Foto: LALIGABA publicitātes attēls
PAR AUTORU: Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas L. Brieža 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: "Literatūra un Māksla", "Jaunās Grāmatas", "Grāmata" u. c. L. Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–-2010). Izdevniecības "Minerva" direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Mijkrēšļa rokraksts" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.
ANOTĀCIJA: „Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām. Visu savu mūžu nepagurstoši karojot literatūras pusē, Leons Briedis ir spējis paveikt daudzus klusus varoņdarbus – ieviešot jaunas un attīstot tradicionālas formas dzejā, atdzejā, intelektuālo žurnālu izdošanā, spraigu un radošu starptautisku sakaru uzturēšanā ar citu tautu literatūras bruņiniekiem,”
(Ilmārs Šlāpins)
BIBLIOGRĀFIJA:
DZEJA
Rīta rūsa Rīga: Jānis Roze (2014), Mariagrammas. R.: Neputns (2013), Mijkrēšļa rokraksts. R.: Jāņa Rozes apgāds (2009), Agrais pavasaris: 385 variācijas par tēmu. R.: Minerva (2005), Neienācis aizeju no katras paradīzes. R.: Minerva (2004), Skrandu bruņas. R.: Minerva (2000), Dzedzieda – III. R.: Minerva (2000), Dzedzieda – II. R.: Minerva (1999), Ziemas vakaros raudos. R.: Minerva (1998), Dzedzieda – I. R.: Minerva (1998), Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi. R.: Likteņstāsti (1997), Bezdibeņa eņģelis. R.: Minerva (1996), Negatavā brīvība. R.: Minerva (1995), Saulrieta koks. R.: Teātra anekdotes (1994), Svētdiena vidū mūžības. R.: SOL VITA (1994), Gāju dvēselīte. R.: Liesma (1988), Būtības dārzs. (1987), Pēcjāņi. (1983), Aizejošais loks. (1981), Laiks mest ēnu. (1977), Liepas koks, zalkša asins. (1974)
PROZA
Asinīs krāsotās ilgas (kinoromāns). R.: Minerva (2000)
GRĀMATAS BĒRNIEM
Ar divām bārdām bārdains (pasakas). R.: Zvaigzne ABC (2007), Sūķītis (dzeja). (2004), Ūsainā puķe (dzeja). R.: Sprīdītis (1990), Mazais, mazītiņais (pasakas). (1986), Kamēr gliemeža nebija mājās (dzeja). (1984), Nāriņa (dzeja). (1982), Atjāj zaķis, sarkanbārdis (dzeja). (1978)
ESEJAS
Vārda laikabiedrs. R.: Minerva (2003), Nidas. (1982)
IZLASES
Viļņi tuksnesī/ dzejas izlase. R.: Mansards. (2009), Neteiksim neko. Mīlestības dzeja. R.: Zvaigzne ABC (2009)
TULKOJUMI
Murilu Mendiss "Baznīca, sieviete" Minerva (2008), E.Montāle "Cilvēki ar murdiem" Minerva (2007), F. Pesoa un Ā. Kampušs "Metafiziskais inženieris" Minerva (2006)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
GUNTARS GODIŅŠ
Leons Briedis ir daudzpusīgs, pamanāms un mainīgs. Viņa pirmie dzejoļu krājumi ienesa svaigas nianses 20. gadsimta 70.–80. gadu dzejā, daudzveidoja tā laika stilistiku un izteiksmes līdzekļus. Vēlāk viņa estētiskais dumpīgums un maksimālisms aktualizēja romantisko liriku, dzejnieks prasmīgi spēja apvienot tautasdziesmu ar klasiskās dzejas motīviem un modernisma elementiem. Visu laiku Leons Briedis ir bijis nenogurdināms eksperimentētājs. Trijos krājumos ar kopīgu nosaukumu "Dzedzieda" viņš demonstrē skaņu dzejas (sound poetry) iezīmes latviešu valodā, bet krājumā "Mariagrammas" pierāda konkrētisma un vārdu grafikas plašās iespējas. Augsti vērtējams Leona Brieža atdzejotāja un tulkotāja darbs. Pateicoties viņam, esam iepazinuši rumāņu, moldāvu, spāņu, katalāņu, portugāļu un citu tautu dzeju. Manuprāt, līdz šim nav pienācīgi novērtēts Leona Brieža paveiktais paša dibinātajā un vadītajā žurnālā "Kentaurs XXI" un izdevniecībā "Minerva". Viņa entuziasms un sistemātiskais darbs, popularizējot pasaules intelektuālo literatūru Latvijā 20. gadsimta 90. gados, ir apbrīnas vērts. Nav tāda humanitāro zinātņu studenta vai pasniedzēja, kurš nebūtu izmantojis kādu eseju, rakstu vai tulkojumu no žurnāla "Kentaurs XXI". Pirms balsošanas par mūža ieguldījumu rakstniecībā es uzsvēru Leona Brieža paveikto kultūrizglītības attīstībā Latvijā.
AIVARS EIPURS
Leons Briedis, laimīgā kārtā būdams mūsu laikabiedrs, ir īsts dzejas bruņinieks, un bruņinieka vārdu mūsdienās godam spēj nest tikai retais. Dzejas pielūdzējs un radītājs, daudzu dzejas grāmatu (pirmā – "Liepas koks, zalkša asins",1974), kā arī tautā populāru dziesmu tekstu autors, viņš gadu gaitā apguvis romāņu valodas un atdzejojis izcilu dzejnieku darbus, kurus (piemēram, rumāņu dzejniekus) bez Brieža mēs varbūt vēl ilgi nebūtu iepazinuši. Briedis pārstāv padomju laikā radušos lielisko atdzejotāju plejādi, kuras pārstāvjiem cenzūras dēļ nereti nebija iespējams publicēt savus labākos dzejoļus; nācās pelnīt iztiku tulkojot. Jau neatkarības laikā, no 1992. gada līdz 2010. gadam, Leons Briedis izdeva kulturoloģisku žurnālu "Kentaurs XXI" (iznāca 51 numurs); žurnāls bija liels palīgs gan intelektuāliem lasītājiem, gan autoriem. Tas, tāpat kā prāva daļa Brieža atdzejojumu, iznāca izdevniecībā "Minerva", kuru viņš pats radīja un vadīja. Arī "Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija" (2001) bijusi dāsns avots ne vienam vien topošajam un tagad jau atzītam jaunās paaudzes dzejniekam. Tā, tāpat kā apjomīgā "Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs." (2014), ir Leona Brieža nevīstošs atdzejotāja darba vainagojums.
GUNTIS BERELIS
Leona Brieža vārdā nosauktais kultūrslānis. Pārspīlējums? Nebūt nē – kā citādi lai nodēvē Leona Brieža sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties. Vairāk nekā divdesmit dzejoļu krājumu, divi eseju krājumi, grāmatas bērniem, milzumdaudz publikāciju periodikā. Tulkojumi – no spāņu, portugāļu, rumāņu, katalāņu, latīņu un citām valodām, tostarp jo sevišķi jāakcentē Leona Brieža darbs spāņu un portugāļu dzejas latviskošanā, kas rezultējies divās apjomīgās šo nāciju dzejas antoloģijās – antoloģija ir nevis tekstu apkopojums, bet gan drīzāk panorāmisks skatījums uz visu attiecīgās nācijas dzeju. Deviņdesmitajos gados Leons Briedis bija divu kulturoloģiskas ievirzes žurnālu – "Grāmata" un "Kentaurs XXI" – dibinātājs un redaktors. Satura ziņā abi žurnāli joprojām ir unikālas parādības latviešu kultūrā, kas ilgus gadus spēja uzturēt pie dzīvības knapi dvesošo kulturoloģisko domu. Tāpat liela loma bija arī Leona Brieža dibinātajai izdevniecībai "Minerva", kura ir publicējusi daudzus nozīmīgus XX gadsimta domātāju tekstus. Taču atspēriena punkts bija pavisam vienkāršs – buramvārdos pirmajā dzejoļu krājumā "Liepas koks, zalkša asins" (1974). Buršanās tikai pirmajā acu uzmetienā blēņošanās vien ir. Īstenībā buršanās ir ļoti radošs process – ja ne citādi, tad vismaz poētiskā ziņā noteikti. Nosaukšana vārdā, vārddošana reizē ir arī pasaules radīšana. Nu pēc vairāk nekā četrdesmit gadiem redzams, ka Leons Briedis buršanās mākslās ir liels meistars. Vai citādi iespējams uzradīt veselu kultūrslāni.