šobrīd 173 apmeklētāji

Mūža balva Latvijas literatūrā 2022 – Dainai Avotiņai


Foto: Reinis Hohmanis,F64

PAR LAUREĀTI: Dzejniece, prozaiķe un tulkotāja Daina Avotiņa dzimusi 1926. Gadā Valmierā. Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolā, Gaujienas vidusskolā, beigusi Rīgas 3. vidusskolu. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1966. gada "Liesma") par redaktori un Oriģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāju, bijusi laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora vietniece, noorganizējusi un vadījusi Rakstnieku savienības Literatūras propagandas biroju, organizējusi Dzejas dienas, bijusi Rakstnieku savienības valdes sekretāre. Autores pirmā literārā publikācija – dzejolis "Viņš mīl?" publicēts žurnālā "Karogs" 1954. gadā. Pirmais dzejas krājums "Magoņu vasara" izdots 1965. gadā. Autores pūrā ir 11 dzejoļu krājumi, 23 prozas darbi, kā arī daudzi tulkojumi no lietuviešu, krievu, vācu un moldāvu valodām. Daina Avotiņa saņēmusi Lietuvas Virsnieka krustu “Par nopelniem Lietuvas labā”, viņas nozīme latviešu literatūras attīstībā novērtēta 2015. gadā, kad viņai piešķirts Triju zvaigžņu ordenis.

Zanda Gūtmane

LALIGABA 2022 ekspertu komisijas priekšsēdētāja

Latviešu dzejnieces un prozaiķes, tulkotājas un literārās dzīves veidotājas Dainas Avotiņas radošais mūžs vērtējams ar viņas dzejas vārdiem: “(..) dzīvei atstāšu tīrus graudus”. Viņa bijusi klātesoša visās latviešu literatūras norisēs kopš 20. gs. 50. gadiem un allaž saglabājusi godīgu, atklātu un arī paškritisku attieksmi pret savu veikumu. Pusgadsimta garumā gan periodiskajos literārajos izdevumos, gan grāmatās, gan Raimonda Paula dziesmās godīgi un atklāti skanējusi viņas pašas dzejas balss. To iepazinuši ne tikai latviešu, bet arī cittautu – lietuviešu, krievu, moldāvu, gruzīnu, poļu, angļu, ungāru, čehu – lasītāji. Nepārvērtējams ir Dainas Avotiņas ieguldījums, tulkojot nozīmīgu lietuviešu rakstnieku – Justina Marcinkēviča, Alfona Maldoņa, Vinca Mīkolaiša-Putina un daudzu citu – darbus, rakstot par lietuviešu kultūru un tās personībām un veidojot noturīgus latviešu un lietuviešu kultūras sakarus. Viņas ieguldījumu lietuviešu literatūras attīstībā Lietuvā novērtēts, piešķirot viņai Virsnieka krustu “Par nopelniem Lietuvas labā”. Tikpat ievērojams ir Dainas Avotiņas ieguldījums latviešu dzejas attīstībā 20. gs. 60. gadu vidū. Vadot Latvijas Valsts izdevniecības oriģinālliteratūras redakciju un aktīvi iesaistoties Rakstnieku savienības darbā, viņa veicinājusi latviešu dzejas publikāciju kāpumu, Dzejas dienu tradīcijas attīstību, jaunākās dzejas antoloģijas “Dzejas diena” iznākšanu, kā arī popularizējusi latviešu dzeju ārpus Latvijas, iesaistoties dzejas krājumu veidošanā. Viņas nozīme latviešu literatūras attīstībā novērtēta 2015. gadā, kad viņai piešķirts Triju zvaigžņu ordenis. Latvijas literatūras balva par mūža ieguldījumu ir likumsakarīgs Dainas Avotiņas radošā darba mūža novērtējums.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Zanda Gūtmane

ŽŪRIJAS KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Daina Avotiņa bijusi klātesoša visās latviešu literatūras norisēs kopš 20. gs. 50. gadiem. Viņas radošā mūža ieguldījums latviešu literatūras attīstībā vērtējams vairākos virzienos: jūtās sakņota dzeja un apkārtējās pasaules vērojumā balstīta, lasītāju iecienīta proza; bagātīgs augstvērtīgas lietuviešu literatūras tulkojumu klāsts un šīs kaimiņu kultūras popularizācija Latvijā; kā arī latviešu dzejas attīstības veicināšana, godprātīgi vadot Latvijas Valsts izdevniecības darbu, aktīvi piedaloties Dzejas dienas tradīcijas izveidē un iesaistoties latviešu dzejas krājumu izdošanā ārpus Latvijas. Latvijas literatūras balva par mūža ieguldījumu ir likumsakarīgs Dainas Avotiņas radošā darba mūža novērtējums.

