Jānis Krastiņš (1950) – tulkotājs un ķīmiķis. 1973. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti, ieguvis Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, kas vēlāk nostrificēts kā inženierzinātņu doktora grāds (Dr. Sc. ing). Līdz 2016. gada 31. decembrim strādājis Čehijas vēstniecībā Rīgā, veicis tulka pienākumus latviešu un čehu politiķu vizīšu laikā. Kopš 1987. gada tulko daiļliteratūru no čehu un slovāku valodas. Nominēts 2014. gada Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais tulkojums" par Josefa Škvorecka grāmatas "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts" tulkojumu no čehu valodas, 2021. gadā par Jakubas Katalpas romāna "Vācieši" tulkojumu no čehu valodas un 2024. gadā par Viktorijes Hanišovas romānu "Sēņotāja". Tulkojis Jaroslava Hašeka, Mihala Vīvega, Jiržīja Kratohvila, Vāclava Havela un daudzu citu autoru darbus. 2015. gadā par nozīmīgu ieguldījumu čehu literatūras tulkošanā latviešu valodā un tās atpazīstamības veicināšanā Latvijā saņēmis balvu Gracias agit, ko ik gadu pasniedz Čehijas Ārlietu ministrija par valsts vārda popularizēšanu ārvalstīs.

Mudīte Treimane (1948) – tulkotāja un bibliotekāre. Beigusi Limbažu 1. vidusskolu (1966), Latvijas Valsts universitātes Svešvalodas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu (1974). Strādājusi Limbažu 1. vidusskolā par sekretāri un angļu valodas skolotāju (1966–1971), arī Codes astoņgadīgajā skolā un Bauskas vakara vidusskolā (1971–1974). Latvijas Nacionālajā (agrāk V. Lāča Valsts) bibliotēkā, Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas galvenā bibliogrāfe (1974–2023). Pirmie tulkojumi no zviedru valodas kopš 1980. gada. Tulkojumi no zviedru, norvēģu, dāņu un angļu valodas izdoti grāmatās un publicēti periodikā. Popularizējusi un veidojusi izstādes par skandināvu bērnu rakstniecību. Saņēmusi Hansa Kristiana Andersena literāro balvu; darbojusies Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas žūrijā.

Margita Gūtmane (1943) – rakstniece, dzejniece, atdzejotāja. 1944. gadā kopā ar radiniekiem nokļuvusi trimdā Vācijā. Beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju, studējusi Hamburgā literatūrzinātni un teātra vēsturi, Stokholmā – baltu valodas. Dzīvojusi Hamburgā, kopš 1996. gada Latvijā. Dzejoļu krājumos “Ēnu spēles” (1971), “Kas zinās stāstīt” (1976), “Klusuma robežās” (1981), “Dzejas” (Latvijā 1991, autores iecerētais nosaukums “Tava ķermeņa ainavas”), prozas darbos “Tā pati diena” (1988) un “Vēstules mātei (1998) atklāts trimdas traģisms, vientulības sajūtas, nepiederība un ilgas. Sarakstījusi grāmatu bērniem “Minkāns” (1985). Atdzejojusi vācu valodā Aleksandra Čaka, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Veronikas Strēlertes, Māras Zālītes, Amandas Aizpurietes, Ulda Bērziņa u. c. autoru dzejoļus. LaRA un Latvijas PEN kluba biedre. Latvijas RS biedre (1992). Saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par prozas grāmatas “Tā pati diena” manuskriptu (1984), PBLA Kultūras fonda Goda balvu par grāmatu “Vēstules mātei” (1998), Latvijas Literatūras gada speciālbalvu par grāmatu ““Dzīve ir viens vella izgudrojums” Veronika Strēlerte manās atmiņās” (2013).

Elga Sakse (1930) – tulkotāja. Tulko no ungāru valodas. Elga Sakse ieguvusi agronomes izglītību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1955), strādājusi specialitātē, vēlākos gados arī par grāmatvedi (1955–1965). Kopš 1965. gada pievērsusies tikai tulkošanai. Elgas Sakses tulkojumā publicēti vairāk nekā 60 ungāru rakstnieku darbu (daļa – nepublicēti), to vidū ir Magdas Sabo, Ferenca Molnāra, Ištvana Freketes, Ištvāna Erķēna, Guļas Ijēša, Šandora Mārai, Žužas Rakovskas, Lāslo Ģurko un daudzu citu darbi.

Par ieguldījumu ungāru literatūras popularizēšanā Latvijā saņēmusi Ungārijas Republikas literāro prēmiju (1988), Ungārijas valdības balvu – medaļu “Pro cultura Hungarica” (1993), Ungārijas Republikas prezidenta zelta piemiņas medaļu (1997), Ungārijas Republikas Ordeni (2009), Ungārijas Republikas Goda krustu (2015), kā arī ir Latvijas Republikas apbalvojuma – Atzinības krusta – kavaliere (2012). 2022. gadā Elga Sakse tika apbalvota ar Balaši Tulkotāja Lielo balvu, kas ir pats augstākais apbalvojums ungāru daiļliteratūras tulkotājam. Šo balvu pasniedz tulkotājiem par izcilu darbu, kas ļauj ārvalstu lasītājiem iepazīt ungāru literatūras klasikas un mūsdienu darbus viņu dzimtajā valodā. Par Balaši Tulkotāja Lielās balvas piešķiršanu lemj padome, kurā darbojas Ungārijas grāmatu nozares un rakstnieku asociāciju vadošie pārstāvji. Kandidātus balvai izvirza Ungārijas diplomātiskas pārstāvniecības ārvalstīs. Balvu kopš 2017. gada piešķir ik gadu vienam tulkotājam, par piešķiršanu lemj Ungārijas Ārlietu un tirdzniecības ministrija.