojumu, kas palīdzēs labāk saprast attēloto laika posmu Latvijas vēsturē no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.
PAR AUTORU: Pauls Bankovskis (1973) ir 17 romānu un stāstu krājumu autors, žurnālists un scenāriju autors. Pirmās literārās publikācijas 1993. gadā. Divreiz godalgots žurnāla „Karogs” un R. Gerkena romānu konkursā (1996. gadā par romānu „Laiku grāmata”, 2002. gadā par romānu „Misters Latvija”). Par grāmatu „Mazgalvīši spēlē mājās” 2008. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, bet par stāstu „Pērlīte" 2014. gada Prozas lasījumu galveno godalgu. 2009. gadā par filmas „Klucis — nepareizais latvietis" scenāriju saņēmis balvu Lielais Kristaps. Literatūras gada balvas nominācija arī prozas krājumam “Trakie veči” (2016).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Osvalds Zebris
Rakstnieks
Atbilstoši izdevniecības nosaukumam – grāmata lielam un mazam. Stāsti par negaidītām, biedējošām, nenovēršamām pārmaiņām, kurus mums no sava skatpunkta stāsta kaķene Rudīte, zivtiņa Zeltīte, zirgs Melnais Ansis, vistiņa Pērlīte un citi draugi. Kas notiek, kad viņiem pazudis cilvēks? Šis ir gadījums, kad teksts piemērots lasīšanai divatā, trijotnē vai kuplākā pulkā, jo katrs no stāstiem par būtiskiem brīžiem Latvijas vēsturē prasās pēc sarunas, kas var notikt lasīšanas laikā vai pēc tam. Kur liels paskaidro mazam, ko topošajai Latvijai īsti nozīmēja 1905. gads, bet mazs atrod brīnišķīgajās Paula Bankovska ilustrācijās to, ko liels nemaz nevar saskatīt.
Undīne Adamaite
Kultūras žurnāliste
Pauls Bankovskis vienmēr ir bijis asprātīgs. Šoreiz viņa asais prāts ir ģenerējis tik vienkāršu (var gan likt, gan nelikt pēdiņās), atjautīgu un iedarbīgu ideju, ka gluži vai brīnums, ka tā līdz šim nebija ienākusi prātā kādam citam. Lasot šos stāstus, nācās uzdot sev jautājumu, — kāpēc līdz šim biju svaidījies nomoda līdzjūtības murgos, iztēlojoties Černobiļas saindētajā teritorijā atstātos dzīvniekus, bet par Latvijas vēstures dzīvnieku upuriem Bankovska piedāvātajā griezumā nebiju aizdomājusies… Laikam jau — lai neapplūstu visas Latvijas upes…Lai arī visi 13 stāsti, manuprāt, nav vienādas mākslinieciskās kvalitātes, (daži paliek skices, fiksās idejas līmenī), grāmata kopumā noteikti ir atzīmējama pie gada sasniegumiem kā intriģējošs veids, kā dzīvā veidā apgūt un atcerēties XX gadsimta Latvijas vēsturi. Brehtiskie post scriptum — enciklopēdiski bezkaislīgie vēsturiskās izziņas komentāri veido labu balansu ar stāstu zemdegās ieslēpto emocionalitāti, jo nevienam jau nav noslēpums, ka latvieši veido ārkārtīgi personiskas un tuvas attiecības ar saviem dzīvniekiem un, ja vien varētu, savu mantojumu norakstītu mīļajai gotiņai vai pat mušai.
Ieva Kolmane
Literatūrkritiķe un tulkotāja
Skatpunktus vispār ir vērts ik pa laikam mainīt, un prieks par katru, kas par to rūpējas. Latvijas vēsture no mājlopu/mājdzīvnieku viedokļa ir vērā ņemams skatpunkts. Nav īsti mazu bērnu grāmata, bet – kas labi – lasāma kopā ar vecākiem, tā sakot, līdzinās ģimenes filmai. Caurcaurēm cilvēcīgi stāsti, kas iesniedzas citās, vēl ilgi pārdomājamās dimensijās.