Liāna Langa

Dzejniece un publiciste

20. gadsimta 60. gados dzimušajai paaudzei viena no pirmajām saskarsmēm ar latviešu modernisma mūziku un dzeju notika 70. gadu pirmajā pusē caur populāro Raimonda Paula vinila plati “Kurzeme” ar tam laikam avangardisko piecu dziesmu ciklu ar Dainas Avotiņas vārdiem, kas ātri vien kļuva par kulta dziesmām. “Ērģeles naktī”, “Vientulība”, “Nenopūt sveci”, “Zvani”, “ Ne jau es” – šos ārtroka žanra dziesmu vārdus, pieļauju, daudzi zina no galvas vēl arvien. Spilgtām metaforām un tēliem piesātinātā, liriskā laika garu un indivīda ilgas izsakošā dzeja spēj uzplēst dvēseli baltā gaismā arī šodien un nešaubos, ka arī rīt. Dainas Avotiņas dzeja iedvesmojusi komponēt mūziku Pauli Dambi, Romualdu Jermaku, Aldoni Kalniņu, Juri Kalsonu, Valteru Kaminski, Aleksandru Kublinski, Jāni Ķepīti, Zigfrīdu Miglinieku, Edgaru Račevski, Ģedertu Ramanu, Ivars Vīgners un vēl daudzus. Tāds ir mūsu laureātes dzejas spēks! Latviešu rakstniecībai un mūsu valodas kopšanai un uzturēšanai veltītajā dzīvē dzejniece talantīgi izpaudusies arī apjomīgā dažādu žanru prozā un ievērojamā tulkošanas darbā no krievu un lietuviešu valodas. Par šo titānisko darbu mūža garumā esam Dainai Avotiņai pateicīgi un godinām viņu.

Agija Ābiķe-Kondrāte

Literatūrzinātniece un literatūrkritiķe

Apbrīnas vērts ir ne tikai autores mūža darbs, jo rakstniece, dzejniece, atdzejotāja, ilggadēja un autoru ieredzēta, cienīta redaktore “Latvijas Valsts izdevniecībā”, izdevniecībā “Liesma”, laikrakstā “Literatūra un Māksla” Daina Avotiņa savos cienījamos gados joprojām aktīvi turpina darbu un ar savu mūža ieguldījumu nepagurstoši ir veidojusi Latvijas kultūras vēsturi. Tulkojot un atdzejojot lietuviešu literatūru un publikācijās par tuvākās kaimiņu tautas literārajiem procesiem, veicinājusi, veidojusi un stiprinājusi Latvijas un Lietuvas kultūru sakarus. D. Avotiņa ir arī Dzejas dienu viena no dibinātājām un organizētāja, allaž bijusi sociāli aktīva radošā procesa veidotāja un dokumentētāja. Savos prozas darbos autore rakstījusi par dažādiem vēsturiskiem likteņstāstiem, kā arī plaši atainojusi 20. gadsimta 60.–80. gadu literāros procesus Latvijā un atmiņu publicējumos fragmentējusi ievērojamus laikabiedrus. Latvijas lasītājiem D. Avotiņa ne tikai stāsta par leģendāru personību dzīvi un radošo darbu, bet profesionālos kontekstos iezīmē arī dažādas vispārcilvēciskas vērtības un kvalitātes, kas apliecina, cik liela nozīme ir savstarpēji diplomātiskām, koleģiālām attiecībām. Visa mūža garumā izdevies spilgti atainot radošo aprindu dzīvi un literārā procesa attīstību padomju ideoloģijas apstākļos, ko ir būtiski izprast gan mūslaiku ļaudīm, gan nākamajām paaudzēm, jo daiļrades tapšana un radošā vide demokrātiskā valstī un totalitārā režīmā ir divas atšķirīgas pasaules. Dainas Avotiņas leģendārā, radoši piesātināta dzīve apliecina, ka intelektuāls rakstniecības darbs nav iespējams bez garīgā un dvēseliskā elementa klātbūtnes, spējas kritiski vērtēt padarīto, sirsnīgas pašironijas un iekšējās gaismas, ētiskas skaidrības.


Copyright © 2022 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.