Jānis Krastiņš (1950) – tulkotājs un ķīmiķis. 1973. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti, ieguvis Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, kas vēlāk nostrificēts kā inženierzinātņu doktora grāds (Dr. Sc. ing). Līdz 2016. gada 31. decembrim strādājis Čehijas vēstniecībā Rīgā, veicis tulka pienākumus latviešu un čehu politiķu vizīšu laikā. Kopš 1987. gada tulko daiļliteratūru no čehu un slovāku valodas. Nominēts 2014. gada Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais tulkojums" par Josefa Škvorecka grāmatas "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts" tulkojumu no čehu valodas, 2021. gadā par Jakubas Katalpas romāna "Vācieši" tulkojumu no čehu valodas un 2024. gadā par Viktorijes Hanišovas romānu "Sēņotāja". Tulkojis Jaroslava Hašeka, Mihala Vīvega, Jiržīja Kratohvila, Vāclava Havela un daudzu citu autoru darbus. 2015. gadā par nozīmīgu ieguldījumu čehu literatūras tulkošanā latviešu valodā un tās atpazīstamības veicināšanā Latvijā saņēmis balvu Gracias agit, ko ik gadu pasniedz Čehijas Ārlietu ministrija par valsts vārda popularizēšanu ārvalstīs.
EKSPERTU KOMENTĀRI
Iespējams, Jāņa Krastiņa vārds pirmajā acumirklī daudziem lasītājiem nešķitīs tik atpazīstams uz pārējo, biežāk sastopamo latviešu tulkotāju vārdu un uzvārdu raibā un piesātinātā fona, taču tam tādam noteikti vajadzētu būt. Lai gan tulkotāja gaitas Jānis Krastiņš aizsāka jau Atmodas laikā, tomēr īpaši ražīgs kļuva tieši 21. gadsimtā. Krastiņš ir četras reizes nominēts Literatūras gada balvai par labāko tulkojumu, saņēmis Čehijas Ārlietu ministrijas apbalvojumu Gracias agit par valsts vārda popularizēšanu Latvijā.
Laikā, kad literatūrā ir atdzimusi interese par vēsturi, tās pārvērtēšanu un pievēršanos dažādām pagātnes traumām, Krastiņa tulkotie čehu literatūras darbi ir ļāvuši latviešu lasītājam pamanīt vai no jauna atcerēties fascinējošas un nenoliedzamas līdzības starp Latvijas un Čehijas politisko un arī kultūras vēsturi, jo īpaši 20. gadsimta kontekstā. Tomēr būtiski piebilst, ka Krastiņa tulkoto literāro darbu spektrs ir visnotaļ plašs – tie ir ne tikai pagājušā gadsimta klasiķi, kā Jaroslavs Hašeks, Zdeņeks Jirotka vai Josefs Škvoreckis, bet arī pašas jaunākās paaudzes čehu autori, kā Mareks Torčīks un Viktorije Hanišova; tie ir ne tikai prozas autori, bet arī pētnieki, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Pāvels Štolls. Jāņa Krastiņa tulkojumu valoda nereti ir reālistiski tieša, taču turpat līdzās sevī iemieso ļaušanos visam poētiskajam un rotaļāšanos ar valodas bagātīgi piedāvātajām un pieejamajām (un, kā vietumis šķiet, bezgalīgajām) iespējām; šādā kontekstā starp virsotnēm būtu pieminams Alenas Mornštainovas romāna “Hana” tulkojums latviešu valodā (2019). Katrs tulkojums uzrāda Krastiņa spozmi, talantu un apbrīnojamo erudīciju. Pats to neapzinoties, arī Jānis Krastiņš ir kļuvis par “cilvēku dvēseļu inženieri”, tikai šīs frāzes neierasti pozitīvajā nozīmē (ja vien vispār ir iespējams atbrīvoties no pārējām konotācijām) – allaž aizraujot, ieintriģējot un aizkustinot neskaitāmi daudzus lasītājus.
literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks ARNIS KOROŠEVSKIS
Mūža balva Jānim Krastiņam Jānim Krastiņš ar izcilu meistarību latviešu valodā ienesis čehu literatūras balsis.
Vairāku desmitgažu laikā viņš ar neatlaidīgu darbu un dziļu kultūras izjūtu izveidojis dzīvu literāru tiltu starp Latviju un Čehiju, ļaujot latviešu lasītājiem sastapt gan klasiskos, gan mūsdienu čehu autorus. Krastiņa tulkojumi izceļas ar valodas precizitāti, stilistisku smalkumu un spēju saglabāt oriģināla ironiju, ritmu un intelektuālo niansi. Viņa darbs apliecina, ka literāro darbu tulkojums ir radošs un atbildīgs kultūras pārneses starpniecības akts.
dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks RAIBĪS