"Kā zaldāts labo gramofonu"

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Arnis Koroševskis

Literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis

Māra Poļakova Latvijas Literatūras gada balvai tikusi nominēta jau astoņas reizes, vienā no tām plūcot laurus (2010), un ne velti – arī šoreiz tulkotājai ir izdevies tekstu pārcelt labskanīgi, nezaudējot oriģināldarba valodas sulīgumu un sātu. Gribētos pat apgalvot – romāns ir ne tikai tulkots, bet drīzāk atdzejots. Lielā daļā prozas darbu mēdz būt atsevišķi spilgti mirkļi, kuros tulkotājs, veikli izmantojot izdevību, var parādīt savu virtuozitāti, asprātību un lokanumu, taču Sašas Stanišiča romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" ir blīvi caurausts šādiem mirkļiem. Darba pamatu veido dinamiska, teju vai muzikāla sintakse un visneikdienišķākā leksika. Lai gan romāns klasificējas kā vācu literatūra, autora izcelsme un atšķirīgā kultūrtelpa spraucas ārā no ikkatra teikuma. Romāns ir īpašs arī tā darbības vides un laika dēļ – tiek iegūts padziļināts ieskats Dienvidslāvijas "juku laikos" un īsi pēc Bosnijas kara beigām, tādējādi Stanišičs piedāvā palūkoties uz 20. gadsimta nogales vēstures griežiem alternatīvā perspektīvā. Darbā klātesoši klasiski izaugsmes romāna elementi – iniciācija, saskarsme ar apziņu par neizbēgami aizejošo, par dzīvības un nāves līdzāspastāvēšanu, vienlaikus valodas daudzslāņainais krāšņums un pasaules spilgtais neparastums Stanišiču zināmā mērā tuvina maģiskā reālisma literārajai tradīcijai. Autors jau romāna ekspozīcijā min, ka "visvērtīgākā dāvana ir izdoma, vislielākā bagātība – fantāzija", un tas vistiešākajā veidā ir attiecināms arī uz šī darba tulkotāju.

ieva rupenheite

Dzejniece

Sašas Stanišiča grāmata ir brīnumaina gan valodas, gan satura dēļ – katra nākamā romāna lapaspuse ievelk lasītāju ar ģeometriskās progresijas spēku. Ja ir vēlme tematiski definēt S. Stanišiča veikumu, var, protams, to iebīdīt kādā plauktiņā ar uzrakstu "karš un bērnība", bet tas būtu tas pats, kas pasniegt sojas gaļu badīgiem studentiem brīvdienās.
Māra Poļakova šo romānu ir iztulkojusi valodā, kurā domā gan autors, gan lasītājs – jūtu atmiņu valodā. Teksts ir dzīvs, garšīgs, organisks latviešu valodai un tomēr ne mirkli nepazūd teksta savpatība, tas, ka un kā "Zaldāts labo gramofonu" svešvalodā. Tā ir bagātība, kas kopā ar Māras Poļakovas tulkojumu ienāk latviešu valodā, vesels kapitāls, jo šis ir arī pirmais S. Stanišiča latviskojums.
Nav daudz grāmatu, kuras lasot, gan jāsmejas no prieka par valodas labumiem, kas tiek likti priekšā, gan tiek rosināta zinātkāre – uzzināt ko vairāk par reālajiem notikumiem, kas izvērsušies tekstā, kur komunistiskā partija ir tikpat mitoloģisks tēls kā Drinas sams ar brillēm.

Evija gulbe

Rakstniece

Šobrīd Sašas Stanišiča debijas romāns "Kā zaldāts labo gramofonu" (2006) jau tulkots vairāk nekā 30 valodās un, pateicoties tulkotājai Mārai Poļakovai, lasīts un pamanīts arī Latvijā. Par to runā, raksta, to dāvina un iesaka citiem. Teju katrs lasītājs sajūsminās par valodu, kas dzirkstī grāmatas lappusēs. Tieši valodas aspekts, lasot romānu, savaldzina vispirms. Verbāls karnevāls, kurā sastapušies divi virtuozi – Saša Stanišičs un Māra Poļakova. Tulkotāja kā talantīga aktrise iejūtas autora tēlā līdz pat detaļām. Stanišičs ir sevišķi plastisks mākslinieks, kura valodiskās virāžas uzmanību nemitīgi tur saspringtu. Godājama ir Māras Poļakovas prasme iejusties rakstnieka valodas kustībās un pasniegt tās lasītājiem tik dienvidnieciski sulīgā latviešu mēlē.
"Kā zaldāts labo gramofonu" ir grāmata, kurā tas, kas tiek pateikts, aizvirzās aiz tā, kā tas tiek pateikts. Saša Stanišičs, tāpat kā romāna centrālais tēls Aleksandars, ir stāstu burvis. Kaislīgs salīdzinājumu, tuvskatu un sajūtu gleznojumu meistars, kurš prasmīgi uzbur iztēles ainas un apbur ar stāstnieka talantu. Tekstam caurvijas spilgta stilistiska iezīme – kontrasti. Bērns/karš, brīnumi/realitāte, traģiskais/komiskais, dzīvība/nāve, spēle/dzīve – to sadursmēs uzšķiļas emocijas, kuru dēļ stāstījums no prāta acumirklī pārceļas uz sirdi.