PAR AUTORI:  Līvija Volkova (1931) - literatūrvēsturniece. Beigusi Rīgas Pedagoģijas institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti, LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, E. Veidenbauma muzejā "Kalāčos", R. Blaumaņa muzejā "Brakos", A. Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā. Izdotas grāmatas "Eduards Veidenbaums" (1979), kā arī pētījumi par Rūdolfu Blaumani "Tapšana" (1988) un "Pilnbriedā" (R. Blaumaņa Kopoti raksti, 9, 1999) un “Blaumaņa zelts: rakstnieks savā laikā, darbos un cilvēkos” (2008). Līvija Volkova organizējusi gadagrāmatas "Varavīksne" izdošanu (1980-1990), sakārtojusi un rakstījusi priekšvārdus grāmatām - Jāņa Grestes "... kā dzeņa vēders" (1977) un "Krist un celties" (1990), Eduarda Veidenbauma "Brīvības cēlajais gars" (1978), Rūdolfa Blaumaņa "Sijājot, skalojot zeltu" (1981), Jāņa Purapuķes "Ķibele aiz ķibeles" (1989).

PAR AUTORU:  Dzejnieks Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakutātē ka filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām – “Umurkumurs” (1976), “Vanadziņš” (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālajai izrādei “Meistars Aleksandrs” (2002). Uzrakstījis dokumentālo garstāstu “Modus” (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu “Nosaukums” saņēmis žurnāla “Latvju Teksti” balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju.

PAR AUTORU: Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām.

PAR AUTORI: Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2.februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Stāraste ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ieguldījums savulaik novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa "Zelta Ābele" mūža balvu. Māksliniecei ir meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18.februārī.