"Kā zaldāts labo gramofonu"



Foto: LALIGABA publicitātes attēls

AUTORS: Saša Stanišičs

TULKOTĀJA: Māra Poļakova

REDAKTORES: Inga Karlsberga un Renāte Punka

MĀKSLINIEKS: Tomass Folks

DARBA NOSAUKUMS: "Kā zaldāts labo gramofonu"

IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds

ANOTĀCIJA: Romāna galvenais varonis Aleksandars uzaug nelielā Bosnijas pilsētiņā Višegradā. Viņš ir dažādu spēju burvis, makšķerējošs nepabeigtības sērijmākslinieks un upes vārdotājs, taču viņa lielākais talants ir stāstu izgudrošana. Viņam ne prātā nenāk turēties pie skolas sacerējumu tēmām, jo pārāk trakulīgi ir ražas svētki pie viņa vecvecākiem, pārāk aizraujoša ir piekrāpto vīru ārdīšanās un pārāk neticami – upes Drinas noslēpumi. Kad, graudams un plosīdams, pāri Višegradai brāžas karš, Aleksandara ģimene ir spiesta doties bēgļu gaitās. Svešatnē zēna stāstnieka dotības izrādās vitāli svarīgas; tās palīdz viņam izdzīvot savādajā zemē, ko sauc par Vāciju, un izstāstīt savu dzimteni. Savulaik viņa burvju spējas nebija pietiekami stipras, lai atsauktu šaisaulē mirušo vectētiņu, toties tagad viņam ir burvju nūjiņa, kas patiešām darbojas: fantāzija atdzīvina zudībā aizgājušo. Kad pieaugušais Aleksandars atgriežas savā bērnības pilsētā, viņš nonāk aci pret aci ar Bosnijas pēckara realitāti, kurā viņa iztēle nomaldās.

PAR AUTORU: Saša Stanišičs (1978) dzimis Višegradā, Jugoslāvijā, bosniešu politikas profesores un serbu ekonomista ģimenē. 1992. gadā pēc Bosnijas kara izcelšanās S. Staničičs kopā ar ģimeni no aplenktās pilsētas aizbēga uz Haidelbergu Vācijā. Studējis vācu valodu un slāvistiku Heidelbergas Universitātē, kur rakstniecībai pievērsies nopietnāk. 2006. gadā iznāca S. Stanišiča debijas romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" ("Wie der Soldat das Grammofon repariert"), ko tajā pašā gadā nominēja Vācijas Grāmatu balvai (Der Deutsche Buchpreis). Romāns tika pielāgots arī audiogrāmatas formātam un 2007. gadā tika nominēts Vācijas Audiogrāmatu balvai (Deutscher Hörbuchpreis). Autoram piešķirti daudzi augsti valsts līmeņa apbalvojumi – 2019. gadā S. Staničičš par savu darbu "Par izcelsmi" ("Herkunft") saņēmis Vācijas Grāmatu balvu, bet 2020. gada aprīlī S. Stanišičam piešķirs arī starptautisko Ūzedomas Literatūras balvu (Usedomer Literaturpreis). S. Stanišičs ir viena stāstu krājuma, trīs romānu un vairāku prozas tekstu autors, bet "Kā zaldāts labo gramofonu" ir viņa slavenākais darbs – tas tulkots vairāk nekā 30 valodās.

PAR TULKOTĀJU: Māra Poļakova (1975) ir dzimusi un augusi Rīgā, studējusi krievu kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā, sengrieķu valodu Latvijas Universitātē, teoloģiju Maskavā un jidišu – Londonā. Tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju un ukraiņu valodas. Līdz šim latviskojusi teju 100 grāmatas, tostarp Mariamas Petrosjanas romānu "Nams, kurā", Serhija Žadana darbu "Mezopotāmija", Dāvida Grosmana romānu "Bārā ienāk zirgs" un daudzus citus. Māra Poļakova saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par labāko tulkojumu 2010. gadā, bet niminēta arī 2006., 2007., 2009., 2011., 2014., 2017., 2019. un 2020. gadā.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Arnis Koroševskis

Literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis

Māra Poļakova Latvijas Literatūras gada balvai tikusi nominēta jau astoņas reizes, vienā no tām plūcot laurus (2010), un ne velti – arī šoreiz tulkotājai ir izdevies tekstu pārcelt labskanīgi, nezaudējot oriģināldarba valodas sulīgumu un sātu. Gribētos pat apgalvot – romāns ir ne tikai tulkots, bet drīzāk atdzejots. Lielā daļā prozas darbu mēdz būt atsevišķi spilgti mirkļi, kuros tulkotājs, veikli izmantojot izdevību, var parādīt savu virtuozitāti, asprātību un lokanumu, taču Sašas Stanišiča romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" ir blīvi caurausts šādiem mirkļiem. Darba pamatu veido dinamiska, teju vai muzikāla sintakse un visneikdienišķākā leksika. Lai gan romāns klasificējas kā vācu literatūra, autora izcelsme un atšķirīgā kultūrtelpa spraucas ārā no ikkatra teikuma. Romāns ir īpašs arī tā darbības vides un laika dēļ – tiek iegūts padziļināts ieskats Dienvidslāvijas "juku laikos" un īsi pēc Bosnijas kara beigām, tādējādi Stanišičs piedāvā palūkoties uz 20. gadsimta nogales vēstures griežiem alternatīvā perspektīvā. Darbā klātesoši klasiski izaugsmes romāna elementi – iniciācija, saskarsme ar apziņu par neizbēgami aizejošo, par dzīvības un nāves līdzāspastāvēšanu, vienlaikus valodas daudzslāņainais krāšņums un pasaules spilgtais neparastums Stanišiču zināmā mērā tuvina maģiskā reālisma literārajai tradīcijai. Autors jau romāna ekspozīcijā min, ka "visvērtīgākā dāvana ir izdoma, vislielākā bagātība – fantāzija", un tas vistiešākajā veidā ir attiecināms arī uz šī darba tulkotāju.

ieva rupenheite

Dzejniece

Sašas Stanišiča grāmata ir brīnumaina gan valodas, gan satura dēļ – katra nākamā romāna lapaspuse ievelk lasītāju ar ģeometriskās progresijas spēku. Ja ir vēlme tematiski definēt S. Stanišiča veikumu, var, protams, to iebīdīt kādā plauktiņā ar uzrakstu "karš un bērnība", bet tas būtu tas pats, kas pasniegt sojas gaļu badīgiem studentiem brīvdienās.
Māra Poļakova šo romānu ir iztulkojusi valodā, kurā domā gan autors, gan lasītājs – jūtu atmiņu valodā. Teksts ir dzīvs, garšīgs, organisks latviešu valodai un tomēr ne mirkli nepazūd teksta savpatība, tas, ka un kā "Zaldāts labo gramofonu" svešvalodā. Tā ir bagātība, kas kopā ar Māras Poļakovas tulkojumu ienāk latviešu valodā, vesels kapitāls, jo šis ir arī pirmais S. Stanišiča latviskojums.
Nav daudz grāmatu, kuras lasot, gan jāsmejas no prieka par valodas labumiem, kas tiek likti priekšā, gan tiek rosināta zinātkāre – uzzināt ko vairāk par reālajiem notikumiem, kas izvērsušies tekstā, kur komunistiskā partija ir tikpat mitoloģisks tēls kā Drinas sams ar brillēm.

Evija gulbe

Rakstniece

Šobrīd Sašas Stanišiča debijas romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" (2006) jau tulkots vairāk nekā 30 valodās un, pateicoties tulkotājai Mārai Poļakovai, lasīts un pamanīts arī Latvijā. Par to runā, raksta, to dāvina un iesaka citiem. Teju katrs lasītājs sajūsminās par valodu, kas dzirkstī grāmatas lappusēs. Tieši valodas aspekts, lasot romānu, savaldzina vispirms. Verbāls karnevāls, kurā sastapušies divi virtuozi – Saša Stanišičs un Māra Poļakova. Tulkotāja kā talantīga aktrise iejūtas autora tēlā līdz pat detaļām. Stanišičs ir sevišķi plastisks mākslinieks, kura valodiskās virāžas uzmanību nemitīgi tur saspringtu. Godājama ir Māras Poļakovas prasme iejusties rakstnieka valodas kustībās un pasniegt tās lasītājiem tik dienvidnieciski sulīgā latviešu mēlē.
"Kā zaldāts labo gramofonu" ir grāmata, kurā tas, kas tiek pateikts, aizvirzās aiz tā, kā tas tiek pateikts. Saša Stanišičs, tāpat kā romāna centrālais tēls Aleksandars, ir stāstu burvis. Kaislīgs salīdzinājumu, tuvskatu un sajūtu gleznojumu meistars, kurš prasmīgi uzbur iztēles ainas un apbur ar stāstnieka talantu. Tekstam caurvijas spilgta stilistiska iezīme – kontrasti. Bērns/karš, brīnumi/realitāte, traģiskais/komiskais, dzīvība/nāve, spēle/dzīve – to sadursmēs uzšķiļas emocijas, kuru dēļ stāstījums no prāta acumirklī pārceļas uz sirdi.


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA