PAR AUTORU:  Dzejnieks Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakutātē ka filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām – “Umurkumurs” (1976), “Vanadziņš” (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālajai izrādei “Meistars Aleksandrs” (2002). Uzrakstījis dokumentālo garstāstu “Modus” (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu “Nosaukums” saņēmis žurnāla “Latvju Teksti” balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju.

PAR AUTORU: Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām.

PAR AUTORI: Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2.februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Stāraste ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ieguldījums savulaik novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa "Zelta Ābele" mūža balvu. Māksliniecei ir meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18.februārī.

PAR AUTORU: Viens no latviešu literatūras spožākajiem prozaiķiem, Valsts Prēmija literatūrā (1989) par romānu "Cilvēki laivās", Barikāžu piemiņas zīme (1991), Triju Zvaigžņu ordenis (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). 22 grāmatu autors. Alberts Bels būtībā aizsāk jaunu laikmetu prozā: literatūra ir mistificēta spēle, un tikai no autora ir atkarīgs tas, kādi noteikumi tiks izvēlēti. Darbu būtiska iezīme – cilvēka psiholoģijas padziļināts tēlojums, indivīda un sabiedrības attiecības, personības nozīme laika maiņās. Pēc Alberta Bela romāniem uzņemtas filmas “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974), “Šāviens mežā” (1984), “Būris” (1993). 2010. gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata "Alberts Bels".