Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORE: Zane Zusta
MĀKSLINIECE: Evija Timma-Novika
DARBA NOSAUKUMS: “Ucipuci domā ārpus kastes”
IZDEVNIECĪBA: NOT Yet
ANOTĀCIJA: “Ucipuci domā ārpus kastes” ir grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Grāmata stāsta par rotaļu pūcīti Ucipuci un ir grāmatas “Ucipuci meklē mājas” sērijas turpinājums. Šoreiz pūcītes piedzīvotie notikumi norisinās mājās, jo Ucipuci ir laimīgi atgriezusies pie sava drauga – puisēna Kriša. Ucipuci no rīta paliek viena mājās un netīšām iekrīt milzīgā kartona kastē, ko tur pēc spēlēšanās atstājis Kriša brālis. Viņa sastop mājiniekus, par kuru eksistenci nebija pat nojautusi...Tajā piedzīvotais viņai māca par to, kā mainīt domāšanu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, spēt fantazēt, nebaidīties, pārvarēt bailes no nezināmā un visbeidzot – kā domāt ārpus kastes. Grāmatas beigās ir Ucipuci Zinības, kurās ar optisko ilūziju attēlu palīdzību tiek nostiprināta bērnu izpratne par to, ka uz lietām var palūkoties no dažādiem skatu punktiem. Bet kā tad Ucipuci bez pārsteigumiem? Uz grāmatas vāka piestiprināta Ucipuci ar kustināmiem spārniņiem, padarot to bērna acīs ne tikai par lielisku grāmatu, bet arī mīļu rotaļlietu.
PAR AUTORI: Zane Zusta (1982) Rīgas Stradiņu universitātē studējusi žurnālistiku, paralēli uzsākot aktīvas darba gaitas rakstniecībā medijos un sabiedriskajās attiecībās. Kā rakstniece debitējusi, izdodot grāmatu “Ucipuci meklē mājas” (2015), kas tikusi nominēta skaistāko grāmatu konkursā “Zelta Ābele”. Grāmatai papildus radīta arī audioluga. Ucipuci sērijas turpinājums ir grāmata – “Ucipuci domā ārpus kastes”. Abas Ucipuci grāmatas vieno sirsnīgs stāsts un bērnu interaktīva izglītošana, grāmatu padarot vēl interesantāku mazajiem lasītājiem. Zane Zusta ir arī autore grāmatai “20 padomi laimīgākai bērnībai”, tā tapusi par godu SOS bērnu ciematu 20 gadu pastāvēšanas gadadienai.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ieva Kolmane
Literatūrkritiķe un tulkotāja
Bērnu grāmatas nedrīkst būt tādas, kas domātas mazspējīgākiem līdzcilvēkiem. Gluži otrādi – tām jākalpo par durvīm, kas lielajiem ļauj mazos izkustināt, par viņiem priecīgi brīnīties un no viņiem mācīties. „Ucipuci” to dara caur brīnumskaistām ilustrācijām un iedrošinājumu, mudinājumu ticēt, ka tas, ko tu domā, pasauli dara citādu – labāku.
Undīne Adamaite
Kultūras žurnāliste
Rakstu šīs rindiņas un iedvesmai paralēli raustu šņorīti — Pūcīte paceļ spārnus un nolaiž. Grāmatas ar pievienotām rotaļlietām mūsdienās sen jau vairs nav avangards, bet, lai kāds ar tām gribētu arī rotaļāties, joprojām ir jātrāpa auditorijas gaumē un sajūtās. Māksliniecei Evijai Timmai-Novikai izdevusies pūcīte — personība, kas savā tvīda rāpulītī nolaupa skatītāja uzmanību vēl pirms teksta lasīšanas un kas jau dzīvo savu pašpietiekamu dzīvi ārpus grāmatas vākiem (piedalās radioraidījumos, meistardarbnīcās u.tml.). Grāmata vecumam bez dumpja (kāds nu kuram tas ir), bērniem, kuri vēl neprotestē pret labo padomu došanu un vadīšanu caur uzdevumu labirintiem. Smalkjūtīgiem bērniem, kuri ir gatavi piedalīties rotaļā, kurā pieaugušie vēlas būt gudrāki un atjautīgāki.
Silvija Tretjakova
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra un lasīšanas veicināšanas programmu vadītāja
Grāmata “Ucipuci domā ārpus kastes” ir jau otrā Zanes Zustas sarakstītā grāmata par rotaļu pūcīti. Kopā ar Evijas Timmas-Novikas ilustrācijām, pārdomāto dizainu, atjautības uzdevumiem grāmatas beigās un kartona pūcītes tēlu ar kustīgiem spārniem, ko lasītājs var paņemt rokās un spēlēties, grāmata kļūst par iekārojamu lietu mūsdienu bērnam. Tāpat kā analītiskā domāšana, arī problēmu risināšana ir nozīmīgas prasmes, ko ieteicams apgūt jau kopš mazotnes. Stāsta samezglojums rodas brīdī, kad ģimene dodas dienas gaitās, Ucipuci paliek viena mājās un netīšām iekrīt kartona kastē. Kā izskaidrot mazam bērnam vārdus “mainīt attieksmi” un “domāt ārpus kastes”? Manuprāt, autorei tas diezgan labi izdodas. Par grāmatas metodiski precīzo iedarbību pārliecinājos arī pati, jo ar pirmo reizi nevarēju atbildēt trešo jautājumu Ucipuci zinību nodaļā. Kad aizvēru grāmatu, izmēģināju pūcītes spārnu mehānismu un vēlreiz atgriezos pie neatrisinātā uzdevuma, tas tūlīt noskaidrojās pats no sevis, jo vairs neiedziļinājos zīmējuma detaļās, bet centos to uztvert abstrakti. Stāstā ir vairākas potenciālai attīstībai atbilstošas sižetiskās līnijas un tēli, piemēram, rūķis, kurš sevi dēvē par pašu galveno mājās un dzīvo vannas istabā zem trešās flīzes, kā arī noslēpumainā Zempaklāja radība. Tas liecina, ka Ucipuci varētu turpināt savas gaitas jaunās, neparastās grāmatās.
