Margita Gūtmane (1943) – rakstniece, dzejniece, atdzejotāja. 1944. gadā kopā ar radiniekiem nokļuvusi trimdā Vācijā. Beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju, studējusi Hamburgā literatūrzinātni un teātra vēsturi, Stokholmā – baltu valodas. Dzīvojusi Hamburgā, kopš 1996. gada Latvijā. Dzejoļu krājumos “Ēnu spēles” (1971), “Kas zinās stāstīt” (1976), “Klusuma robežās” (1981), “Dzejas” (Latvijā 1991, autores iecerētais nosaukums “Tava ķermeņa ainavas”), prozas darbos “Tā pati diena” (1988) un “Vēstules mātei (1998) atklāts trimdas traģisms, vientulības sajūtas, nepiederība un ilgas. Sarakstījusi grāmatu bērniem “Minkāns” (1985). Atdzejojusi vācu valodā Aleksandra Čaka, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Veronikas Strēlertes, Māras Zālītes, Amandas Aizpurietes, Ulda Bērziņa u. c. autoru dzejoļus. LaRA un Latvijas PEN kluba biedre. Latvijas RS biedre (1992). Saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par prozas grāmatas “Tā pati diena” manuskriptu (1984), PBLA Kultūras fonda Goda balvu par grāmatu “Vēstules mātei” (1998), Latvijas Literatūras gada speciālbalvu par grāmatu ““Dzīve ir viens vella izgudrojums” Veronika Strēlerte manās atmiņās” (2013).
EKSPERTU KOMENTĀRI
Margitas Gūtmanes radošajam devumam ir nozīmīga vieta latviešu literatūras mantojumā. Būdama latviešu trimdas rakstnieku jaunākās paaudzes pārstāve, viņa lielāko dzīves daļu pavadījusi vācu kultūrtelpā. Lai arī latviešu valoda ir Margitas Gūtmanes otrā valoda, viņai ir spēcīga latviešu sakņu un valodas izjūta, tādēļ latviešu valodā sarakstītajam ir sevišķa nozīme latviešu literārajā mantojumā. Viņas daiļrade ir būtiska laikmeta liecība trimdas traģisma izziņā, ilustrējot sašķeltību starp divām dzīves telpām un atklājot dziļi personiskus pārdzīvojumus, smeldzi, traumatismu, atsvešinātību, identitātes un piederības meklējumus. Literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe atzīmējusi, ka “savai dzejai M. Gūtmane meklē īstos vārdus un rada savu koncentrētu izteiksmi, kurā nav nekā lieka, bet ir spēcīga smeldzīga poētiska zemstrāva.” Nozīmīgs ir Margitas Gūtmanes paveiktais latviešu literatūras popularizēšanā un tulkošanā vācu valodā, tādējādi metot tiltus starp abām savām dzīves telpām. Savukārt ilggadējā draudzība ar Veroniku Strēlerti devusi mums spilgtu un vērtīgu atmiņu stāstījumu, kas tikpat lielā mērā ir arī par pašu Margitu Gūtmani.
Literatūrzinātniece MADARA EVERSONE
Margita Gūtmane trimdā nokļuva nepilna gada vecumā, nekad nezaudējot saikni ar latviešu valodu un literatūru. Akadēmiski izglītota literatūrzinātniece un baltu filoloģe, sarakstījusi virkni nozīmīgu darbu gan trimdā, gan pēc atgriešanās Latvijā deviņdesmito gadu sākumā (1996. gadā). Trimdas darbos skaudri raksturota cilvēka esamība, atrautība un nepiederība – ne tikai trimdas dzīves, bet plašākā eksistenciālā skatījumā. Svarīgs ir arī viņas sistemātiskais darbs trimdas sabiedrības vēstures saglabāšanā.
Īpaši jāuzsver autores darbs latviešu valodas popularizācijā vācu valodas vidē. Autore atdzejojusi daudzus latviešu literatūrai nozīmīgu dzejnieku darbus. Jāuzsver, ka atdzeja un tulkošana ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process, un tikai zinātājs spēs novērtēt to būtisko radošās dzīves daļu, ko citiem rakstniekiem un dzejniekiem atdevusi Margita Gūtmane.
Tulkotājs, atdzejotājs, publicists un rakstnieks ILMĀRS ZVIRGZDS
Kad iznāca “Minkāns” – un droši vien diezgan drīz nonāca manās rokās – man bija deviņi gadi un spēcīga pārliecība, ka esmu jau par lielu “bērnu grāmatām”, kurās man mūždien kāds pieaugušais stāstīja, kā jādzīvo, kā jādomā, kā jāuztver pasaule. Un “Minkāns” bija kaut kas pilnīgi cits – tā bija grāmata, kurā man vienkārši pastāstīja, “kā ir”, uzticoties, ka es pati sapratīšu, kā ir būt Minkānam un kā ir būt viņa saimniecei, un, iespējams, ticot, ka ar to pilnībā pietiek. Līdzīga sajūta rodas arī no Margitas Gūtmanes darbiem pieaugušajiem – tie ir atklāti un neuzspēlēti, tie godīgi fiksē savu pozīciju pasaulē. Pat tad, ja šī pasaule ir trimdas realitāte, kurā taču ir tik daudz gaidu pateikt kādu augstāku patiesību, pārliecināt, izaudzināt. Šī absolūtā cieņa pret citiem cilvēkiem iezīmējas arī tulkotājas darbā, pacietīgi ievedot latviešu literatūru Vācijas kultūrtelpā.
Rakstniece, dzejniece, tulkotāja IEVA MELGALVE